Kas fotogrāfa honorāram vēderā? Skip to main content

Kas fotogrāfa honorāram vēderā?

raksti

Lana Kazlauskiene, RSU studentu medijs Skaļāk

Brīvība no vienas puses, taču no otras — pašdisciplīna un skrupuloza darba plānošana raksturo pašnodarbinātas personas ikdienu. Pašam regulāri jāsedz valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jārūpējas par iztiku un profesionālo izaugsmi. Pieprasītā modes un portretu fotogrāfe Aiga Rēdmane pašnodarbinātas personas statusam reģistrējās pirms divarpus gadiem, un fotogrāfiem, kas vēlas sekmīgi darboties kā pašnodarbinātie, iesaka skaidri apzināties sava pakalpojuma vērtību.

Lana Kazlauskiene_no Aigas Redmanes personiga arhiva.jpgFoto no Aigas Rēdmanes personīgā arhīva

Kādas ir būtiskākās pašnodarbināta fotogrāfa priekšrocības?

Frīlansera jeb līgumdarba veicēja lielākais ieguvums ir brīvība — tu pats vari organizēt sev darba laiku. Tā ir iespēja izvēlēties klientus un pasūtījumus, noteikt savu darba stilu. Varu rast vairāk kompromisu darbā ar klientiem un pieaicināt cilvēkus, ar kuriem veidot regulāru sadarbību. Latvija ir mazs tirgus, tāpēc domāju, ka fotogrāfijai šī ir vispiemērotākā darbības forma — pašam būt sava darba noteicējam un strādāt tik daudz, lai pietiek gan iztikai, gan darbības attīstīšanai.

 

Kādi ir galvenie priekšnoteikumi, lai fotogrāfs varētu darboties pašnodarbinātā statusā?

Pašnodarbinātai personai ieteiktu atrast labu grāmatvedi, lai fotogrāfs var veltīt laiku fotografēšanai, fotogrāfiju apstrādei, fotosesiju plānošanai, komunicēšanai, e-pastiem, jo tas paņem ļoti daudz laika.

Bet, ja kādu sākumā biedē ideja par grāmatvedību, darbības sākšanai kā labs atspēriena punkts ir patentmaksa. Piekrītu, ka Latvijā ar izdevīgumu saprot mazāku nodokļu maksāšanu, bet atspērienam tas ir nepieciešams, jo fotogrāfiem ir daudz jāiegulda fototehnikas iegādē, tās atjaunošanā un uzturēšanā. Tajā pašā laikā ilgtermiņā jāsaprot, kas notiek ar sociālajām iemaksām, lai uzkrātos pietiekama pensija. Patentmaksa ietver gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan sociālo nodokli, taču tas ir ļoti simbolisks.

[Pašnodarbinātajam] ir nepieciešams saprast ESD (Elektroniskās deklarēšanas sistēma — red.) darbību. Sākumā šķita ļoti sarežģīti atrast, kas, kur atrodas, kura veidlapa īstā un kā pievienot dokumentus. Ikreiz zvanīju uz VID (Valsts ieņēmumu dienests — red.) konsultāciju tālruni un vaicāju, kas jādara. Tāpēc tādu nepieciešamo īpašību kopums ir nebaidīšanās zvanīt, rakstīt, konsultēties un meklēt informāciju.

Ieteiktu atrast labu grāmatvedi, lai var veltīt laiku fotografēšanai, fotogrāfiju apstrādei, fotosesiju plānošanai, komunicēšanai, e-pastiem, jo tas paņem ļoti daudz laika.

 

Cik pretimnākoša ir Latvijas valsts nodokļu sistēma šāda veida darbībai?

Patentmaksa ir ļoti pretimnākoša, lai sāktu darbību, bet tā nav apsverama ilgtermiņā. Manuprāt, pašnodarbināta persona ir neizdevīga forma no fotogrāfa kā neliela uzņēmuma skatpunkta. Tas nav uzņēmums, taču pēc būtības sanāk darboties kā nelielam uzņēmumam, bet maksāt lielus nodokļus — tādus pašus, kādus uzņēmumi maksā par saviem darbiniekiem, ietverot gan iedzīvotāju ienākuma, gan sociālo nodokli. Fotogrāfa klienti nav tik saprotoši, ka viņa darba honorārā šie nodokļi arī jāietver.

Tas ir saistīts ar sabiedrības un klientu izglītošanu par to, ko nozīmē radošs darbs. Tā nav tikai slēdža nospiešana, dziedātājam vienas dziesmas nodziedāšana vai dejotājam vienas dejas nodejošana.

Radošs darbs nav tikai slēdža nospiešana. 

 

No kā sastāv fotosesijas izmaksas?

Daudzi fotogrāfi paši sākumā neaptver, ko šīs izmaksas nozīmē. Fotografēšana bieži vien sākas kā hobijs, tāpēc nopērk kaut ko no tehnikas, ir gatavi strādāt naktīs, veikt papildu darbu, neprasot par to vairāk. Bet īstenībā tām vajadzētu būt apmaksātām darba stundām, un, ja fotogrāfs plāno fotosesiju, komunikācijas laiks, tikšanās ar klientiem — arī šīs stundas jāpierēķina kā ieguldītais darba laiks.

Tehniskās izmaksas: dators, programmatūra, darba telpa. Fotogrāfija ir dati, ko nepieciešams uzglabāt, veidot kopijas, iespējams, ir vajadzīga kāda servisa abonēšana.

Transports, fotosesiju lokāciju apskate. Ja grib strādāt radoši labi, pirms tam ir jāpēta tēma, jālasa, jāskatās bildes.

Pati fotografēšana ir fizisks darbs, un ietver, kā es saku, ķermeņa nolietojumu. Jārēķinās, iespējams, būs regulāri fizioterapijas vai masāžas izdevumi.

Fototehnikas izmaksas. Fototehnika attīstās, un, ja fotogrāfs vēlas sasniegt kvalitatīvāku rezultātu, iespējams, tā būs dārgāka kamera. Lai varētu garantēt rezultātu, uz fotosesiju vēlams ņemt līdzi rezerves kameru.

 

Ar kādu darba intensitāti jārēķinās, lai varētu nopelnīt?

Ja pārejat no patentmaksas uz pašnodarbinātā statusu un pakalpojuma cenu neceļat, jāsāk strādāt vismaz par 30 procentiem vairāk, lai saglabātu tādu pašu ienākumu līmeni. Mans minējums ir tāds: lai fotogrāfs tiktu pie 800 eiro algas [mēnesī], viņa ieņēmumiem ir jābūt vismaz ap diviem tūkstošiem.

Lai fotogrāfam būtu 800 eiro alga mēnesī, ieņēmumiem jābūt ap diviem tūkstošiem. 

Es dalu finansiālo darbību četrās daļās. Pirmā - tehniskā pašizmaksa, jo fotoaparāts ir nolietojams resurss. Otrā daļa ir darba stundu uzskaite, un jārēķinās, ka gadā būs vajadzīgs arī atvaļinājuma laiks, trešā - nodokļu daļa un ceturtā - darbības attīstīšanas daļa. Lai varētu atļauties visas šīs pozīcijas, veidojas liela honorāra summa, kuru ne visi klienti saprot. Tāpēc fotogrāfs nonāk pie tā, ka strādā ļoti daudz, un, iespējams, tās nav astoņas darba stundas, bet desmit, 12 un vairāk. Tā kā komercfotogrāfijā daudz kas top salīdzinoši pēdējā brīdī arī no klienta puses, fotogrāfi bieži vien strādā ļoti vēlas vakara stundas un nedēļas nogales steidzamības režīmā.