XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku atsp | RSU Skip to main content

XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku atspoguļojums Latvijas medijos

Bakalaura darba tēma ir XXVI Vispārējo Latviešu Dziesmu un XVI deju svētku atspoguļojums Latvijas medijos. Darba autore – Ance Kirilova, Multimediju komunikācijas studente.

Šī tēma ir aktuāla, jo Vispārējie Latviešu Dziesmu un deju svētki ir viens no aktuālākajiem notikumiem Latvijas kultūrā, tādēļ svarīgi apskatīt, kā šo notikumu atspoguļo Latvijas medijos, kā arī kādu tēlu un viedokli par šo notikumu mediji rada ar savu radīto saturu. Tā kā šie svētki ir tik nozīmīgi latviešu tautai, tad mediju loma un veidotais saturs ir viens no veidiem, kā Latvijas sabiedrība saprot un redz šos svētkus.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, ar kādiem kultūras žurnālistikai raksturīgiem paņēmieniem tiek atspoguļoti Dziesmu un deju svētki kā kultūras process un vai šo mediju auditorijai sniegta regulāra informācija par šā procesa norisi, kā arī analizēt, vai mediji aktualizē ikdienas notikumus un problēmas visa Dziesmu un deju svētku  procesa norises laikā. Pētījuma gaitā tika analizētas publikācijas no tādiem medijiem kā – Latvijas Avīze, Diena, Delfi.lv, Satori.lv, kā arī reģionālie mediji – Kurzemnieks, Druva, Zemgales Ziņas, Latgales Laiks.

Izstrādājot pētījumu, secināts, ka lielākoties medijos atrodamās publikācijas par XXVI Vispārējiem Dziesmu un XVI deju svētkiem ir ziņu žanrs. Tādējādi iespējams secināt, ka mediji vairāk izmanto vienkāršas ziņas, kas nav padziļinātas, līdz ar to arī neiesaistās Dziesmu un deju svētku kā kultūras procesa padziļinātākai analizēšanai.

Tāpat arī secināts, ka vairākos medijos ziņu žanra publikācijas tika papildinātas ar intervijām, kas parāda to, ka lai arī ļoti maz, taču vairāki mediji cenšas piedāvāt savai auditorijai daudzpusīgākus viedokļus par Dziesmu un deju svētku procesa norisēm.

Lai arī lielākoties mediji ir tie, kas veido un rada nacionālās identitātes tēlu, publikācijās par Dziesmu un deju svētkiem lielākoties netiek publicēta pamatota informācija vai skaidrojumi par tiešo šo svētku nozīmi Latvijas nacionālajā identitātē, tādējādi publicējot tikai virspusējus un nepamatotus izteikumus.

Pēc veiktajiem secinājumiem var spriest, ka, lai arī Dziesmu un deju svētki ir jau kopš senatnes veidojusies tradīcija, kā arī paši mediji apgalvo, ka šie svētki ir viens no svarīgākajiem kultūras notikumiem, tomēr mediji, nepievēršas šā procesa pilnīgai atspoguļošanai, tādējādi radot priekšstatu, ka šis notikums ir aktuāls tikai Dziesmu un deju svētku noslēguma laikā, nevis visu piecu gadu laikā, kad norisinās viss gatavošanās process.

Svarīgi, ka darba izpētes procesā pierādījās arī teorijā apskatītās problēmas par Latvijas kultūras žurnālistikas lauku, kā arī daudzās mediju publikācijās iezīmējās Dziesmu un deju svētku sasaiste ar Latvijas nacionālo identitāti.

Bakalaura darbu drīkst publicēt Rīgas Stradiņa universitātes Studentu medijā. Bakalaura darbu var izmantot turpmākajos pētījumos par Dziesmu un deju svētkiem, Latvijas nacionālo identitāti, kā arī pētījumos par Latvijas kultūras žurnālistikas vidi.