Skip to main content

Ieva Madara Tīmane: Vienmēr turu roku uz pulsa

sarunas

“Nedrīkst sevi nolikt zemākā pozīcijā, kad runā ar kādu,” stāsta TVNET sociālo mediju projektu vadītāja Ieva Madara Tīmane. Divarpus gadus strādājusi mediju sfērā, Ieva dalās ar iespaidiem, viņa stāsta par nerimstošu uztraukumu pirms svarīgiem notikumiem un par ziņu veidošanas aizkulisēm.

Jānis Brolišs, Studentu medijs Skaļāk

d5585df6-9943-4920-a265-65a4a7d99f3d.jpg

Foto no personīgā arhīva

 

Pastāstiet vairāk, ko darāt savā profesijā?

Mana ikdiena ir par un ap ziņu publicēšanu sociālajos tīklos - Instagram, Facebook, Twitter. Pēdējā laikā arī vizuāļu veidošana. Es vizuāli skaisti ietērpju ziņas, lai tās var publicēt plašākai sabiedrībai. Tas ir pats galvenais uzdevums.

Ir jātur roka uz pulsa, ziņas ir dažādas - politiskās, izklaides, sporta. Man visu laiku jābūt gatavai turēt podziņu. Pēc iespējas ātrāk ziņas jāpublicē sociālajos tīklos, it īpaši, ja tās ir breaking [ļoti svarīgas un tūlītējas] ziņas.

Man patīk sajūta, ka bieži vien atrodies notikumu epicentrā. Tā ir privilēģija – uzzināt pirmajam. Darbs nav vienmuļš, dažas dienas ir mierīgākas, kad ziņu ir mazāk. Ir bijušas arī tādas, ka liekas, vienkārši ārprāts - nāk viena ziņa pēc otras. Piemēram, kad nomira karaliene Elizabete II un izplatījās maldinoša informācija. Vieni publicē, ka viņa ir nomirusi, un visi ceļ paniku, bet tad citi nopublicē - viņa vēl ir dzīva - un liekas, kas notiek, un laiks vispār aizlido.

Tā ir privilēģija – uzzināt pirmajam.

Kā tādos brīžos tiekat galā ar plānošanu un publicēšanu?

Kā sociālo mediju redaktore, es sekoju līdzi ziņu lentei visu laiku. Nav nozīmes, vai esam uz vietas vai strādājam attālināti. Mēs cenšamies pēc iespējas vairāk komunicēt savā starpā ar kolēģiem. Mūsu ziņu redaktore arī visu laiku seko līdzi un aktualizē, ja notiek kaut kas nopietns un ir ziņa, kas tagad un tūlīt jāpublicē.

Vieglāk ir ar ziņām, ko vari prognozēt, piemēram, zini, kad beigsies “Eirovīzija” un saproti, kad tev vajadzētu būt gatavam. Grūtāk ir ar notikumiem, kurus nevari laicīgi prognozēt un tie parādās pēkšņi. Kad sāku strādāt, uztraucos, vai varēšu izsekot līdzi visam, kas notiek. Taču ar laiku pierodi un dari to automātiski.

 

Kas iedvesmoja jūs darīt šādu darbu?

Mani uzrunāja TVNET grupa kā uzņēmums, kas cieši pieturas pie savām vērtībām, un es kā darbiniece jūtos ļoti novērtēta. Viss sākās ar to, ka studēju, kamēr pati vēl iepazinos ar šo profesiju. Ar pirmajiem darbiem sapratu, ka man ļoti patīk tas, ko daru, ka vajadzētu to sākt darīt nopietni. Varu teikt, ka esmu te, pateicoties Stradiņa universitātei, jo prakse bija ļoti vērtīga. Praksē es biju Latvijas Radio, caur kuru arī ceļš mani veda lēnā garā uz augšu.

 

Vai ir bijuši momenti, kad jūs sociālajos medijos esat saskārusies ar neveiksmēm? Kā rīkojāties?

