Konstruktīva žurnālistika dod iespēju samazināt slikto ziņu skaitu Skip to main content

Konstruktīva žurnālistika dod iespēju samazināt slikto ziņu skaitu

Raksti

Konstruktīvās žurnālistikas dienā (constructive journalism workshop), kas norisinājās 3. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un ko atbalstīja Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, piedalījās Orla Borg, pētnieciskais žurnālists, Cynara Vetch, Konstruktīvās žurnālistikas institūta starptautisko projektu vadītāja no Dānijas, Marit Evertsen Grimstad, radio un TV žurnāliste no Norvēģijas un Mette Koue, digitālo ziņu redaktore no Dānijas.

Semināra programmas plāns bija izprast, kas ir konstruktīva žurnālistika un ar ko tā atšķiras no žurnālistikas un ziņām. Mācību dienas uzdevums bija apskatīt un izprast trīs pīlārus, kurā balstās konstruktīva žurnālistika, un grupu darbs, kas bija veltīts katra pīlāra dziļākai izpratnei. Semināru apmeklēja RSU žurnālistikas, sabiedrisko attiecību un multimediju komunikācijas pirmā un otrā kursa studenti, kā arī daži citi interesenti, kuri bija uzzinājuši par šo pasākumu un vēlējās uzzināt, kas īsti ir konstruktīva žurnālistika.

Diena sākās ar iepazīšanos, tika prezentēti visi, kas uzstājās ar prezentācijām no Konstruktīvā institūta (Constructive institute). Vispirms klausītājiem deva uzdevumu piereģistrēties erudīcijas spēlei internetā Kahoot.it. Tika uzdoti globāli jautājumi un apmeklētāji spieda savos telefonos atbildes, uz ekrāna parādījās ātrākie pareizo atbilžu autori. Ar šo spēli tika ierosināta saruna par to, cik pesimistiski cilvēki uztver pasauli, kas ir ikdienas negatīvo ziņu rezultāts. Tika izskaidrots, ar ko tad atšķiras konstruktīvā žurnālistika: tā ir nevis jautājumu uzdošana, ar ko pārsvarā nodarbojas ikdienas ziņu žurnālisti, bet atbilžu meklēšana. Konstruktīvā žurnālistika meklē risinājumus ikdienas sāpīgajiem jautājumiem, meklējot jau pozitīvus piemērus citur pasaulē, kas ir tikuši galā ar līdzīgu problēmu un piedāvājot šo risinājumu sabiedrībai.

Konstruktīvā žurnālistika: tā ir nevis jautājumu uzdošana,
ar ko pārsvarā nodarbojas ikdienas ziņu žurnālisti,
bet atbilžu meklēšana.

Leņķis, kā skatīties un vērot

Seminārā apskatīja trīs pīlārus, uz kuriem balstās konstruktīvā žurnālistika. Pirmais no tiem ir “leņķis” (the angle). Tas liek ne tikai izpaust problēmu, bet arī meklēt iespējamos problēmas risinājumus. Tātad vispirms ir jāatrod problēma, kas ir svarīga daudziem, tad jāizlemj, kā to izpētīt, pie kuriem cilvēkiem vai kādās institūcijās vai organizācijām vērsties, kas varētu palīdzēt atrast risinājumu problēmai. Nākamais solis ir aprakstīt risinājumu un sameklēt dokumentāciju, kas apstiprinātu risinājuma pamatotību. Apskatīt, kā citur problēma ir atrisināta un vai šo risinājumu ir iespējams pielāgot manai problēmai. Un visbeidzot, kā to prezentēs cilvēkiem un sabiedrībai, kas var palīdzēt šo problēmu atrisināt. Pēc pirmā pīlāra izskaidrošanas klausītāji sadalījās grupās, lai izstrādātu savu risinājumu kādai problēmai. Ziņu portālos bija jāatrod ziņa, kas ir svarīga lielai sabiedrības daļai, jāatrod pozitīvs piemērs, kā ar šo problēmu ir tikuši galā citur pasaulē un jāizstrādā idejas plāns, kā rīkoties konstruktīvas žurnālistikas ietvaros, prezentējot šo problēmu.

Uz pasauli raudzīties ar abām acīm

Otrais konstruktīvās žurnālistikas pīlārs liek uz pasauli raudzīties ar abām acīm. Otrais pīlārs liek atrast jau labi zināmu problēmu medijos, tad izpētīt vai mediji atspoguļo problēmu no viena skata punkta vai tomēr skatītāji, saņem sabalansētu informācijas atspoguļojumu. Ja tomēr saprot, ka šī informācija ir atspoguļota skatoties ar “vienu aci” no viena skata punkta, tad, kā varētu parādīt problēmu ar “abām acīm”, lai tā būtu sabalansēta un apskatīta no dažādiem leņķiem. Arī pēc šā pīlāra izprašanas bija grupu darbs, kurā meklēja un analizēja dažādus ziņu sižetus un meklēja citus risinājumus, kā varētu tikt pasniegta informācija un kur to varētu meklēt.

Marit Evertsen Grimstad no Norvēģijas prezentēja savu konstruktīvās žurnālistikas darbu par ēdiena izšķērdēšanu. Tik daudz ēdiena izsviež mēslainē un izšķērdē, tas rada milzīgus zaudējumus gan lauksaimniekiem, gan pašiem patērētājiem.  Viņa minēja piemērus, kad milzīgs daudzums burkānu tiek iznīcināti nemaz nenonākot uz pusdienu šķīvja, jo veikali nevēlas pieņemt līkus un neglītus burkānus. Tāpat arī vistas izmanto betona ražošanai nevis maltītei, kas ir milzīga izšķērdība. Marit Evertsen Grimstad stāstīja, kā viņa atrada risinājumu Norvēģijā, lai vistas izmantotu pārtikas ražošanai, izmantojot konstruktīvas žurnālistikas pieeju. Tika rādīts video sižets par vistām, kas sagādāja nepatīkamas emocijas un lika aizdomāties par pārtikas un dzīvnieku būtību.

Liekot cilvēkiem satikties un runāt

Trešais pīlārs spēlē būtisku lomu sabiedrībā, liekot cilvēkiem satikties un runāt. Tas liek atrast kādu būtisku problēmu vietējā sabiedrībā un analizēt, kā atvieglot debates, lai atrisinātu problēmu. Pirmām kārtām apdomāt, kā tu atspoguļotu pēc iespējas precīzāk konkrēto problēmu. Kā tu noorganizētu tikšanos ar cilvēkiem un sabiedrību, lai apspriestu problēmu un iespējamos risinājumus. Un visbeidzot, kā atspoguļot problēmas iespējamo risinājumu un tikšanās iznākumu.

Mette Koue prezentācija bija par dažādām digitālām iespējām, kā atspoguļot notikumus medijos un sociālajos tīklos. Semināra noslēgumā analizēja dzirdēto un tika uzdots jautājums – ko uzzinājām jaunu un kas noderēs no dzirdētā turpmāk.

Izpratne par konstruktīvo žurnālistiku

Konstruktīvās žurnālistikas diena bija ļoti interesanta un noderīga. Ar lielu interesi klausījos un tvēru informāciju. Viena no būtiskākajām lietām, ko ieguvu šajā seminārā, ir izpratne par atšķirību starp konstruktīvo žurnālistiku un vienkāršām ziņām vai izmeklēšanas žurnālistiku. Kā šie trīs žurnālistikas virzieni ir attīstījušies no ziņu, mediju pirmsākumiem, sākot ar Reuters darbību un ko mēs varam darīt šodien, lai ziņas nebūtu vienkārši ziņas, bet tās tiešām nestu labumu sabiedrībai. Es sapratu, cik smalka robeža ir starp aktīvistiem un žurnālistiem un cik svarīgi ir šo robežu izprast un nepārkāpt. Es jau sen esmu sapratusi, ka sliktas ziņas ir vieglāk pārdot, tādēļ tās ir it visur un sabiedrība tik ļoti ietekmējas no tām.

Katru dienu notiek tik daudz pozitīvu darbu un notikumu, tikai par tiem neviens neziņo. Līdz ar to sabiedrība tiek zombēta ar negatīvo auru, kas nenāk par labu cilvēku psihei 

Visapkārt gan medijos, gan sabiedrībā valda negatīvisms, viss ir slikts un pasaule ir ļauna, kas ir negatīvo ziņu panākums. Kaut gan patiesībā, pasaulē ir arī tik daudz laba, katru dienu notiek tik daudz pozitīvu darbu un notikumu, tikai par tiem neviens neziņo. Līdz ar to sabiedrība tiek zombēta ar negatīvo auru, kas nenāk par labu cilvēku psihei. Tāpēc biju priecīga dzirdēt, ka arī sliktas ziņas ir iespējams pavērst pozitīvā gaismā – tās atrisinot. Protams, tas nav tik vienkārši, kā ziņot, bet ir jāveic izpēte un jāmeklē atbildes un iespējamie risinājumi. Ļoti noderīgas bija zināšanas, kā atrast dažādos skata punktus, no kuriem skatīties uz problēmu un kā meklēt dažādos risinājumus, izkāpjot no ierastās pozīcijas un pieejot problēmai no citas vai pat citām pusēm. Ja viens risinājums neder, kā atrast citus risinājumus un nepadoties neveiksmēm. Kopumā seminārs deva iedvesmu pozitīvai un aktīvai rīcībai žurnālistikā. Tas palīdzēja izprast dažādos žurnālistikas aspektus, palīdzēja ne tikai pašai izprast, kā veidot pozitīva iznākuma stāstus, bet arī analizēt jau radītus un redzētus TV sižetus, būt kritiskai pret redzēto un domāt, kā jau radītus sižetus pārvērst konstruktīvos un uz pozitīvu iznākumu tendētos stāstos.

Informācijai: https://constructiveinstitute.org/

Autore: Ieva Rugāja

Logotype-CMYK-LV_pilnkrasu_LV.jpg
Logotype-CMYK-ENG_EN.jpg