Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

17. decembris, 2017

Uzņēmums "Piparmētra'', kas iedvesmo

Rebeka Liepiņa un Līga Rīga- divas labākās draudzenes un lielisks tandēms, kuras kopīgi vada savu uzņēmumu  ”Piparmētra” jau trīs gadus.  Šīs meitenes ir lielisks piemērs ikvienam, lai saprastu, ka nedrīkst padoties pie jebkādam grūtībā, ka mērķi ir sasniedzami vienmēr. Pieveikušas dažādas grūtības viņas tagad strādā savu sapņu darbu.

Cik ilgi pastāv jūsu uzņēmums?

Tad kad tu sāc sākumā tev nav skaidrs, kad ir sākums, kad beigas, jo tu jau sāc neoficiāli domāt, domāt idejas, pierakstīt visu jau ilgu laiku pirms tam. Oficiāli sanāk, ka janvārī būs trīs gadi kopš pastāv mūsu uzņēmums.
Vai esat studējušas ko saistībā ar uzņēmējdarbīu?

Tieši ar uzņēmējdarbību nē, bet mēs mācījāmies reklāmas menedžmentu, tomēr bija priekšmeti, kur tika aizskarta šī uzņēmējdarbības tēma. Bija uzņēmumu vadība, kura nebija padziļināta, bet virspusēja.



Foto: no privātā arhīva

Kā radās doma, ka vēlaties veidot savu uzņēmumu?

Katram cilvēkam sirdī ir tas, ka tu gribi kaut ko radīt. Abas sapratām, ka gribas pašas kaut ko radīt un , ka nebūs no tiem cilvēkiem, kas varēs nosēdēt un strādāt kāda cita labā visu laiku un arī sirdī mums bija kaut kādas lietas ko mēs gribējām. Tā mums abām kaut kā sanāca sabīdīties kopā, sadraudzēties un sapratām , ka esam laba komanda un, ka varam radīt kaut ko skaistu. 

Ar kādām grūtībām nācās saskarties veidojot uzņēmumu?

Ikvienā uzņēmumā visu laiku ir kādas grūtības kurām jāiet pāri un nedrīkst padoties, jo ļoti daudzi uzņēmumi nesaprot vispār biznesa vidi un kā tas viss vispār īstenībā ir , jo mēs pirms tam arī nezinājām ko tas viss nozīmē, kādus spēkus tas prasa. Mēs tieši saskārāmies vairāk ar naudas problēmām, jo, ja pēkšņi divām studentēm ir jādabū vairāki tūkstoši euro, kuri jāiegulda projektos. Tas ir diezgan sarežģīti, jo mēs abas tieši bijām aizgājušas no darba, kaut arī mēs nepelnījām tādu naudu, lai spētu ieguldīties tādos konkrētos projektos. Bet tā, noteikti, nav vienīgā grūtība kurai esam gājušas cauri. Noteikti, tās ir arī dažādas dokumentācijas lietas, kuras ir pietiekami sarežģītas un garlaicīgas. Valsts Ieņēmumu Dienestā ir jānodod dažādas atskaites, kuras ir jāsaprot un jāmāk. Ja to nemāk, tad ir vajadzīgs grāmatvedis. Tāpat tas, noteikti, ir laika trūkums, tu esi jaunietis tu gribi darīt kaut ko citu arī ārpus darba. Kad sākām veidot uzņēmumu bijām vēl studentes un bija jāspēj apvienot studijas ar  mūsu sapņu darbu. Tas prasīja daudz spēka un enerģiju, daudz līdzekļu, bet, ja tiek tam pāri, tad ir ļoti liels gandarījums.


 
Foto : no privātā arhīva

Vai bija viegli pierādīt sevi citu uzņēmumu vidū?

Mums tas ceļš iesākās diezgan interesanti, jo mēs radījām tādu produktu, kurš nebija vēl tik ļoti izplatīts. Tas bija personalizēts plānotājs. Tie nebija tik populāri kā tagad, tāpēc mūsu pieteikums bija diezgan interesants. Mums viegli sanāca izsisties. Nedomāju , ka citiem dizaineriem, kuri rada sava zīmolu vai ko tādu, ka viņiem būtu tik viegli izsisties. Mums ļoti, ļoti paveicās un Dievs pavēra mums tos ceļus, ka mums sanāca tās iespējas būt un iziet tirgū.  Mums tajā mirklī niša nebija tik ļoti piepildīta.

Kā nonācāt līdz idejai par „kartītēm” ar uzrakstiem. Kā tiek izvēlēti konkrētie teksti?