Jā, protams, ir bijis visādi. Ir mazas ķibeles, kļūdiņas, ko izlabo pēc iespējas ātrāk. Bieži vien ir jāpieraksta klāt komentārs un jāatvainojas, ja ir bijušas kādas neprecizitātes. Pieņemsim, situācija ar karalieni (Elizabete II), tas notiek pēkšņi, visi reaģē un vienā brīdī arī apmulst. Vairs nezini, kas ir kas, jo viens saka to, otrs to. Tas bija burtiski sekunžu jautājums, visi kolēģi meklēja informāciju un skatījās, kas notiek. Toreiz izņēmām ziņu ārā un rakstījām atvainošanos. Redaktore rakstīja un pieminēja visus avotus, no kuriem ņēmām informāciju, kas beigās izrādījās false alarm [no angļu val. viltus trauksme]. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam atvainoties visiem lasītājiem. Vienmēr pirms publicēšanas ir jāspēj arī analizēt informāciju, ko publicē, un jāsaprot, vai tas, ko tu uzrakstīji, ir aktuāls un patiess, lai nav šādu līdzīgu situāciju.

Mūsdienās cilvēkiem patīk par katru mazāko kļūdiņu iekost, tas ir labi, jo tad izlabojam kļūdas.

 

Kā jūs uzturat radošumu?

Man ir diezgan liela radošā brīvība, tieši vizuālajam saturam, jo es varu izvēlēties, kam piemeklēt vairākas bildītes vai uztaisīt video. Nav noteikts vienību skaits dienā, kas būtu jāizdara vai jāuztaisa. Un tas man patīk. Es sāku strādāt no pulksten deviņiem un skatos, kas šodien ir gaidāms, kas jau ir noticis, un tad sāku plānot vizuālo saturu.

 

Vai ir kādi ierobežojumi, veidojot vizuālo saturu?

Jā, protams. Pirmkārt, jāskatās no kurienes tu ņem bildes, jo vienmēr jādomā par atsaucēm. Tagad mums ir arī labi uztaisīts BrandBooks [vizuālās identitātes vadlīnijas], kur mums ir noteikti fonti un vizuālie materiāli, kādus varam lietot. Piemēram, TVNET ir zvaigznīte, ko liekam klāt. Galvenais, lai ir mūsu krāsas un mūsu vizuālā identitāte. Tāpat, lai viss ir korekti un ir atsauces, ja tas nav mūsu materiāls. Protams, jājautā atļauja, ja kaut ko pārpublicējam.

 

Vai jums ir kāds mīļākais projekts, kurā esat piedalījusies?

Viens, kas man noteikti patika ir Zelta mikrofons. Braucu intervēt mūziķus un pēc tam veidot video. Vispār klātesamība ir ļoti forša lieta. Man bija iespēja tikt uz Jauno Rīgas teātri (JRT), jauno ēku. Mūs ieveda iekšā un varējām uztaisīt video. Bijām arī apskatīt Rail Baltica, pastaigāties pa būvlaukumu un apkārtni. Tev ir iespēja vienam no pirmajiem būt tur, kur citi cilvēki netiek. Tāpat ir ar lielajiem pasākumiem, tev ir iespēja būt tur, kur ir mūziķi. Tas palīdz radoši izpausties un izdomāt, kādu saturu vēlies veidot.

Tev ir iespēja vienam no pirmajiem būt tur, kur citi cilvēki netiek.

 

Kādas ir trīs interesantas lietas par sociālajām medijiem, ko citi nav ievērojuši, bet jūs uzskatāt par svarīgām?

Pirmais ir veids, kā pasniedz informāciju. Virsraksts var būt pati galvenā atslēga tam, vai kāds gribēs uzspiest. Tas ir ļoti svarīgi, jo, ja viena vārda vietā ieliec citu, tas nolasās pilnīgi citādāk.  

Otrs - cik ļoti algoritmi mainās un kā tas var ietekmēt darbu. Algoritmi ir nebeidzami, vienu dienu kaut kas iet, otru dienu neiet. Tad brīžiem centies saprast, kur ir vaina, un saproti, ka nevari ietekmēt, kā tie strādā. To redzi tikai pēc tam savos rezultātos.

Trešā lieta varētu būt atgriezeniskā saite, kas ir ļoti svarīga. Cilvēku ir tik daudz un, protams, visiem nekad neatbildēsi. Iespēju robežās vienmēr cenšamies atbildēt uz individuāliem jautājumiem. Mums pat TVNET ir uztaisīta rubrika, kur var žurnālistiem iesūtīt jautājumus. Reizēm viņi par to ir gatavi izveidot rakstu.

 

Kādas, jūsuprāt, ir vislielākās izmaiņas sociālos medijos pēdējā gada laikā, kas ir ietekmējis to, kā jūs veidojat sociālo mediju projektus?

