"Labi izskatīties" — divi vārdi, kas katram nozīmes kaut ko savu, vīriešu un sieviešu atķirīgo izpratni pat nešķetinot. Tam klāt vēl nāk arī brīnišķīgais vārds "gaidas" — ko vīrieši sagaida no sievietēm, ko sievietes no vīriešiem, visbeidzot, ko katrs dzimums sagaida no sava dzimuma, lai sacītu: "Labi izskaties!" Krāsaino fotošopa žurnālu un citu izdevumu, televīzijas pārraižu un dažādo skaistuma "kopšanas" un modes izstāžu radītais "pareizā" un "sezonas" izskata slogs daudzos rada diskomfortu. Tam pievienojot "jaunības kulta" šķipsniņu, regulāros izskata un apģērba gan lietpratēju, gan tukšruņu komentārus un kritiku par dažādu līmeņu un amatu personām, var izrādīties, ka izskatīties "pēc cilvēka" ir gluži vai "neiespējamā misija". Par "mežoni" tu esi dzimis, par "mežoni" tev jāpaliek.

"Baltā cilvēka" reiz pašam par sevi radītais priekšstats kā par "civilizētu" iepretim pārējiem, "mežoņiem", turpina dzīvot un nav tālu meklējams, jo nemitīga cenšanās sevi "savest kārtībā" pēc kāda iedomāta standarta maksā gan naudu, gan laiku, gan "dvēseles mieru". Izņēmums neesmu arī es. Cik tuvu vai tālu biju no "civilizācijas", vien astoņu mēnēšus neskujoties un neapmeklējot frizieri? Vai to, kuri ik pa laikam ar vārdiem, domām un skatieniem komentēja manu izskatu, "civilizētība" bija/ir lielāka par manējo? Vai varbūt atšķirīgais izskats provocēja uz to, kas patiešām ir "mežonīgi", proti, standartizēta izpratne par to, kā ir jāizskatās "civilizētā" sabiedrībā? Vai gadījumā tieši to mēs neredzam visos kontinentos un visos nostūros — vienāds/standartizēts "sezonāls" un "modīgs" matu griezums, "īpaši" džinsi un krekls ar noteiktas secības rūtiņām? Šķiet, ka mūsdienu "mežonība" sevi biežāk piesaka nevis ar izvairīšanos no sekošanas "tendencēm", bet gan kā nespējas šīs "tendences" ignorēt, turēties pretī tam, ko daudzi sauc par "apmaldījies sevī", "pazaudējis" pats savu es un savas domas par sevi.
 
Fotosērija "No "mežoņa" par "cilvēku". Frizēšanās" tapa Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedra​s studiju kursā "Producenta darbs" (docētāja Ieva Rozentāle) kā studentu Matīsa Galzona un Tālivalža Kronberga sadarbības projekts, attīstot ideju par īpašu televīzijas formāta sižetu līniju vai raidījumu sēriju vīriešiem (izskats/stils, uzvedība/manieres, prasības/normas/normu trūkums u.c. u.tml.). Fotosērijas "No "mežoņa" par "cilvēku". Frizēšanās" ideja bija "izspēlēt uz savas ādas" medijos bieži praktizētās "pārvērtības", proti, no "mežoņa" (kā esošu ārpus iedomātā "labā izskata" standarta) radīt "cilvēku" (kas atbilst iedomāta vairākuma pieņemtam standartam).  
 
Fotosērija "No "mežoņa" par "cilvēku". Frizēšanās" tika īstenota sadarbībā ar Imidža skolu—studiju "Una Style" un tās dibinātāju un vadītāju Unu Bernatoviču. Liels paldies Imidža skolas—studijas "Una Style" pedagoģei Kristīnei Blauai par pacietību un frizēšanas rezultātu! Laiks — 2018.gada 16.maijs, vieta — Imidža skola—studija "Una Style", fotografēja — Matīss Galzons, modelis un teksta autors — Tālivaldis Kronbergs, visapkārt darbojās — Imidža skolas—studijas "Una Style" audzēknes.

