Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

28. februāris, 2017

Sofijas domas par mākslu

Sofija Šabuņeviča
gleznotāja, 20 gadi, Rīga
„Mans pilnais vārds ir Sofija, bet man vairāk patīk, kad mani sauc – Fija”.
 
Par momentu, kad mēs sākam radīt
Sofija uzskata, ka nav konkrēta brīža, kad mēs sākam radīt. No bērnības mēs attīstāmies, sākotnēji modelējam no plastilīna, kā arī vāram putru no guašas, un pēc tam ņemam rokās otas un eļļas krasas, lai kļūt par mākslinieku.

Par kvalitatīvu materiālu
Pēc gleznotājas viedokļa, kvalitatīvs materiāls ir ļoti svarīgs, lai radīt gleznu. Ja tu sāc ar neasu zīmuli un ar netīram otām, tad tava misija jau lemta neveiksmei.

Par radošu procesu
Sofija man pastāstīja, par to, ka, kad viņa glezno, viņa atslēdzas no visa un ķer brīdi. Cilvēki un mēbeles vairāk neeksistē. Pastāv tikai viņa un izjūtu pasaule, mīļāka mūzika un eļļas krasas smarža gaisā.

 
 
                                                                       kkk                                                                                            Bilde no mākslienieces personīgā arhīva


Par fiziskajam vajadzībām
Kad cilvēkam nav ko darīt, viņš parasti iet pie ledusskapja. Bet Sofija saka, ka viņa rada līdz tam brīdim, kad organisms vēl turas. Turklāt viņa piebilst, ka diemžēl ir nepieciešams atraksties no savas mīļākas darīšanas, lai apmierinātu savas fiziskas vajadzības.  

Par mūsu uztveršanu
„Mūsu uztveršanu var iedalīt uz pratu un jūtīgumu. Ja mēs runājam par mākslu, ir vērts atzīmēt sajūtas uztveršanas brīdi. Dažreiz objekts nesatur konkrētu kontekstu, bet viņš ir skaists pats par sevi - savas krasas, formas, līnijas, arī materiāla dēļ”. –saka Sofija.

Par fantastisku krasu, kuras nav dabā
Gleznotāja pastāstīja par to, ka var aizvērt acis un ieraudzīt fantastisku krasu, kura neeksistē dabā. Sofija sacīja, ka dažreiz kad viņa skatās filmas un veido kadra Print Screen, kurš viņai iepatikās. Sofija uzskata, ka detaļas var atrast visur, un tās parādās nejauši. Tas ir tik ilgs apziņas veidošanās process, attēlu vākšana, kurus mēs filtrējam un veidojam gleznu: savienojam kopā visas atrastas detaļas.

 
                                                                                       Bilde no mākslienieces personīgā arhīva

Par skicēm
Pēdējā laikā māksliniece veidoja skices, kuras ir saistītas ar zemi, kā arī ar lieliem, skaistiem mākoņiem. Sofija atzīst, ka viņa ir dievticīga, viņai gribas atspoguļot visu debess spēku,  to skaistumu un daudzpusīgumu.

Par gala rezultātu
Nav noliedzams, ka rezultāts ir ļoti svarīgs, jo ikviens vēlas saņemt gandarījumu no padarītā darba, un tas ir dabiski. Bet ignorējot šo procesu, tu vari palaist garām vissvarīgāko un patīkamo. Pretējā gadījumā glezniecība - tas ir ļoti nepateicīgs darbs un necieņa pret sevi: kad tu grib iegūt tikai gatavu gleznu, tad izrādās, ka visas 20 stundas, kurus tu tērē uz gleznošanu, neko nenozīmē. Māksliniekam ir jāmīl vadīt otu, saspiest krāsas, izvēlēties atbilstošu toni, nav jāgaida, kad "mokas un spīdzināšana" ir beidzot beigušas, lai atstātu audekli malā un baudīt to.

Par patīkamu radošu darbu
Sofijai katrs pēdējais darbs ir patīkams, jo par to viņa visvairāk domā un velta sevi tieši tam. Turklāt mainās apkārtnes uztveršana, pēdējais darbs atspoguļo to, kas ir aktuāls gleznotajai šobrīd vai noteiktajā laika posmā.

Par darba tempu
„Pārsvarā es diezgan bieži „bremzēju”, bet ir lietas, kur es esmu kā raķete” – saka māksliniece. Viņa pastāstīja, ka cenšas gleznot mēreni-ātrā tempā, jo gleznot lēni – nenozīmē kvalitatīvi gleznot. Kad mēs bremzējam, sākām pievērst uzmanību maznozīmīgam detaļām, bet tajā pašā laikā, būtu labāk sakoncentrēties vispārējai formai, lai redzēt gleznu kopumā. Šajā pašā nolūkā ieteiktu ņemt lielu otu kā “true” mākslinieki. Bet maza otiņa lai paliek gala detaļām.

 
                                                                                  Bilde no mākslienieces personīgā arhīva 

Par aizvainojošu vārdu gleznotājam un uzgleznošanas laiku
Zīmēt - tas ir aizvainojošais vārds gleznotajam. Klusās dabas uzgleznošanai viņa tērē aptuveni 7 stundas, bet kad veido sarežģītākas kompozīcijas, tērē 30-40 stundas.
  
Par foršiem gleznotājiem
Sofija uzskata, ka viņa zina daudz foršu gleznotāju, kurus visi vārēja dievināt, ja tie būti pazīstami. Gleznotājai patīk Vasņecovs, kā arī mazāk pazīstams Dan Gualdoni Peter Sculthorpe Zhaoming Wu.

Par nākotnes plāniem
Pēc mākslas skolas pabeigšanas (Jāņa Rozentālā Mākslas vidusskola) viņa grib iestāties mākslas akadēmijā, piemērām Krievijā. Tā kā pēc tas pabeigšanas būs iespēja pretendēt uz labu darbu. Sofija atzīst, ka viņai gribējās organizēt savus kursus iesācējiem, kā arī izstādes.

Par savu misiju
Dažreiz viņai ir sajūta, ka kaut kas no virsas saka – „Ej un glezno, tev ir sava misija. Kāpēc tu mēģini kaut ko uzrakstīt, ja tev ir teikts apsēsties pie audekla ?!” Viņa varēja rakstīt dziesmas vai dzejas. Bet viņa ir mūžīga cīņā starp - uzgleznot vai uzrakstīt. Tomēr kad viņu apmeklē iedvesma, viņa ar prieku apsēžas un kaut ko uzraksta.   

Par vietu, kur Sofija grib dzīvot
Sofija grib dzīvot vietā, kur viņa justos labi un mierīgi, bet tā ir vieta, kur viņai būtu apkārt cilvēki, ar kuriem viņa justos ērti. Sofija ir apmierināta, ka viņai ir kursabiedri – tādi paši gleznotāji, ar kuriem viņa jūtas brīvi un dzīvespriecīgi. Turklāt māksliniecei ir ļoti dārgi cilvēki, kuri "dala" ar viņu pasaules uzskatus.

Par gleznotājas kredo
Ješua – mana kredo. Vienā vārdā.
 

Materiālu veidoja žurnālistikas programmas 3.kursa studente Katrīna Orlova

Tev varētu patikt

Komentāri

Neviens komentārs vēl nav pievienots.

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: