Jaunatnes basketbols Latvijā. Atbild Eiropas U18 čempionāta sudraba medaļnieks Oskars Hlebovickis Skip to main content

Jaunatnes basketbols Latvijā. Atbild Eiropas U18 čempionāta sudraba medaļnieks Oskars Hlebovickis

Raksti
RSU Komunikācijas fakultātes žurnālistikas programmas 1. kursa students Mārcis Egle ir sagatavojis interviju sēriju par jaunatnes basketbolu Latvijā. Šodien piedāvājam pirmo interviju no trīs rakstu sērijas.

Oskars Hlebovickis – “VEF Skola” spēlētājs, Basketbola kluba “Jūrmala” spēlētājs, Eiropas U18 čempionāta sudraba medaļnieks Latvijas izlases sastāvā, Latvijas U19 izlases kandidāts Pasaules čempionātam. Jaunatnes basketbola spēlētājs, kurš līdz šim ir pilnveidojis un attīstījis savu individuālo meistarību tikai Latvijā. Oskars pastāsta, kāpēc ir palicis Latvijā un kā jaunatnes basketbols izskatās no spēlētāja perspektīvas.

oskarshlebovickisfoto.jpg

- Kāds, tavuprāt, ir jaunatnes basketbols Latvijā?

- Es domāju, ka jaunatnes basketbolam vēl ir jāaug, jo nav vēl jūtama tik laba pāreja jauniešiem uz pieaugušo basketbolu. Šobrīd ir ļoti daudz treneru ir jauni, kas grib mācīties un izmanto jaunus veidus jauniešu treniņos.

- Kādas ir galvenās problēmas jaunatnes basketbolam Latvijā? Kā tev liekas?

- Galvenā problēma, manuprāt, varētu būt tā, ka jaunatnes basketbola nepietiek finansējuma. Piemēram, Rīgā iespējams nav tik laba infrastruktūra, jo bieži ir tā, ka divas vai vairāk komandas spēlē un trenējas vienā un tajā pašā zālē. Ir arī tādas jaunatnes komandas, kurām pat īsti nav savas zāles. Manuprāt, šī būtu viena galvenajām lietām, par ko būtu nopietni  jāpadomā, lai uzlabotu šo situāciju.

- Kāpēc jaunieši tagad tik daudz izvēlas braukt uz ārzemēm spēlēt un trenēties? Kas ir uzrunājis tevi palikt Latvijā?

- Tagad ļoti populāri ir jauniešiem braukt uz Spāniju, jo tur ir augstāks līmenis pieaugušo basketbolā, tieši basketbola klubiem, droši vien, tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kas liek doties uz Spāniju. Varbūt ir maldīgs priekšstats, ka tur ir vieglāk pāriet no jaunatnes basketbola uz profesionālo, bet, manuprāt, tur nemaz nav vieglāk. Kā mēs zinām, ka daudzi spēlē trešajā un ceturtajā pēc spēka Spānijas līgā, kas būtībā pat ir amatieru līgas. Es neuzskatu, ka tur ir daudz augstāks līmenis kā Latvijā otrajā līgā, nerunājot par pirmo. Par mani runājot, es strādāju pie treneriem Mārtiņa Gulbja un Kristapa Zeida, kuri ir ļoti labi treneri. Treniņi ir intensīvi, treneri grib ar mani strādāt un es varu progresēt. Man ir ļoti paveicies ar treneriem, tāpēc arī esmu palicis Latvijā. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, kā treneri tevi izmanto, kāds ir treniņu process un atbalsts.

- Vai tu uzskati, ka mēs esam pietiekami talantīgi uz Eiropas un pasaules jaunatnes basketbola spēlētāju fona?

- Domāju, ka noteikti. Katru gadu ir pāris talantīgāki spēlētāji, kurus ierauga Eiropā un viņus aicina spēlēt kur citur. Tas noteikti ir rādītājs, ka esam diezgan talantīgi.