" />

Skaļāk! RSU Studentu medijs

Galerija

16. maijs, 2018

Fotosērija "No "mežoņa" par "cilvēku". Frizēšanās"

"Labi izskatīties" — divi vārdi, kas katram nozīmes kaut ko savu, vīriešu un sieviešu atķirīgo izpratni pat nešķetinot. Tam klāt vēl nāk arī brīnišķīgais vārds "gaidas" — ko vīrieši sagaida no sievietēm, ko sievietes no vīriešiem, visbeidzot, ko katrs dzimums sagaida no sava dzimuma, lai sacītu: "Labi izskaties!" Krāsaino fotošopa žurnālu un citu izdevumu, televīzijas pārraižu un dažādo skaistuma "kopšanas" un modes izstāžu radītais "pareizā" un "sezonas" izskata slogs daudzos rada diskomfortu. Tam pievienojot "jaunības kulta" šķipsniņu, regulāros izskata un apģērba gan lietpratēju, gan tukšruņu komentārus un kritiku par dažādu līmeņu un amatu personām, var izrādīties, ka izskatīties "pēc cilvēka" ir gluži vai "neiespējamā misija". Par "mežoni" tu esi dzimis, par "mežoni" tev jāpaliek.

"Baltā cilvēka" reiz pašam par sevi radītais priekšstats kā par "civilizētu" iepretim pārējiem, "mežoņiem", turpina dzīvot un nav tālu meklējams, jo nemitīga cenšanās sevi "savest kārtībā" pēc kāda iedomāta standarta maksā gan naudu, gan laiku, gan "dvēseles mieru". Izņēmums neesmu arī es. Cik tuvu vai tālu biju no "civilizācijas", vien astoņu mēnēšus neskujoties un neapmeklējot frizieri? Vai to, kuri ik pa laikam ar vārdiem, domām un skatieniem komentēja manu izskatu, "civilizētība" bija/ir lielāka par manējo? Vai varbūt atšķirīgais izskats provocēja uz to, kas patiešām ir "mežonīgi", proti, standartizēta izpratne par to, kā ir jāizskatās "civilizētā" sabiedrībā? Vai gadījumā tieši to mēs neredzam visos kontinentos un visos nostūros — vienāds/standartizēts "sezonāls" un "modīgs" matu griezums, "īpaši" džinsi un krekls ar noteiktas secības rūtiņām? Šķiet, ka mūsdienu "mežonība" sevi biežāk piesaka nevis ar izvairīšanos no sekošanas "tendencēm", bet gan kā nespējas šīs "tendences" ignorēt, turēties pretī tam, ko daudzi sauc par "apmaldījies sevī", "pazaudējis" pats savu es un savas domas par sevi.
 
Fotosērija "No "mežoņa" par "cilvēku". Frizēšanās" tapa Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedra​s studiju kursā "Producenta darbs" (docētāja Ieva Rozentāle) kā studentu Matīsa Galzona un Tālivalža Kronberga sadarbības projekts, attīstot ideju par īpašu televīzijas formāta sižetu līniju vai raidījumu sēriju vīriešiem (izskats/stils, uzvedība/manieres, prasības/normas/normu trūkums u.c. u.tml.). Fotosērijas "No "mežoņa" par "cilvēku". Frizēšanās" ideja bija "izspēlēt uz savas ādas" medijos bieži praktizētās "pārvērtības", proti, no "mežoņa" (kā esošu ārpus iedomātā "labā izskata" standarta) radīt "cilvēku" (kas atbilst iedomāta vairākuma pieņemtam standartam).  
 
Fotosērija "No "mežoņa" par "cilvēku". Frizēšanās" tika īstenota sadarbībā ar Imidža skolu—studiju "Una Style" un tās dibinātāju un vadītāju Unu Bernatoviču. Liels paldies Imidža skolas—studijas "Una Style" pedagoģei Kristīnei Blauai par pacietību un frizēšanas rezultātu! Laiks — 2018.gada 16.maijs, vieta — Imidža skola—studija "Una Style", fotografēja — Matīss Galzons, modelis un teksta autors — Tālivaldis Kronbergs, visapkārt darbojās — Imidža skolas—studijas "Una Style" audzēknes.