RSU “Zinātnes nedēļa 2019” iedvesmo arī studentus Skip to main content

RSU “Zinātnes nedēļa 2019” iedvesmo arī studentus

Raksti

Rīgas Stradiņa Universitātē šonedēļ notiek ”Zinātnes nedēļa 2019”, kura paver unikālas iespējas uzzināt par aktualitātēm pētniecībā Latvijā un pasaulē, iegūt starpdisciplināru pieredzi, iedvesmoties jauniem sadarbības projektiem un iepazīties ar medicīnas, veselības aprūpes un sociālo zinātņu jomas profesionāļiem.

Zinātnes nedēļas ietvaros studējošiem ir piedāvāta plaša programma ar lekcijām un konferencēm, kas saistītas ar medicīnu, veselības aprūpi, arī ar sociālajām zinātnēm. No 1. līdz 3. aprīlim notika RSU Starptautiskā konference medicīnas un veselības aprūpes nozarē “Zināšanas praksei”; 2. aprīlī  notiek RSU Starptautiskā starpdisciplinārā sociālo zinātņu konference “PLACES” ; no 4. līdz 5. aprīlim notiek RSU Starptautiskā studentu konference.

2. aprīlī auditorijā sākās trīs sesiju programma, kas saistīta ar mediju komunikāciju; socioloģijas problēmām, tādām, kā sociālā nevienlīdzība, to izpausme, sekas un veidi, kā to samazināt; psiholoģijas problēmām, personas, grupas un organizācijas aprūpe. Visas programmas prezentācijas tika vadītas angļu valodā.

Otrā sesija, kuras moderators bija Sandra Mihailova, RSU socioloģijas un psiholoģijas studiju katedras vadītāja, sākas ar prof. Andas Rožukalnes prezentāciju par viņas individuālo pētniecisko darbu “Are they angry voters? No, they are fans of populist politicians! Analysis of Facebook pre election communication content and audience emotions of Latvia’s right wing populist KPV LV”. Šajā pētījumā tika analizēta komunikācija un auditorijas reakcija uz latviešu populistisko partiju, sekojot ikdienas atjauninājumiem un tiešraides video Facebook pirms Saeimas vēlēšanām 2018. gadā. Pētījuma mērķis bija noteikt populisma KPV LV veidu. Šajā pētījumā tika akcentēta uzmanība uz Alda Gobzema publikāciju saturu, komunikācijas stilu un uzvedību pret konkurentiem, kādas emocijas un komentāru struktūra, ko radījuši A.Gobzema ziņu sekotāji. No pētījuma var secināt, ka A.Gobzema komunikācijas saturs sastāv no populisma tēmas, kur viņš akcentē savas darbības, kritizē eliti un atbalstīja cilvēku intereses. Auditorijas atgriezeniskā saite pierāda, ka ir izveidojusies politiski un personīgi ieinteresēta grupa.

Anastasijas Tetarenko, Latvijas Universitātes socioloģijas fakultātes pārstāves, prezentācijā “Social media as political actors’ tool for encouraging political participation: the case of political party KPV LV” pētīja politisko komunikāciju caur Facebook grupām. Varēja secināt, ka šīs grupas cilvēkiem lielākā mērā bija vairāk interesanti humora posti. Un Facebook grupas ļauj politiskajiem darbiniekiem veidot ilgtermiņa līdzdalību ar savu auditoriju, kas ir politiskais mērķis, tie cenšas izmantot grupu izveidoto potenciālu un sasniegt visus paredzētos mērķus.

Sergeja Kruka prezentācija “Discursive models of politics. Latvians discussing the parliamentary politics in TV broadcast «Tautas panorāma» bija par pētījumu, ko viņš veica 2018. gadā, kur izmantoja kognitīvā diskursa analīzi. Pētnieks gribēja uzzināt, ko latvieši zina par politisko problēmu risināšanu. Savā pētījuma viņš izmantoja materiālus no intervijām ar ne-elites cilvēkiem no LTV1 pirms 13. Saeimas vēlēšanām no 118 pārraidēm, kas ilga no četrām līdz sešām minūtēm programmā “Tautas panorāma”. Viņš secināja, ka sabiedriskā darba kārtība atšķiras no politiskajiem un mediju līdzekļiem.

Rosario Napolitano ar savu prezentāciju “The sovietization of Latvian cinema during Stalin Era (1945-1953)” un Dita Rietuma ar savu prezentācija “Latvian cinema: production, genres, audiences” pastāstīja par Latvijas kinematogrāfa vēsturi un Latvijas kino industrijas situāciju mūsdienās.  No kā var secināt, ka Latvijas kinematogrāfs bija attīstīts jau kopš 1940. gada, bet  kara laikā bija pilnīgi iznīcināti vai daļēji bojāti Latvijas kinoteātri, bet pēc kara tie veiksmīgi turpināja attīstīties gan lielpilsētās gan Rīga, Daugavpilī utt., gan arī pakāpeniski tie sāka attīsties mazpilsētās.

Bet mūsdienās kino industrijā ir straujas izmaiņas, īpaši aktuālas ir ģimenes filmas un vēsturiskās drāmas. Un pēdējo gadu laikā ir izaugusi Latvijas kino producēšana, budžets, īpaši veiksmīgs priekš Latvijas kino industrijas bija 2018. gads. Tas arī ir saistīts ar Latvijas 100 gadu svinībām. Bija izveidota speciāla kino programma “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, tika rādītas 16 filmas, no kurām 6 ir mākslas filmas, 2 animācijas un 8 dokumentālās drāmas. Kā arī tieši šai programmai Nacionālais kino centrs un filmu producēšanas uzņēmums veica īpašu mārketinga un izplatīšanas programmu, kas palīdzēja palielināt vietējo filmu uzņemšanu. Filmas rādīja 110 Latvijas reģionos. Bet joprojām Latvijā daudzus gadus ir potenciāls finansējuma trūkums, ar kuru Nacionālais kino centrs mēģina cīnīties.

Tālāk tika apskatītas socioloģijas problēmas, kur Kristīne Rolle prezentēja “Economics practices of rural households”, kur viņa stāstīja par to, ka daudzi cilvēki ir izvēlējušies dzīvot mazpilsētās vai laukos un ietaupīt dabas resursus; Ilzes Lāces prezentācija “Spatial peripherality and social inequality in accessibility of serviced in rural Latvia” un Mārtiņa Moora  prezentācija “Methodological problems of social services evaluation research: An example of family assistant service” bija pēdējā šajā sesijā.

Autore: Natālija Savina