Stilistiskās iezīmes dokumentālā kino režisora Ivara Se | RSU Skip to main content

Stilistiskās iezīmes dokumentālā kino režisora Ivara Selecka veidotajās filmās

Šajā bakalaura darbā tiek aprakstītas un analizētas dokumentālā kino stilistiskās iezīmes režisora Ivara Selecka veidotajās filmās. Darba autore – Rēzija Rugāja, Multimediju komunikācija. Pētījuma objekts ir septiņas Ivara Selecka pilnmetrāžas filmas – “Sieviete, kuru gaida” (1978), “Šķērsiela” (1988), “Pāri upei aizvējā” (1998), “Jaunie laiki Šķērslielā” (1999), “Zem ozola kuplajiem zariem” (2007), “Kapitālisms Šķērsielā” (2013), kā arī “Turpinājums” (2018). Ar šo Ivara Selecka veidoto filmu analīzi darba autore vēlas izpētīt to, kādas dokumentālā kino stilistiskās iezīmes iezīmējas Ivara Selecka veidotajās filmās.

Šis bakalaura darbs ir aktuāls, jo kino ir nostiprinājis savu vietu pasaules mērogā kā ietekmīgs masu komunikācijas līdzeklis jau iepriekšējā gadsimtā, tomēr, lai tas noturētu savu nozīmīgo pozīciju, sadarbojoties režisoriem un filmēšanas komandai, ir jāprot izveidot interesantu stāstu, informējot, izglītojot, kā arī izklaidējot lielu skatītāju skaitu. Darba autore izvēlējās analizēt dokumentālā kino stilistiku Ivara Selecka veidotajās dokumentālajās filmās, jo Ivars Seleckis šobrīd ir vecākais aktīvi strādājošais dokumentālists Latvijā. Viņa jaunākā filma ar nosaukumu “Turpinājums” pirmo reizi auditorijai tika izrādīta 2018. gada pavasarī. Ivars Seleckis savas ilgās un bagātīgās karjeras laikā ir bijis režisors vairāk nekā 30 filmām, kā arī operators vairāk nekā 40 filmām. Režisors ir arī operators sešām no pētījumā izvēlētajām septiņām filmām. 1988. gada dokumentālā filma ar nosaukumu “Šķērsiela” tika atzīta kā gada labākā Eiropas filma, saņemot Eiropas Kino akadēmijas balvu.

Bakalaura darba veidošanas procesā ir iegūtas zināšanas par dokumentālā kino attīstības posmiem, dokumentālā kino veidiem un tipiem, Rīgas poētisko dokumentālismu; portrefilmu iezīmēm; kino valodas elementiem un Ivara Selecka dokumentālā kino stilistiku.

Ivars Seleckis filmās izmanto dažādus kameras plānus, ļoti bieži kamera ir stastiska un tiek izmantoti kopējie plāni, kuros skatītājam ir dota iespēja novērot un uztvert apkārt esošo vidi filmēšanas brīdī. Tiek izmantoti dažādi piefilmējumi, piemēram, dabas skati. Tiek arī vērsta uzmanība uz detaļām izmantojot tuvplānus. Pētījumā izvēlētajās filmās tiek izmantotas intervijas, kurās filmas varoņi atklāj savu viedokli par kādu tematu, piemēram, par nākotnes iecerēm. Interviju laikā tiek ievietoti dažādi piefilmējumi un arhīva materiāli, kas paskaidro intervējamā teikto. Izmantojot intervijas un vairāku varoņu viedokļus, režisors iegūst informāciju par konkrēto tematu no vairāku pārstāvju skatu punktiem. Ivars Seleckis filmas vēstījumu veido no atsevišķu indivīdu stāstiem. Tos summējot veido tā laika paaudzes, konkrētas cilvēku grupas, konkrēta jautājuma pārstāvju portretējumu. Atsevišķās filmās (“Sieviete, kuru gaida?”, “Šķērsiela”, “Kapitālisms Šķērsielā”) ir novērojami didaktisma elementi, kuros tiek pausts konkrēts viedoklis, piemēram, ar aizkadra balss komentāru palīdzību. Pēcāk no tā režisors Ivars Seleckis atsakās. Vairākos filmu brīžos ir novērojama kameras personificēšana, it kā kameras lēca būtu cilvēka acs. Ar pārdomātas montāžas palīdzību kamera tiek pietuvināta cilvēka rīcībai. Ivars Seleckis ar kameras palīdzību un sekmīgu kino valodas elementu izmantojumu parāda varoņu ģimenes situācijas, to savstarpējās attiecības. Filmas sākumā tika parādīti priekšstati un visparējā informācija par konkēto tematu, nobeigumā ir sniegti secinājumi, ko iegūst veidojot filmu. Ivars Seleckis jau vairāku desmitgažu garumā ir uzticīgs dokumentālā kino veidam, viņa filmās ir novērojams autora rokraksts, kurš spilgti iezīmējas ar katru jauno filmu. Autorības iestrādnes ir novērojamas jau pētījumā izvēlētajās Ivara Selecka karjeras sākuma posmā. Ivars Seleckis piedāvā filmām atvērtu nobeigumu, ļaujot skatītājam iztēloties nākamās varoņu rīcības un dzīves likteņu pavērsienus.

Bakalaura darbu drīkst publicēt RSU Studentu medijā. Bakalaura darbs ir izmantojams tālākos Ivara Selecka dokumentālo filmu pētījumos, studentu bakalaura, kursa un noslēgumu darba izveidē.