Kopš TikTok, video saturs ir kļuvis par vienu no top lietām. Ja tev ir video saturs, tad ir lielāka iespēja, ka būs arī labāki rezultāti un redzamība. Publicējot Instagram reels [īsi video] ir pilnīgi cita statistika, nekā liekot parastos posts [ierakstus]. Bieži vien arī ar Facebook, daudz labāk aiziet video materiāli. Tagad liels fokuss ir uz video materiālu un vertikālajiem video, tāpēc tagad arī Facebook ir reels, Instagram ir reels, YouTube shorts video.

 

Vai ir kāda metode, ko jūs izmantojat, lai noķertu cilvēka uzmanību?

Jā, video pirmās sekundes vienmēr ir pašas svarīgākās. Neviens negaidīs minūti. Taisot video TikTok vai Instagram, obligāti jābūt pievilcīgam cover [sākumkadrs], lai nav nejaušs kadrs no video vai kaut kāda miglaina bilde, lai ir vizuāli smuki. Protams, tādi video, kur nofilmēts protests un ne vienmēr var dabūt interesantas pirmās trīs sekundes, tur neko pats klāt neuztaisīsi. Bet, ja tas ir mūsu video, tad mēģinām veidot foršu sākumu, lai tomēr skatītājs varētu paskatīties ilgāk.

 

Pēdējā laikā ziņās raksta, ka tieši jauniešiem pazeminās uzmanības līmenis. Vai jūs ievērojāt kritienu un kādi bija pirmie soļi, lai risinātu šo problēmu?

Mēs esam ziņu medijs. Pirmais, par ko sāc domāt, ka ir jāražo saturs, kas patīk plašai auditorijai. Tāpat ir jādomā par dažādām interesēm, bet tās visas nevar vienmēr ietvert vienā video. Tev jādomā par rubrikām, kuras var attiecināt gan uz jauniešiem, gan uz pieaugušajiem, gan arī vecāka gājuma cilvēkiem. Tas ir sarežģīti.

Redakcijā esam runājuši par jauniešu uzmanības līmeņa mazināšanos, ka tā ir diezgan liela problēma. Informācijas ir tik daudz un brīžiem jāmāk no tās izlauzties, lai atrastu tieši to, kas tev vajadzīgs.

Tas ir bezgalīgs stāsts. Jādara vairāk un vairāk, jo citādi jau neviens neskatīsies. Mēs ar kolēģiem aktīvi cenšamies izprast intereses un pievēršam uzmanību tam, ko publicējam. Ja mēs redzam, ka – okei, šo neskatās, - tas nozīmē, ka mums jāmaina pieeja, jārunā par kaut ko citu. Mēs veidojam dažādas jaunas rubrikas, tagad viena no tēmām ir 21. gadsimta slavenības jeb influenceri, ko mēs publicējam TikTokā. Zināms, ka šie cilvēki būs arī jauniešu auditorijai interesanti.

 

Vai varat sniegt piemērus ar veiksmīgiem projektiem, kurus esat vadījusi?

Viens no tādiem ir 21. gadsimta slavenības: tiktokeri. Tur aicinām uz intervijām cilvēkus, kuri ir zināmi TikTok, runājam ar viņiem par aizkulisēm, par to, cik Latvijā cilvēki ar TikTok var nopelnīt. Man tās liekas interesantas kompetences.

Mums ir arī ēdienu gatavošanas raidījumi, uz kuriem aicinām slavenības. Raidījumu centrā ir small talk [īsas sarunas], kamēr taisām ēst TVNET sadaļas ''Receptes''. Ir arī rubrika ''Rīga atbild'' - tur mūsu korespondents staigā pa Rīgu un aptaujā cilvēkus par karstākajiem tematiem, pieņemsim, vēlēšanām. Tādi video daudziem patīk, tur rodas spraigas diskusijas. Bieži komentāros viedokļi nesakrīt, kas ir labi. Šie ir mūsu tagadējie projekti, bet būs vēl jauni.

 

Kāda ir jūsu personiskā attieksme pret sociālajiem medijiem un to ietekmi uz sabiedrību?

Man šķiet, ka ietekme ir liela, un ļoti svarīgi ir tas, kādus medijus cilvēki patērē. Ir nozīme, vai, piemēram, cilvēks patērē sabiedriskos medijus, TVNET vai tikai Facebook. Tev ir jābūt ļoti kritiski domājošam un jāspēj saprast, kura informācija ir patiesa un var tev noderēt, nevis lasīt tikai cilvēku viedokļus un tos uztvert kā faktu. Ļoti svarīgi ir arī saprast un izvērtēt savu patērēto laiku. Tagad ir tik daudz mediju, portālu un informācijas dažādās valodās, ka pašam jābūt kritiski domājošam, lai izvērtētu, cik ļoti tu ļauj tam sevi ietekmēt.

Jābūt ļoti kritiski domājošam un jāspēj saprast, kura informācija ir patiesa un var tev noderēt, nevis lasīt tikai cilvēku viedokļus un tos uztvert kā faktu.

 

Kā minējāt ir ļoti daudz portālu ar neīstām ziņām. Kā jūs izvērtējat šo informāciju, vai tā ir patiesa vai nē?

Noteikti ir jāskatās, kas tā ir par mājaslapu un kādas ir atsauces, jo bieži vien atsauču vietā ir izmantots izdomāts materiāls. Daudz pasaka priekšā arī gramatika. Jāuzmanās no traki kliedzošiem virsrakstiem, jo liekas wow, bet, kad paskaties rakstu - galīgi nav par tēmu. Var arī bieži redzēt, ka mājaslapā vietām parādās dažādi burti un punkts nepareizajā vietā. Pēc tā vajadzētu saprast, cik uzticama ir pasniegtā informācija, protams, vienmēr var to pārbaudīt, vai tā parādās arī citur.

Atsauču vietā bieži tiek izmantots izdomāts materiāls. Daudz pasaka priekšā arī gramatika. Jāuzmanās no traki kliedzošiem virsrakstiem.

Tagad daudzi spēj uztaisīt neīstas ziņas. Tikko bija uztaisīts neīsts New York Times žurnāls kā prototips, kur arī pati saite izskatījās gandrīz perfekta un precīza. Cilvēki arī domāja, ka tas ir īsts, bet nebija.

 

Vai jums ir bijis gadījums, ka cilvēki saka, ka kādā no jūsu rakstiem ir neīstas ziņas?

Jā, protams. Cilvēki vienmēr atrod, ko apstrīdēt. Parasti tie ir sabiedrībā sāpīgākie temati. Kovids ir vislabākais piemērs. Cilvēkiem, kuri to noliedz, ieraugot ziņu, ka būs lielāks slimības uzliesmojums, uzreiz liksies, ka tās ir nepatiesas ziņas un pilnīgas muļķības. Cilvēki ne vienmēr saprot, ka mēs informāciju iegūstam no attiecīgo nozaru speciālistiem un pētniekiem, ne jau paši rakstām un izdomājam.

 

Sekojat līdzi jaunākajām sociālo mediju tendencēm?

Daudz laika pavadu sociālajos tīklos, un bieži vien gribētos to darīt mazāk. Darbā mums ir ļoti svarīgi sekot līdzi jaunākajam, kas mainās algoritmos. Pavadot tik daudz laika sociālajos tīklos, tu zini, kas cilvēkiem patīk. Redzu, kas TVNET lasītājiem vairāk patīk, un pēc tā saprotu, kāds saturs varētu labāk aiziet un kāds ne.

 

Vai ir kāda konkrēta kategorija, par kuru cilvēki vairāk interesējas?

Slavenības, drāmas, intervijas ar zināmiem cilvēkiem. Tiklīdz kāds sabiedrībā zināms cilvēks ir kaut ko izdarījis vai pateicis, cilvēkiem ir instinkts, vēlme zināt, kas tad tur ir noticis. Varētu teikt, ka tie ir ļoti ejoši materiāli.

Tiklīdz kāds sabiedrībā zināms cilvēks ir kaut ko izdarījis vai pateicis, cilvēkiem ir instinkts, vēlme zināt, kas tad tur ir noticis.

Mums tikko bija TVNET dzimšanas diena, kur skatījāmies populārākos rakstus un Facebook ierakstus. Pārsvarā augšgalā bija ziņas par sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

 

Ja sociālie mediji nekad nebūtu izveidoti kā, jūsuprāt, mainītos pasaules komunikācija un sabiedrība?

Labs jautājums, it īpaši tāpēc, ka gandrīz visa dzīve dzīvota sociālajiem medijiem. Pieņemu, ja jau cilvēki iepriekš varēja dzīvot bez sociālajiem tīkliem, gan jau tā var dzīvot, tikai pie tā būtu jāpierod. To tagad grūti iztēloties, bet domāju, ka mēs lietotu to, kas tajā brīdī būtu pieejams.

 

Vai bez sociālajiem medijiem būtu mazāk konfliktu un drāmas sabiedrībā?

Kādreiz nebija telefonu, sociālo tīklu, bet tāpat informācijas plūsma notika un sabiedrība bija lietas kursā gan par labo, gan slikto.

 

Kas bija jūsu pirmā publikācija TVNET un kā jutāties?

Sākums bija diezgan haotisks. Man likās, ka visa ir tik daudz, kā es visu paspēšu. Ir vieglāk, ja spēj sakārtot savu darbadienu tā, lai ir ziņu rutīna. Man ir sakārtots aptuvens dienas plāns, citādi būtu haoss. Pirmajos projektos man ļoti palīdzēja kolēģi, pastāstīja, kas un kā jādara. Man ātri sāka uzticēties, un, kad jūti, ka tev uzticas, tas arī paceļ pašapziņu.

 

Vai saskārāties kādreiz ar sajūtu: “Ej tu nost. Vai tiešām es to izdarīju?''

Ar to es saskāros pirms sāku strādāt TVNET. Mans pirmais wow bija praksē Latvijas Radio. Kad nokļuvu vidē, kur ir visi zināmie cilvēki, sapratu, ka man ir iespējas, un tad bija klikšķis - reality check [no angļu val. realitātes moments]. Vai es tiešām šeit strādāju? Tobrīd īsti nezināju, ko gribu darīt. Biju drusku apmaldījusies.  Jā, tas, šķiet, bija pirmais “Ko?” Arī pirmās telefonintervijas un video intervijas likās vienkārši kaut kas nereāls.

Tagad katru reizi, kad ir pasākumi, piemēram, ''Zelta mikrofons'', gribas sev iekniebt. Jā, es to tiešām daru! Tad saprotu, ka man riktīgi patīk tas, ko daru, ka ir labs rezultāts.

 

Kā jūs tiekat galā ar uztraukuma sajūtu un ko ieteiktu citiem?

Kad kāds jāintervē, man ir uztraukums. Kā intervētājs tu esi svarīgs, jo tev ir svarīgi iegūt atbildes no intervējamās personas. Nedrīkst sevi nolikt zemākā pozīcijā, kad runā ar kādu. Tas, protams, varbūt nav viegli, īpaši telefonintervijās, kad jāzvana kādam aktierim vai mūziķim. Bail pateikt kaut ko nepareizi, bet tad atceros, ka es arī esmu cilvēks un viss ir kārtībā. Uztraukums nepāriet, bet iestāstu sev, ka tas ir jādara, nav citu variantu. Nebūs izaugsmes iespējas, ja baidīsies un netiksi tam pāri. Var gadīties visādas izgāšanās, bet pēc tam noteikti paliek labāk. Kad uztraucos, domāju par to, kā jutīšos pēc tam, kad būšu to izdarījusi un varēšu uzsist sev uz pleciņa. Jāatceras, ka mēs paši sevi visvairāk kritizējam. Ar sevi baigi jāstrādā.

Jāatceras, ka mēs paši sevi visvairāk kritizējam.

 

Vai jums ir kāds mērķis, sapnis, ko vēlaties sasniegt šajā darbā?

Mans mērķis, šeit strādājot, ir informēt sabiedrību pēc iespējas saprotamākā valodā. It īpaši, ja tas ir par politiku vai par tematiem, kuri bieži vien cilvēkiem nav saprotami vai neinteresē. Mans uzdevums ir, lai pēc iespējas vairāk cilvēks saprot, kas notiek. Tas būtu viens.

Otrs mērķis - motivēt sevi darīt lietas labāk. Negribu justies iestrēgusi, visu laiku cenšos iemācīties ko jaunu, pilnveidoties.

 

Ko vēlaties ieteikt lasītājiem?

Es ieteiktu sekot līdzi ziņām, jo ir forši zināt par notiekošo sev apkārt. Mans aicinājums būtu pēc iespējas kritiskāk izvērtēt to, kādus medijus vai informācijas avotus cilvēki patērē un dažreiz nolikt visu malā, lai nedaudz atpūtinātu prātu.