Zapiņš Jāņu nakts krāsā

Lielie Kangaru kalni - kādam tā ir vieta, kuru apvij teika par Milzi ar cauro smilšu maisu, kādam ar šķietami nebeidzamu un līkumainu grants ceļu, taču man tā ir vieta, kur dzīvo viskrāšņākās bērnības atmiņas. Vasaras laukos bija varenas. Brīvlaikus gaidīju ar nepacietību, jo zināju, ka ar brālēnu Elvi varēsim celt iespaidīgus koka štābiņus un uz pāris nedēļām justies kā Kangaru kalnu karaļi. Jāņu nakts nekurienes vidū, tas lielais baisais ozols, pie kura bija jāskrien, jo tā bija vienīgā vieta kur kaut cik ķēra 3G… un Kangarīšu māju klasika - uz lauku krāsns cepti kartupeļi un saldajā baltās nātres - tās, kas nedzeļ – tā tik bija bērnība! Protams, neiztikām arī bez piedzīvojumiem no sērijas ‘’Emīla nedarbi’’, kuriem līdzi dzīvoja Kangarīšu māju saimniece un mūsu mīļā vecmamma Agāfija.

Evija Pitkēviča, Studentu medijs Skaļāk