Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

11. decembris, 2017

Žurnāliste Laura Lauziniece. Par profesionālismu un nedaudz personiskām lietām

Viena no daudzajām Cosmo fanēm, pati veidojot žurnāla tēlu, ir Laura Lauziniece. Viņa māk ne tikai savilkt kopā skaistas drēbes ar žilbinošām rotām kā radošā redaktore, bet arī apzinās žurnāla veidošanās pamatnoteikumus. Lai gan dzīves ritms radošajā industrijā skrien vēja spārniem, viņa to visu izbauda ar prieku sejā.
 
- Kur žurnālists var atrast oriģinālu informāciju mūsdienās, ja neņem vērā jaunāko notikumu ziņas?
- Žurnālisti var skatīties ziņas ziņu aģentūrā LETA, jo tur vienmēr parādās visas jaunākās ziņas. Oriģināla informācija, protams, būs no oriģinālā avota jeb pirmavota. Ja vēlas apskatīt vēsturisku informāciju, tad nav jāpošas uz bibliotēku, jo mūsdienās ļoti daudz informācijas var atrast datubāzēs. Ja nepieciešami demogrāfiski dati vai socioloģiski pētījumu dati, tad noteikti var vērsties pie socioloģisko pētījumu organizācijām vai demogrāfiskos datus var iegūt csb.gov.lv. Tas ir plašs jēdziens – atkarībā, ko meklē. Tā kā mans darbs pārsvarā saistīts ar modi starptautiskā žurnālā, tad man informāciju ļoti bieži sūta News Letter veidā no ASV vai UK.
 
 
-  Kā Jūs atradāt darbu tieši Cosmopolitan? Kā Jūs līdz tam nonācāt?
- Darbu man piedāvāja. Interesantā kārtā mani galvenajai redaktorei ieteica kāds bijušais sadarbības partneris. Pirms tam strādāju žurnālā UNA par žurnālisti, vēlāk Veto, raidījumā Kinotēka un tad kļuvu par žurnāla Sīrups galveno redaktori. Pirms pāris gadiem kļuvu par žurnāla Cosmopolitan radošo redaktori.
 
-  Kā var izvērtēt informācijas avotu patiesumu un uzticamību?
- Informāciju vajadzētu pārbaudīt vairākas reizes. Žurnālists arī publikācijās nedrīkst paust savu viedokli vai tikai vienpusēju viedokli. Žurnālistam ir jāizslēdz savas emocijas un pētāmais jautājums jāskata objektīvi no visām pusēm.
 
-  Kas ir un kas nav profesionāli žurnālista profesijā, kādi piemēri to parāda?
- Nav profesionāli pašam safabricēt informāciju, ja tā nākusi no šaubīga avota. Nav profesionāli pieņemt informāciju par patiesu, ja to pa ausu galam pats esi sagrābstījis. Ir jāizjautā vairākas puses, jāuzzina vairāki viedokļi, pirms ar konkrēto informāciju dalās tālāk. Galvenokārt jāsaprot, ka to lasīs vai klausīsies arī tante Jēkabplilī un ticēs tev. Bet kāpēc tantei melot, ja var stāstīt patiesību?
 
- Kādas ir lielākās pieļautās kļūdas žurnālista profesijā? No kā būtu jāizvairās?
- Man pašai izdevās viens varens feils. Interviju, kuru pirms publicēšanas vēlējos saskaņot ar intervējamo saputroju. Tomēr gadījās nopublicēt pirmo variantu, kur nebija ietverti intervējamā rediģētie teksti. Galu galā intervējamais jutās ārkārtīgi aizskarts, jo uzskatīja, ka dažās vietās viņu esmu pārpratusi un paudusi kļūdainu informāciju. Un mūsdienās ir sociālie tīkli, no kuriem tad vairs neko nav iespējams noslēpt. Diemžēl šo vajadzēja uztvert par mācībstundu, norīt pudu sāls, publiski atvainoties un divas naktis negulēt. Pēc šā gadījuma ir skaidrs – dokuments, ko saglabā un nosūti redaktoram jāpārbauda divreiz.
 
-  Vai ir jābūt noteiktām īpašībām, prasmēm, lai darbotos šajā profesijā?
- Jābūt zinātkāram un atvērtam cilvēkam. Ja tev patīk jaunas lietas, atklājumi, izaicinājumi, ja patīk cilvēki, ja patīk ar cilvēkiem komunicēt, uzklausīt, runāt, uzzināt viedokli un vēl jo vairāk dalīties ar šiem viedokļiem – tad uz priekšu. Jāpiemin arī, ka lasīt vajadzēs daudz un pie datora jāpavada krietni ilgas darba stundas. Bet man pašai ārkārtīgi patīk sajūta, kad savu darbu var ieraudzīt taustāmā formātā. Tad ir tāda labi padarīta darba sajūta.
 
- Kas, jūsu domām, jādara, ja trūkst iedvesmas rakstīšanai?
- Nevajag no sevis neko izspiest. Es uzskatu, ka ja nav, tad nav. Labāk aizej, izstaigā Barona ielu vai satiecies ar draugiem, noskaties kādu filmu vai dodies uz jogu – tici man, ja prāts būs atpūties, tad arī iedvesma pati atnāks atpakaļ, bet ja visu laiku sēdēsi un domāsi par to, ka iedvesma nenāk – tad arī neatnāks.
 
- Kādas ir Jūsu domas par pieņēmumu, ka interneta un online ziņas izkonkurēs laikrakstus un žurnālus? Vai nākotnē vēl pastāvēs preses izdevumi?
- Es domāju, ka tādā formātā, kā pastāv šobrīd internets presi izkonkurēs pavisam ātri. Tas ir skaidrs un nav ko dramatizēt. Tomēr paliek cilvēki, kuriem žurnāla pirkšana ir kā svētki, kuriem patīk pieskarties, pāršķirt lappusi, pataustīt – tāpēc domāju, ka saglabāsies bukazīnu tipa žurnāli, kuri būs kvalitatīvāki, biezāki, dārgāki un ekskluzīvāki. Un tie cilvēki, kuri vēlēsies iegādāties žurnālu, to darīs. Žurnāls mūsdienās maksā apmēram četri eiro, tas ir tikpat cik take away kafija krūzīte. Vai tad tas ir daudz, ja gribas palaiskoties svētdienā pa gultu un pašķirstīt jaunāko izdevumu?
 
-  Kāda ir tipiskākā nedēļa žurnālista dzīvē?
- Skatoties kāda žurnālista. Ja tu strādā dzeltenajā presē, tad tava diena, iespējams, sāksies sešos no rīta mašīnā pie miljonāra mājas un beigsies pusnaktī kādā elitārā ballītē. Mēneša izdevumu žurnālistiem nedēļa parasti ir saplānota – pirmdien – fotosesija, otrdien – intervija, otrdien pēcpusdienā raksts, trešdien – jāapmeklē prezentācija, pēcpusdienā, iespējams, intervija, ceturtdien varbūt visu dienu jāraksta, jo piektdien jānodod žurnāls. Patīkamākais šajā profesijā ir tas, ka žurnālists savu dienu daudz maz pats var saplānot. Pielāgoties intervējamajiem cilvēkiem gan vajag, fotogrāfa režīms arī jāpārzin, tomēr var pagulēt ilgāk un rakstu nodot arī divpadsmitos.
 

Monta Fricmane

Tev varētu patikt

Komentāri

29. marts, 2018

mwmtmpbgca

1aCjTr vmdvfjszlwnt, [url=http://ovzytmvfgief.com/]ovzytmvfgief[/url], [link=http://tivfxahuyame

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: