Kinorecenzija. Sanseta bulvāris  Skip to main content

Kinorecenzija. Sanseta bulvāris 

raksti
TV

1950.gada filma „Sanseta bulvāris” (Sunset boulevard) ir Amerikas film noir žanra Holivudas stāsts, ko iespējams attiecināt gan uz laiku, kad filma tapusi, gan mūsdienām. Neveiksmīgs scenārists Džo Gillis (Joe Gillis), bēgot no kreditoriem, nonāk kādā Sanseta bulvāra villā.

Sanseta bulvaris_titulbilde_avots-IMDB.jpg

Ierodoties mājā Džo satiek sulaini, kādreiz veiksmīgo kino režisoru Maksu Von Majerlingu (Max Von Mayelring) un mājas saimnieci- agrāk slaveno mēmā kino zvaigzni Normu Desmondu (Norma Desmond). Dzenoties pēc saviem sapņiem, Džo pieņem Normas piedāvājumu, palīdzot ar scenārija rakstīšanu. Pārvarot savu pašcieņu, Džo sāk dzīvot pie Normas un pieņem tās dāvāto komfortu dzīvojot dīvas villā. Drīz vien Normas dāvātais komforts pārvēršas jaunā vīrieša nebrīvē, sekojot Holivudas sapņiem Džo samaksā dārgu cenu...

Filma izdota 1950.gada 10.augustā. Filmas režisors ir Billijs Vailders (Billy Wilder). Paramount Pictures filma, kuras garums ir 110 minūtes. Galveno lomu attēlotāji ir Vilijams Holdens (William Holden) kā Džo Gillis un Glorija Svansone (Gloria Swanson) kā Norma Desmonda. Daudz līdzību saskatāms starp Normu Desmondu un Gloriju Svansoni. Galvenās lomas attēlotāja, tāpat kā varone bijusī mēmā kino zvaigzne, ekstravaganta modes ikona, kas nu vairs nefilmējās kino. Ainā, kur Norma ar Džo skatās filmas, uz ekrāna tiek rādītas Glorijas Svansones karjeras laikā tapušās filmas. Piekrītot lomai filmā, Svansone atteikusies no provēm sakot "made twenty films for Paramount. Why do they want me to audition?"  (tulk.“Esmu radījusi divdesmit Paramount filmas. Kādēļ viņi vēlās mani provēs? )” atgādinot Normas Desmondas teikto filmā "Without me there wouldn't be any Paramount" (tulk. “Bez manis nemaz nebūtu tāda Paramount”). Vilijams Holdens par lomu filmā bija nominēts Oskara balvai kā “Labākais aktieris”. “Sanseta bulvāris” bija nominēts 11 Kinoakadēmijas balvām, no kurām ieguva trīs. Tāpat 1988.gadā tika iekļauta Amerikas Filmu institūta 20.gadsimta amerikāņu filmu top simts 12 vietā. Filma nosaukta kāda Beverlīhilzas bulvāra vārdā, kas vijas cauri visai Losandželosai. Filma ieturēta klasiskā amerikāņu Film Noir stilā. 

„Sanseta bulvāris” ir stāsts par Holivudu, attēlojot to no vairākām pusēm, visā tās pilnībā. Holivuda ar sapņiem, kuri ne vienmēr tiek piepildīti. Neveiksmīgs scenārists, kas nes upurus sapņa dēļ un aizmirsta kino zvaigzne, kas gremdējas sapņos, ilūzijās un patmīlībā, cerot atkal nokļūt uz ekrāna. Filmai parādoties uz ekrāniem, „Holivuda bija aizkaitināta”, attēlojot Holivudu tumšā gaismā, nevis tādēļ, ka tā nebija taisnība, bet tāpēc, ka Holivudu ieraudzīs visi. Billijs Vailders bija īstais, kuram izstāstīt šo stāstu, laikā, kad filma parādījās uz ekrāniem, viņš bija savas karjeras augšā, tomēr vienmēr palika outsaideris. Vailders pietiekami daudz zināja par Holivudu un zināja, ka tiek respektēts, tādēļ šīs filmas iznākšana nevarēja ietekmēt viņa karjeru. [...]