- Kas pozitīvs ir Latvijas jaunatnes basketbolā, kas tev patīk?

- Man personīgi šķiet, salīdzinot spēlēšanu Latvijas-Igaunijas basketbola līgā un spēlēšanu jaunatnes līgā, ka es jūtos daudz brīvāk, var vairāk spēlēt ar bumbu, justies kā līderis un uzņemties iniciatīvu. Var kārtīgi izspēlēties, ja esi pietiekami meistarīgs, salīdzinoši daudz vieglāk spēlēt pret saviem vienaudžiem nekā pret profesionāļiem.

- Vai tu jaunatnes basketbolā jūties labi? Kas tev kā spēlētājam ir svarīgi?

- Treniņu process ir ļoti svarīgs. Protams, spēlējot tikai jaunatnes līgā nevar trenēties divreiz dienā. Man pietrūkst, ka atjaunošanās nav tik augstā līmenī tieši jaunatnes komandās. Galvenokārt, vissvarīgākais ir tieši treniņi, lai būtu pieejamas zāles, kur trenēties, kvalitatīvi un regulāri treniņi.

- Kas mūs sagaida nākotnē jaunatnes basketbolā? Kādas ir tendences? Vai arī turpmāk var gaidīt daudz jaunu talantu?

Man ir ļoti paveicies ar treneriem

- Basketbols būs vēl ātrāks un dinamiskāks nekā tagad. Piemēram, kā saka mans treneris “VEF Skolā” Raimonds Feldmanis, ka metiens no pustālās distances drīzumā izmirs. Būs tikai metieni no groza apakšas vai arī tālmetieni. Spēlētāji būs vēl ātrāki, vairāk - ātrie uzbrukumi un metieni no distances. Manuprāt, talantus varam gaidīt arī turpmāk. Mums vienmēr ir bijuši labi spēlētāji, tāpēc domāju, ka talanti Latvijā nepazudīs.

- Kā, tavuprāt, pārvarēt problēmu Latvijā, un panākt veiksmīgāku pāreju jauniešiem uz profesionālo basketbolu?

- Talanti pazūd profesionālajā basketbolā, jo viņi nav gatavi uzreiz pāriet no jaunatnes uz pieaugušo basketbolu. Nav pietiekami nobrieduši. Vajag vairāk strādāt pie fiziskās sagatavotības, pie reakcijas ātruma, strādāt pie basketbola domāšanas, lēmumu pieņemšanas laukumā. Pareiza lēmumu pieņemšana ir ļoti svarīga. Var nebūt pats atlētiskākais spēlētājs, bet jāprot pieņemt pareizie lēmumi un situācijās nospēlēt pareizi. Pats galvenais - viss ir jāsāk ar aizsardzību. Nevienam profesionālas komandas trenerim nav vajadzīgs jaunais spēlētājs, kurš nevar nospēlēt aizsardzībā.

- Kādi ir tavi mērķi un plāni basketbolā?

- Tuvākais - fiziski sagatavoties vasarai un tad jau censties tikt Latvijas U19 izlases sastāvā. Pēc tam jau laiks rādīs, kas tālāk notiks. Es labprāt, kādu dienu vēlētos spēlēt visaugstākajā Eiropas līmenī – Eirolīgā. Bet viss ar laiku, tagad jākoncentrējas un jāizpilda mazie mērķi.

- Vai šogad U19 Pasaules čempionātā mums ir pamats gaidīt lielus panākumus?

- No šīs komandas pavisam noteikti ir pamats gaidīt labus rezultātus. Mēs esam ļoti spēcīgi kā komanda. Kā jau varēja redzēt Eiropas U18 čempionātā Latvijā mēs labi spēlējām, protams, kaut kur arī paveicās, bet veiksme ir jānopelna. Cerams, ka visi spēlētaji arī būs progresējuši sezonas laikā un gatavi spēlēt pret augsta līmeņa komandām Pasaules čempionātā.

Autors: Mārcis Egle

Foto: Toms Paipals