Recenzija par filmu "Roma" Skip to main content

Recenzija par filmu "Roma"

Sezona 1
TV

"Roma" ir 2018. gada melnbalta filma, kas tapusi Meksikā. Direktors un producents ir Alfonso Kuarons (Alfonso Cuarón). Filma ir saņēmusi daudz apbalvojumus un to pārraida Netflix kompānija. Tas ir daļēji autobiogrāfisks stāsts par kādas ģimenes un tās kalpones dzīvi Meksikā septiņdesmitajos gados.

"Roma" ir drāma, taču uzreiz to neatklājot, tikai filmai attīstoties tā kļūst dramatiskāka. Jau no pirmajiem kadriem ir jūtams, ka filma būs citādāka nekā daudzums pārējo, jo jau tās pašas sākums ir gandrīz vai meditatīvs. Filma turpina mierīgi un lēni iet uz priekšu, atklājot mums aizvien vairāk detaļas par ģimeni un tās kalponi Kleo.

Stāsts ļoti neuzkrītoši norādīja uz tā laika problēmām, nesaucot tās skaļi vārdos. Kā piemēram, rasisms. Tumšādainie cilvēki filmā dzīvoja atsevišķi no gaišādainajiem. Tiem bija savas ēstuves, savas darba vietas, ballītes un pat tualetes. Bet tai pašā laikā problēmas stāstā likās arī mūsdienīgas un atpazīstamas. Finansiālas, politiskas problēmas, nemieri uz ielām. Īpaša likās tēma par sieviešu lomu ģimenē, sabiedrībā. Sofija, pie kuras strādāja Kleo, saskārās ar līdzīgiem pārdzīvojumiem, neatkarīgi no sava statusa, finansiālā stāvokļa vai ietekmes. Abas sievietes tika pamestas, viņas mēģināja sazināties ar šiem vīriešiem, taču viņas tika vai nu neuzklausītas, vai pazemotas. Bērni bija tie, kas viņām deva spēku un noturēja šo ģimeni kopā. Tos abas sievietes ļoti mīlēja un arī tos viņas gandrīz zaudēja.

"Roma" ir izcila filma gan tehniski, gan emocionāli. Ieteiktu to noskatīties ik vienam.

Pats autors A. Kuarons saka, ka ar domu izvēlējies filmu veidot melnbaltu, bet digitāli skaidru, lai veicinātu sajūtu, ka neesam pagātnē, bet mūsdienās – noraugoties uz pagātni. Autors stāsta, ka filmā ir notvertas atmiņas ar skaņas palīdzību. Kadri ir plati un ilgi, lai mēs visu redzētu objektīvāk, ne tikai no Kleo skatpunkta. Direktors ir izdarījis lielisku darbu, pievēršot uzmanību detaļām, kāpinot sajūtas līdz kulminācijai. Filma lieliski tika apvienota, radot kopības sajūtu. Tā sākās ar kadru, kur ir lidmašīnas atspīdums ūdenī un beidzās ar lidmašīnu debesīs. Debesis, lidmašīnas, parādes skaņas, pat suņu izkārnījumi. Lietas, kas vijās cauri visai filmai, radot šo kopības sajūtu.

Beigās tomēr Kleo zaudēja savu bērniņu, bet izglāba slīkstošos Sofijas bērnus, lai gan pati nemācēja peldēt. Šī filma stāsta par attiecībām, par mīlestību ģimenes starpā un cik liela vērtība ir cilvēki, kas ir mums blakus.

"Roma" ir izcila filma gan tehniski, gan emocionāli. Ieteiktu to noskatīties ik vienam.

Autore: Ieva Kalniškāne