Tas viss ir no ikdienas situācijām un to kādas vērtības mēs gribam aiznest, ko mēs gribam pateikt viena otrai, māsai, brālim, ģimenei, draugiem. Tas viss rodas vienkārši iedomājoties un tad mēs saprotam vai tas ies kopā ar mūsu konceptu, tad tas viss arī aiziet. Mēs zinām, ja mūsu sirdī ir tās lietas ko gribam pateikt, tad arī, noteikti, kāds cits to grib pateikt.




Vēl ir jūsu brīnišķīgās ceļa krūzes. Kā jums radās doma par šīm krūzēm? 

Patiesībā mums visi produkti  diezgan rodas mums pašām izejot cauri tam kas mums pietrūkst dzīvē un tādējādi, piemēram, ceļa krūze bija tas kas mums pietrūka esot ceļojumā Islandē. Mums pašām visu laiku pietrūka kaut kas no kā dzert karstu tēju pie dabas un tas ir kaut kas tāds ko mēs varam attīstīt Latvijā. Jo mums bija tāds ekstrēmais piedzīvojums. Dzīvojām mašīnā, taisījām ēst uz gāzes plītiņas un viss bija principā tur pat pie rokas. Tāpēc arī tā krūze bija tas kas mums ļoti pietrūka ceļojuma laikā. Jo kāpēc gan neapvienot ar kaut ko tik interesantu, kaut ko skaistu ko mēs gribam pateikt, kas , noteikti, arī citu cilvēku sirdīs ir, tad mēs izdomājām, ka varam radīt ceļa krūzi.


Kādu auditoriju jums visvairāk izdodas piesaistīt ar saviem produktiem?

Šķiet, ka katram produktam ir sava konkrētā mērķauditorija. Jo ceļa krūzes ir vairāk tādiem piedzīvojuma meklētājiem, ceļotājiem. Ir ceļa krūžu komplekti, kuri veidoti pāriem, kuri precas, tad tiem ir sava mērķauditorija. Plānotāji vairāk sievietēm, studentiem , skolēniem kuri vēlas plānot savu dzīvi un ikdienu. Kartītes var nopirkt vecmāmiņa mazmeitai vai bērns mammai. Nav īsti tāda viena noteiktā mērķauditorija uz kuru mēs ejam, bet katram produktam ir savējā.

Vai kādreiz ir jūtama konkurence ar kādu uzņēmumu, kuri pārdod līdzīga tipa produktus?

Pagājušo gad it īpaši to varēja izjust. Tika radīti ļoti daudz jaunu plānotāju. Bija pat joki- „latvietis, kurš nav radījis plānotāju nav latvietis!’’ Bet mēs uz to visu skatāmies pozitīvi, jo konkurence jebkurā gadījumā ir laba. Jo mēs Latvijā neesam tik daudz cilvēki. Mēs neradām tik daudz plānotājus, lai mums būtu jāsatraucās par to, ka kāds var mums kaut ko atņemt, jo ir forši, ka cilvēkam ir no kā izvēlēties un ir dažādi plānotāji. Tas, noteikti, parāda to, ka ir pieprasījums tirgū, ka produktam ir iespējas izdzīvot, jo ja ir tāda konkurence, tad ir arī kāds kas to pērk. Mēs, noteikti, negribētu būt tas produktu ražotājs, kurš iedod cilvēkam produktu tikai tādēļ, ka viņam nav citu ko izvēlēties. Mēs labāk gribam, lai viņš iziet cauri tiem 20 plānotājiem un tad atgriežas pie mūsu un pasaka :”Jūsu man patika vislabāk, tāpēc es ņemšu jūsu plānotāju!”  Tāpēc konkurence  patiesībā mums parāda, kurš produkts kaut kādā ziņā ir labāks, kurš ir sliktāks, kāpēc mūsu ir labāks un kāpēc mūsu kaut kādā ziņā ir sliktāks. Tas ļoti daudz paver iespējas. 
"Bija pat joki- „latvietis, kurš nav radījis plānotāju nav latvietis!’’ Bet mēs uz to visu skatāmies pozitīvi, jo konkurence jebkurā gadījumā ir laba.."
 
Vai ir doma paplašināt pieejamo produktu sortimentu?

Jā, mums ir ļoti daudz idejas un pašlaik arī viss top, bet visam vajag gan laika ieguldījumu, gan naudas ieguldījumu, tāpēc ir tā, ka tas viss šobrīd nav palaists sabiedrībā. Ir arī sienas uzlīmes, kuras gaida savu kārtu, lai izietu plašākā publikā un parādītu sevi. Tas viss būs drīz un visam ir savs laiks!

