Klusu,- nobļaujas vīrietis ar dobju balsi un Jāņmuižas izbijušajā
tehnikuma sporta zāles telpā kņada norimst. Tiek apturētas čalas,
„namiņš deg”, plova ēšana un sajūsmināšanās par katra apģērbu. Tur aiz
sienas tiek filmēta aina Jāņa Ābeles interpretācijai par Jāņa Joņeva
grāmatu „Jelgava 94”.


Šodien plānā nofilmēt lielo diskotēku un pāris mazākas ainas. Masu
skatu dalībniekiem jāierodas jau piecos, lai katrs tiktu izveidots
atbilstoši 90. gadu modei un stilam. Te ir visa vecāku jaunības dienu
garderobe, te ir puiši ar dziļi melnām acu ēnām, meitenes
tīkliņzeķubiksēs, džinsa jakas visos modeļos un griezumos. Te ir liela
enerģija. Filmēt paredzēts 12 stundas, jo bez tumsas jau kārtīga
ballīte nesanāks. Šīs 12 stundas ir kā laika kapsula, kas ierāvusi un
pārnesu realitāti vairākus desmitus gadus atpakaļ. Skolas telpas ir
atdzīvojušās un kā radītas, lai ekranizētu stāstu par alternatīvo
kultūru, metāla mūziku Latvijā un dzīvi Jelgavā. Bet tas nav tikai
laika apraksts vai hronoloģisks notikumu atstāsts. Tie ir arī ļoti
delikāti pusaudža dzīves ceļa meklējumi, atradumi, vilšanās un prieks.
Filma ir klasificēta kā vēsturiskā fikcija. Un tieši tāda ir sajūta.
Tas ir stāsts par vēsturi. Lielisku, spilgtu un krāšņu.

Spēlējot mēmo šovu un gaidot, kad tiksi saukts uz kādreizējām ēdnīcas
telpām, kas tagad izgaismotas spilgtās krāsās, rodas sajūta, ka te top
kas liels. Kāds saka- šis ir kā "Vai viegli būt jaunam?". Tas šķiet ne
tikai pozitīvi, bet arī ļoti nozīmīgi. Te tiek rakstīta vēsture?

Protams, tas nebija viegli. Daudz gaidīšanas, liels nogurums. Bet ja
godīgi- kurš negribētu sagaidīt rītausmu ar Andri Keišu 90. gadu
treniņtērpā?

Ieva Ozoliņa, Amanda Anna Zemīte, Jānis Norvelis, Reičela Adele Bišere
" />

Skaļāk! RSU Studentu medijs

Galerija

21. maijs, 2018

"Jelgava 94" filmēšanā piedalās arī RSU studenti

Klusu,- nobļaujas vīrietis ar dobju balsi un Jāņmuižas izbijušajā
tehnikuma sporta zāles telpā kņada norimst. Tiek apturētas čalas,
„namiņš deg”, plova ēšana un sajūsmināšanās par katra apģērbu. Tur aiz
sienas tiek filmēta aina Jāņa Ābeles interpretācijai par Jāņa Joņeva
grāmatu „Jelgava 94”.


Šodien plānā nofilmēt lielo diskotēku un pāris mazākas ainas. Masu
skatu dalībniekiem jāierodas jau piecos, lai katrs tiktu izveidots
atbilstoši 90. gadu modei un stilam. Te ir visa vecāku jaunības dienu
garderobe, te ir puiši ar dziļi melnām acu ēnām, meitenes
tīkliņzeķubiksēs, džinsa jakas visos modeļos un griezumos. Te ir liela
enerģija. Filmēt paredzēts 12 stundas, jo bez tumsas jau kārtīga
ballīte nesanāks. Šīs 12 stundas ir kā laika kapsula, kas ierāvusi un
pārnesu realitāti vairākus desmitus gadus atpakaļ. Skolas telpas ir
atdzīvojušās un kā radītas, lai ekranizētu stāstu par alternatīvo
kultūru, metāla mūziku Latvijā un dzīvi Jelgavā. Bet tas nav tikai
laika apraksts vai hronoloģisks notikumu atstāsts. Tie ir arī ļoti
delikāti pusaudža dzīves ceļa meklējumi, atradumi, vilšanās un prieks.
Filma ir klasificēta kā vēsturiskā fikcija. Un tieši tāda ir sajūta.
Tas ir stāsts par vēsturi. Lielisku, spilgtu un krāšņu.

Spēlējot mēmo šovu un gaidot, kad tiksi saukts uz kādreizējām ēdnīcas
telpām, kas tagad izgaismotas spilgtās krāsās, rodas sajūta, ka te top
kas liels. Kāds saka- šis ir kā "Vai viegli būt jaunam?". Tas šķiet ne
tikai pozitīvi, bet arī ļoti nozīmīgi. Te tiek rakstīta vēsture?

Protams, tas nebija viegli. Daudz gaidīšanas, liels nogurums. Bet ja
godīgi- kurš negribētu sagaidīt rītausmu ar Andri Keišu 90. gadu
treniņtērpā?

Ieva Ozoliņa, Amanda Anna Zemīte, Jānis Norvelis, Reičela Adele Bišere