Oivinds Oklands atklāj migrācijas attēlojumu Norvēģijas medijos Skip to main content

Oivinds Oklands atklāj migrācijas attēlojumu Norvēģijas medijos

Raksti

Komunikācijas katedras studentiem 13. februārī vieslekciju pasniedza Oivinds Oklands, kurš ir asociētais profesors NLA Universitātes koledžā Norvēģijā. Vieslekcijā Oivinds Oklands studentus iepazīstināja ar stereotipiem Eiropā un pasaulē un migrācijas attēlojumu Norvēģijas medijos.

IMG_0492.JPG
IMG_0493.JPG
IMG_0502.JPG

Oivinds Oklands pieskārās dažādu kultūru stereotipiem. Kultūra ir kaut kas vairāk nekā tas, ko cilvēks redz. Lielu daļu no kultūras vērtībām, kā, piemēram, mūsu sapņus, garīgās vērtības, uzskatus, mēs nevaram manīt, jo tās ir slēptas mūsu prātos. No tā, ko mēs redzam, mēs veidojam pieņēmumus par cilvēkiem, kas vienlaikus ir labi un slikti. Tas, ko mēs redzam ne vienmēr ir patiesība, bet pieņēmumi palīdz cilvēkus sadalīt atšķirīgās kategorijās. Stereotipi ir realitātes interpretācija. Stereotips ir vienkāršojums, kas var būt patiess, tādēļ stereotipi ne vienmēr ir negatīvi un nepatiesi. Oivinds Oklands dalījās ar norvēģu stereotipiem par latviešiem. Pēc norvēģu domām latvieši, tā pat kā somi un krievi, ir lieli alkohola cienītāji.

Realitātes attēlošana ir viens no mediju galvenajiem uzdevumiem. Informācijas attēlošana prasa atbildes reakciju un interpretāciju no auditorijas. Auditorija, kas seko līdzi medijiem  novērtē sniegto informāciju, paši to apzinoties vai neapzinoties. Imigrantu attēlojumu medijos ietekmē vairāki faktori, viens no tiem ir emocijas, kas ietekmē to, kādā veidā un ar kādām emocijām stāsts tiek pasniegts mediju vidē.

Norvēģijai ir gara vēsture ar migrāciju un imigrantiem. 20.gs. 50.gados Norvēģijā sāka ierasties imigranti no Ungārijas un, laikam ejot, arī no citām valstīm un reģioniem, piemēram, Pakistānas, Čīles, Vjetnamas un Balkāniem. Savukārt, no 2004. gada sākās plaša imigrantu pieplūde no Austrumeiropas valstīm, tajā skaitā Latvijas un Lietuvas. Norvēģijā ir liels imigrantu skaits, pēc 2011.gada datiem Norvēģijā atrodas 600 000 imigrantu, no kuriem puse ir no Āzijas, Āfrikas, Latīņamerikas.

Mūsdienās Norvēģija ir jaunu izaicinājumu priekšā. Norvēģijā ir liela nevienlīdzība starp nabadzīgo un bagāto norvēģu labklājības līmeni un piedāvātajām dzīves iespējām. Ir novērojama liela minoritāšu diskriminācija, rasisms, reliģiska nevienlīdzība un ir problēmas ar imigrantu integrācijas procesu. Norvēģijā ir novērotas lielas problēmas ar imigrantu labklājību un dzīves iespējām, jo imigrantiem ir zemākas algas un lielāks bezdarba līmenis.

Mediji attēlo realitāti caur stereotipizāciju, vienkāršojot realitāti un sarežģītās attiecības starp cilvēkiem, rasēm un nācijām. No rakstiem par imigrāciju 20% ir par imigrācijas procesu, 12,5% ir par noziegumiem, 39,2% ir par futbolu, 8,6% ir par kultūru un 4,3% ir par citiem sporta veidiem. Mediji vienmēr ziņās par noziegumiem un slepkavībām piemin, vai noziedznieks ir ārzemnieks vai imigrants, vai arī norvēģis. Mediji vienmēr vēlas norādīt, ka vainīgais ir kāds cits, nevis īsts norvēģis. Veids kādā imigrācija un imigranti ir attēloti medijos ļoti spēcīgi ietekmē to, kā iedzīvotāji uztver imigrantus. Imigranti Norvēģijas medijos tiek attēloti divos veidos, kā labie imigranti, kuri visbiežāk ir sportisti un izklaides industrijas pārstāvji, vai cilvēki ar ievērojamiem sasniegumiem savā darba jomā. Šie labie imigranti ir veiksmīgi integrēti sabiedrībā. Kā arī ir sliktie imigranti jeb ļaunie imigranti, kas ir noziedznieki un imigranti, kas nav veiksmīgi integrēti sabiedrībā. Īsi sakot, ja tu esi labs un veiksmīgs sportists, tu esi viens no mums, norvēģiem, bet, ja tu esi noziedznieks, tu neesi viens no mums. Neskatoties uz to, Norvēģijā situācija uzlabojas, viens no vadošajiem žurnālistiem Norvēģijas televīzijā ir norvēģis ar afgāņu izcelsmi un aizvien veiksmīgāk jaunieši, kuri ir imigranti vai ir dzimuši imigrantu ģimenēs, tiek integrēti sabiedrībā.

Autore: Katrīna Ozoliņa