Foto: no privātā arhīva

Ir bijusi situācija, kad jūsu domas dalās, bet tomēr ir jānonāk pie kopsaucēja? Kā jūs to risināt?

Protams! Vienprātība un kompromiss ir viena no svarīgākajām lietām uzņēmumā, jo ja mēs esam divas un mēs visus lēmumus pieņemam kopīgi, tad ir svarīgi, lai mūsu domas saskan. Kad atšķiras viedoklis, tad mēs vienkārši argumentējam savu viedokli, tad atceramies, ka ir jāizslēdz ārā egoisms un jāpaklausās ko otrs cilvēks saka, jo viņa viedoklis varbūt ir labāks par tavu. Tāpēc vienmēr ir svarīgi argumentēt savu domu, nevis pateikt tikai :”Es tā gribu, man liekas, ka tā būs labi!”  bet arī paskaidrot kāpēc tā būs labi, kāpēc tas strādās, vai tas iekļausies līdzekļos, vai tas aizies, vai citiem tas patiks, vai tev pašam tas patiks. Ir jāpaklausās un jāizvērtē tas, jāizslēdz tas savējais ko tu gribi, pieņem to otru cilvēka viedokli un tad arī lietas var notikt. Galvenais ir izslēgt savu egoismu.  
"... vienmēr ir svarīgi argumentēt savu domu, nevis pateikt tikai :”Es tā gribu, man liekas, ka tā būs labi!”  bet arī paskaidrot kāpēc tā būs labi.."

Kā radās jūsu uzņēma nosaukums? Vai tam ir kāds īpašs stāsts?

Mums bija tāds sarakstiņš, kur bija ļoti, ļoti daudz nosaukumi kādus mēs varētu it kā ņemt. Un ja paskatās tagad uz to sarakstiņu, tad paliek kauns nedaudz un negribas nevienam to rādīt, jo daži tiešām bija ļoti smieklīgi nosaukumi. „Piparmētra” mums kaut kā atnāca kā pēdējais un mēs sapratām, ka tas ir tāds īstais un mēs ar viņu varam sevi asociēt. Mēs bijām Kalnciema koncertā un mēs abas kaut kā iedomājāmies :”Hei, Piparmētra!” tas ir tāds svaigums, tas ir kaut kas atšķirīgs un to būtu grūti piedēvētam kādam uzņēmumam kas nav saistīts ar ēdienu un mums tas veiksmīgi izdevās. Jo šobrīd vairs nav tā, ka tirdziņos kāds pasaka :”hei, Piparmētra, ko tad te pārdod? Piparmētru tēju, konfektes vai ko?”  Bet tagad jau zina, ka tas ir dizaina uzņēmums un ,ka mēs tam nosaukumam esam piešķīrušas jaunu nozīmi. 

Foto: no privātā arhīva

Ko jūs varētu ieteiktu jauniešiem , kuri vēlas veidot savu uzņēmumu?

Noteikti, negaidīt, ka tev kaut kas būs, lai to darītu. Negaidīt kad tev būs laiks, kad beigsies skola, kad beigsies darbi, jo nekad nepienāks tāds laiks, kad visam būs laiks, lai tu varētu ielikties un tikai darīt. Negaidīt un vienkārši sākt darīt. Negaidīt kad būs līdzekļi, jo līdzekļi arī nebūs tā uzreiz uz sitienu. Sāc darīt , tad meklē „barterus” , domā iespējas. Negaidīt kad būs iedvesma, jo arī iedvesma nebūs,  ne vienmēr tu vari atļauties aizbraukt atpūsties un saķert iedvesmu. Citreiz iedvesma ir jāatrod citreiz tajā darba dienā, kura ir garlaicīga un nav interesanta vai kad līst lietus. Tad vienkārši  vajag izvēdināt galvu, paķert kafiju un sākt rakstīt tās lietas uz papīra. Negaidīt tās domas un lietas, lai tu sāktu kaut ko. Vienkārši vajag sākt darīt. Ir svarīgi komunicēt un draudzēties, jo tu nekad nezini, kur tas cilvēks tev var noderēt kaut kad nākotnē. Tāpēc ir forši, ja redzi uzņēmumu un vienkārši vari aiziet pie viņiem parunāties, kā viņiem tas radās, kāda viņiem ir pieredze un tā iepazīt tos cilvēkus.  
 

Krista Andersone

Tev varētu patikt

Komentāri

Neviens komentārs vēl nav pievienots.

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: