Recenzija. Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi Skip to main content

Recenzija. Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi

Raksti
TV

Animācijas filma ''Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi'' tapusi Nacionālajā Kino centra programmā - Latvijas filmas, Latvijas simtgadei, un kino teātros ir skatāma no 1. februāra. Animācijas filmas režisors ir Edmunds Jansons, scenārija autore Līga Gaisa, filmas māksliniece Elīna Brasliņa.

Filmas darbība norisinās mūsdienu Maskavas priekšpilsētā jeb Maskačkā. Jēkaba tētis, kurš kā arhitekts dodas komandējumā, atved Jēkabu uz Maskačku ciemos pie savas māsīcas Mimmi un onkuļa Ērgļa. Jēkabs ar Mimmi pavada laiku kopā, iepazīstot Maskačku, kur vēlāk tiek uzsākta jauna debesskrāpja būvēšana. Būvdarbi Maskačkā izraisa daudz problēmu – tiek sarežģītas ģimenes attiecības, izcirsti svarīgi koki, pazūd suns. Tad nu Jēkabs ar Mimmi un īpašu runājošo suņu sugu metas risināt šīs problēmas un pārtraukt būvdarbus viņu mājās – Maskačkā.

Kāpēc tieši Maskačka? Tā ir konkrēta vieta mūsdienu Rīgā, kuru visi atpazīst un kurai ir savs šarms, un noslēpums, tā saka filmas režisors E. Jansons. Tā varētu teikt par visu filmu – tai ir pazīstama, tai ir savs šarms un noslēpums. Skatoties filmu var priecāties par atpazīstamajām vietām Rīgā, par vienkāršo, bet interesanto valodu, kas tiek izmantota un skaistajām animācijām. Filmas tēli ir veidoti ļoti spilgti un, lai gan viņu iepazīšanai nav atvēlēts daudz laika, tas tomēr ir izmantots efektīvi, lai mēs spētu izveidot labu priekšstatu par to kāds katrs tēls ir. Kā piemēram, suns Boss – liels, gādīgs. Boss nav viens no tiem, kas skrien pakaļ apspļaudītam kociņam, viņš ir suns ar Maskačkas pašlepnumu, izsakās Bosa balss atveidotājs, aktieris Andris Keišs.

Šo filmu esmu redzējusi jau vairākas reizes gan pieaugušo, gan bērnu kompānijā un visas reizes atsauksmes bija labas. Filma ir veidota ar vienkāršiem tehniskiem risinājumiem, kas viennozīmīgi palīdz bērniem to labāk uztvert un saprast, bet tai pat laikā ir ļoti gudri rakstīts scenārijs, lai pieaugušajiem būtu interesanti. Stāstā bija gan humors, gan sarežģījumi, gan kaut kas mistisks, gan laimīgas beigas.

Un tieši stāsts ar spilgtajiem tēliem bija tas, kas man atstāja vislielāko iespaidu. Es domāju, ka E. Jansonam ir sanākusi burvīga un skaista animācijas filma, kas vel ilgi priecēs skatītājus.

Autore: Ieva Kalniškāne