No tehniskā viedokļa, „Sunseta Bulvāris” nav revolucionāra filma, bet, lai sasniegtu vēlamo efektu, Vailders filmā izmantoja vizuālos elementus. Filmas tumšā, ēnaini melnbaltā kinematogrāfija bija Džona F. Seitza darbs (John F.Seitz). Vailders bija strādājis ar Seitzu projektos agrāk, tādēļ zināja viņa darbu. Normas savrupmāja ir parādīta gotiskā krāšņumā, panākts, ka tā izskatās liela un pamesta. Filmējot dažas no ainām, Seitzs kameras priekšā izpūta putekļus, lai ainu padarītu dūmakaināku. Francs Vaksmens (Franz Waxman) izmanto perfektu muzikālo pavadījumu, lai papildinātu filmas ainas. Film noir ir viens no labākajiem piemēriem, cik efektīvs spēj būt apgaismojums, attēlojot sarežģītu stāstu. Apgaismojums parāda noskaņu, varoņa divpusējo būtību. (Berardinelli b. g.)Gaisma filmā tiek izmantota kā ilūzija starp īstenību un Normas iedomāto patiesību, esot uz ekrāna. Filmā ir neskaitāmas ainas, kurās Norma tiek izgaismota ar svecēm, lampām vai saules gaismu, attēlojot viņas skaistumu un atrašanos „uz ekrāna”. Ainā, kur gaisma no projektora izgaismo Normas seju, „pabarojot” viņas vēlmi būt uz ekrāna. Tāpat ainā, kur, ierodoties studijā, gaismu tehniķis apspīdina Normu ar prožektora gaismu, dīva atklājas visā skaistumā un spēkā. Ainās, kur Norma nav viņa pati un nevēlas tikt redzēta, viņa paliek tumsā, piemēram, ainā veicot sejas procedūras. Nozīmīgs ir "Zivs skatījuma" kadrs baseinā, ne tikai tādēļ, ka šī ir pirmā filma, kas mirušo varoni padara par filmas centru, bet šī kadra uzbūves dēļ. Lai izveidotu, šo mūsdienām nepārsteidzošo skatu, toreiz, tika izmantoti spoguļi, panākot iespaidu, ka kamera atrodas peldbaseina dibenā.

Viena no atmiņā paliekošākajām ainām ir filmas beigās, kad dīva dodas lejā pa kāpnēm. Vilders un Seitzs izlēma ainu veidot palēninājumā, lai skatītājiem norādītu uz šo svarīgo, pēdējo gājienu, it kā Normas atgriešanās sapnis piepildītos. Prātā viņa spēlē princeses Salomes lomu, dodoties lejā pa pils kāpnēm. Par nožēlu tiek dokumentēta norietējušās filmu zvaigznes sajukšana prātā, nevis atgriešanās. Norma tiek filmēta vidus plānā, kaut arī izsaka ikonisko frāzi „I’m ready for my closeup” (tulk. „Esmu gatava savam tuvplānam”). (Anonīms b. g.) Filma sākās ar prologu, kurā galvenās lomas atveidotājs Džo stāsta par līķi baseinā, līķi viņš apraksta trešajā personā, tomēr, filmai pārslēdzoties uz retrospekciju, Džo sāk stāstīt savu stāstu un stāstījums mainās uz pirmo personu jeb „es”. Džo pieredze skatītājam tiek parādīta ar kameras leņķiem, īpaši tuvplāniem un subjektīvo skatupunktu. Automašīnu dzīšanās ainā tika izmantota kustīgā kamera. Ierodoties Normas villā, kamera paliek nekustīga un skatītāji redz Džo emocijas, iepazīstot apkārtni. Pirmajā naktī subjektīvais skatupunkts, apvienojoties ar Džo stāstījumu, izmantots ainā, kurā Džo skatās ārā pa logu, vērojot pērtiķa apglabāšanu. Džo fona stāstījums iepazīstina skatītāju ar varoņa izjūtām. Mērķis panākt skatītāja iesaistīšanos stāstā panākts ar montāžu, kameras izmantojumu un stāstītāja balsi, lai izprastu un justu līdzi filmas varonim. Auditorija tiek ievilkta naratīva dziļumā ar montāžas palīdzību, tiek savienotas dažāda garuma ainas, tomēr tās tiek montētas tik nemanāmi, ka skatītājs „lasa” stāstījumu kā saliktu no teikumiem.

Filmā ir viena sižeta līnija. Stāsts norisinās sešus mēnešus, līdz galvenā varoņa fatālam iznākumam filmas beigās.

Sanseta bulvāra sākuma ainas ir vienas no slavenākajām ainām kino vēsturē. Filma sākās ar traukšanos pakaļ motocikliem un policijas mašīnām, kuras nonāk kādā Beverlihilzas villā, kurā vīrieša līķis peld ar galvu baseinā, tam apkārt sastājušies policisti. Atsaucoties uz mirušā vīra stāstu, stāstītāja balss sola, „Before you hear it all distorted and blown out f proportion, before those Hollywood columnists get their hands on it,maybe you’d like to hear the facts, the whole truth.’’ (tulk. „Pirms jūs to visu dzirdat izkropļotu un uzpūstu, pirms Holivudas žurnālisti pieliek tam savas rokas, varbūt jūs vēlētos dzirdēt faktus, visu patiesību”), tālāk simts minūtes tiek stāstīts Džo stāsts. (Berardinelli b. g.)Džo Gillis ir neveiksmīgs scenārists, kurš ir izputināts, kad kreditori ierodas pakaļ viņa mašīnai, viņam nākas bēgt. Bēgšana noslēdzas kādas Beverlihilzas savrupmājas garāžā, kur Džo novieto savu auto. Ierodoties mājā, viņš satiek sulaini Maksu un mājas saimnieci - aizmirsto, kādreiz slaveno mēmā kino zvaigzni Normu Desmondu. Norma ir pārliecināta, ka viņa tiek gaidīta atpakaļ uz ekrāniem, un gremdē sevi ilūzijās par savu nākotni. Norma vēl joprojām saņem pielūdzēju vēstules, kuras ir sarakstījis Makss, sulainis un bijušais Normas vīrs. Norma notur Džo par apbedīšanas biroja darbinieku, jo vēlas apglabāt mirušo mērkaķi. Džo komentē ar ironisku tekstu "That must have been one important chimp. The grandson of King Kong perhaps." (tulk. “Tam vajadzētu būt bijušam kādam svarīgam šimpanzem. King Konga mazdēlam, varbūt”). Satiekoties abiem varoņiem notiek klasiska dialogs, “You used to be big.”,(tulk. “ Tu kādreiz biji liela”) saka Džo, uz ko Norma atbild, "I am big. It's the pictures that got small.” (tulk. “Es esmu liela, bildes ir palikušas maziņas”). Sarunā Norma uzzina, ka Džo ir scenārists un lūdz viņam palikt, palīdzot uzrakstīt scenāriju aktrises sarakstītajam stāstam. Džo saskata lielisku iespēju nopelnīt, turklāt viņam nav kur bēgt no kreditoriem. Viņš piekrīt Normas piedāvājumam. Norma uzstāj, lai Džo rakstot scenāriju nepamet Normas māju, pārkāpjot savam pašlepnumam, drīz vien Džo attopas dzīvojot villā kopā ar Normu Desmondu. Džo sāk pieņemt Normas dāvanas, kaut arī it kā atsakās no tām, tomēr vienmēr tās paņem. Džo raksturam piemīt vājums. Jaunā gada ballītē, kuru Norma ir uzrīkojusi tikai viņiem diviem, Džo saprot, ka Norma ir viņā iemīlējusies, tomēr jau no paša sākuma viņš ir sapratis, ka