Recenzija par  filmu Kurska Skip to main content

Recenzija par  filmu Kurska

Raksti
TV

Kurska,  Francijas-Beļģijas drāmas filma, ko režisējis Tomass Vinterbergs, pamatojoties uz slavenā autora Roberta Mūra grāmatu Laiks mirt, par Krievijas zemūdenes Kurska katastrofu 2000. gadā. Filmas pirmizrāde notika Toronto Starptautiskajā kinofestivālā 2018. gada 6. septembrī. Latvijā ta redzama kopš 2019. gada 8. marta. Filmu producēja Liks Besons.  Komponists ir divreiz Oskaru ieguvušais Oscar Aleksandrs Deplā. Galvenajās lomās: Matthias Schoenaerts, Léa Seydoux, Colin Firth. Žanrs: drāma, asa sižeta filma, vēsturiska.

Filma stāsta par 2000. gada notikumiem, kas saistīti ar zemūdenes Kurska bojāeju. Filma, tāpat kā grāmata, pēc kuras tā ir izveidota, ievēro pirmā sprādziena oficiālo versiju. Otrais sprādziens radās pēc zemūdene sadursmes ar jūras gultni. Filmas autori uzskata, ka daļu komandas varēja glābta, ja Krievija būtu ļāvusi Norvēģijas un Lielbritānijas kuģiem to darīt. Filmā pēdējie jūrnieki mirst dažas stundas pirms Krievijas vadība piekrīt pieņemt Rietumu  palīdzību. Filma parādīta arī sensacionāla preses konference ar zemūdens jūrnieku sievām.

Sižeta pamatā - pirmās lielākās Krievijas jūras spēku mācības pēc Padomju Savienības sabrukuma. Zemūdenei Kurska jāpiedalās mācībās un jāatgriežas bāzē. Ekipāža aizrautīgi uzsāk mācības līdz nepareizas darbības dēļ notiek torpēdas sprādziens. Lielākā daļa jūrnieku mirst uzreiz, bet vairāki iebēg vienā no laivu nodalījumiem, bet izdzīvojušām personām ir ierobežotas gaisa rezerves. Viņi izmisīgi cīnās par dzīvi. Ievērojot visas krievu tradīcijas, jūras spēku vadība apliecina, ka viss tiek kontrolēts un atsakās no Rietumu valstu palīdzības.

Filma sākas ar viena jūrnieka kāzām, bet jau nākamajā rītā Kurska dodas reidā. Filmas notikumi beidzas tajā pašā vietā, kur sākās - baznīcā, bet ne kāzu ceremonijā, bet jau piemiņas brīdī. Filmā visvairāk pārsteidz mirklis, kad bērnu namā bāreņi tiekas ar vecāko admirāli. Admirālis iet cauri bērnu rindai un sasveicinās ar katru, sniedzot roku. Viens zēns pēkšņi pretojas un roku nesniedz un viņa piemēram seko pārējie. Ir sajūta, ka tā ir neuzticēšanās varas iestādēm.

Birokrātiska bezdarbība izraisīja cilvēku nāvi. Režisors cenšas atteikties no politikas un nerada stāstījumu par Krievijas un Rietumu attiecībām. Režisors galvenokārt interesējas par cilvēkiem un viņu rīcību ekstremālā situācijā, viņu patieso varonību un aukstā kara uzstādījumiem. Režisors pievērš uzmanību zemūdens jūrnieku un viņu ģimeņu varonības garam. Filma ir sirsnīga pateicība traģēdijas upuru piemiņai, tā rada līdzjūtību varoņiem, pat ja zināms, kā tas viss beigsies.

Filmēšanai bija jāsākas 2016. gadā, bet bija jāatliek, jo Krievijas Aizsardzības ministrija valsts noslēpumu dēļ neizsniedza atļauju. Filmēšana sākās 2017. gadā un tika filmēta visā Eiropā, arī Beļģijā un Norvēģijā.

9a94c0b4cd03c50f7e598be04f35d3d4.jpg
9d20e809ed6c3b5a5b175cbcd175c876.jpg

Arturs Stesovs, publicitātes foto