dīva meklē ne tikai rakstnieku, bet arī jaunu, skaistu vīrieti. Džo cenšas no Normas aiziet. Filmas gājumā skatītājs piedzīvo izbijušās dīvas psiholoģisko lūzumu, depresiju un pat pašnāvības mēģinājumu. (Anonīms b. g.) Nav tā, ka dzīve ar Normu ir garlaicīga, vai nepatīkama, Džo to izbauda, tomēr brīžiem viņam pietrūkst brīvības un sava vecuma cilvēku. Norma nosūta savu un Džo sarakstīto scenāriju Paramount Pictures un sāk saņemt zvanus no kinostudijas. Makss uzzina, ka Paramount tikai vēlas noīrēt Normas mašīnu, ko viņš patur noslēpumā. Šā pārpratuma rezultātā Norma sāk gatavoties lomai savā filmā, veicot dažādas sejas procedūras. Stāstā ir arī Betija, jauna blondīne- Paramount Pictures darbiniece, kuru Džo ir saticis jau agrāk, filmas sākumā Betija ir saderinājusies ar Džo draugu un grasās precēties. Betija vēlas izmēģināt savus spēkus scenārija rakstīšanā uz lūdz palīdzību Džo. Džo sāk vakaros lavīties no Beverlihilzas savrupmājas, lai tiktos ar Betiju un rakstītu. Viņi raksta naktīs. Betija iemīlas par spīti tam, ka ir saderinājusies. Džo slēpj patiesību no Betijas un nevēlas, lai viņa uzzina par viņa dzīvesveidu, viņš izbauda dzīvi ar Normu. Tomēr, kad Norma atrod scenāriju ar abu rakstnieku vārdiem uz tā, Džo uzaicina Betiju uz villu. Ierodoties Betijai, viņš izstāsta savu sajūsmu, dzīvojot ar Normu. Betijai asarās pametot māju, Džo sakravā mantas, lai dotos prom un pastāsta Normai visu patiesību par scenāriju un vēstulēm, kuras raksta sulainis. Dodoties prom, Norma sašauj Džo trīs reizes un viņš iekrīt baseinā. Džo vienmēr ir sapņojis par baseinu un nu, viņš ir beidzis savu dzīvi tajā. Normas māja ir piepildīta ar policiju un žurnālistiem, un nu Norma sniedz savu pēdējo priekšnesumu, dodoties lejā pa nama kāpnēm. Norma ir sajukusi prātā. Makss liek žurnālistu filmēšanai izskatīties kā filmas uzņemšanai un Norma izsaka leģendāro frāzi „All right, I am ready for my close-up” (tulk. „Labi, esmu gatava savam tuvplānam”).

Šī ir filma, kas parāda, kas notiek ar Holivudas zvaigznēm, kuras vēlāk atraida kinostudijas, kuras viņi ir radījuši. Filma attēlo šo drūmo Holivudas patiesību. Kā jau film noir beigas ir traģiskas, tomēr skatītājs gaida šā stāsta beigu detaļas, kādēļ un kā beigsies galvenā varoņa stāsts. Klasisks Amerikas film noir, kas spēj skatītāju noturēt līdz stāsta traģiskām beigām. Kaut arī filma tapusi 67 gadu tālā pagātnē, tās stāsts ir aktuāls vēl šodien, gan varoņu pārdzīvojumu, gan sagrauto sapņu dēļ.

Saite uz filmas tīzeri- https://www.youtube.com/watch?v=USv1hJTlbhg

Autore: Katrīna Jurkevica