Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

25. augusts, 2017

"Sanseta bulvāris" — melns saulriets cerību baseinā

Tālivaldis Kronbergs
 

  • Ticot dzīvei pēc nāves

 
2017.gada aprīlī ziņu aģentūra "LETA" ar virsrakstu "Dzīvei pēc nāves tic 38% Latvijas iedzīvotāju" izplatīja informāciju par Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" veikto aptauju: "[..] iedzīvotājiem tika vaicāts, vai viņi tic dzīvei pēc nāves, un 38% respondentu atbildēja apstiprinoši." [1] Mums ir jāpaļaujas uz Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" intervētāju māku skaidrot, proti, ka visi aptaujātie ar dzīvi pēc nāves saprata vienu un to pašu. Katrā gadījumā rezultāts — 38% — dod pamatu cerēt, ka arī 21.gadsimtā daļa no filmas "Sanseta bulvāris" [2] skatītājiem Latvijā tās galvenā varoņa Džo Gilisa (spēlē Viljams Holdens) vēstījumu 110 minūšu garumā uzskatītu par ticamu. Ticamu, jo jau filmas "Sanseta bulvāris" ievadā uzzinām, kādā fiziskajā stāvoklī galvenais varonis "peldas" baseinā. Visai nedzīvs. Miris. Tas viņam nāk tikai par labu, jo tā viņš kļuva par pirmo galveno varoni pasaules kino vēsturē, kas uzstājas "nedzīvā" formātā. [3]

Iespējams, ka aptaujas par ticību pēcnāves dzīvei tika veiktas arī 1949. un 1950.gadā ASV, proti, filmas "Sanseta bulvāris" uzņemšanas un pirmizrādes gadā. Katrā gadījumā kases ieņēmumi demonstrēšanas pirmajā — 1950. — gadā [4] apliecina, ka skatītāji šo Billija Vaildera [5] darbu pieņēma — uz 1,75 miljoniem ASV dolāru budžetā ieņēmumi bija 2,3 miljoni ASV dolāru. Tas nebūt nav pašsaprotami, jo filma "Sanseta bulvāris" ir film noir [6], un žanrs skatītājiem jau bija pazīstams no 1940.gadu sākuma. Arī II pasaules kara izraisītās dzīves grūtības pakāpeniski tika pārvarētas. Protams, Billijs Vailders nebija iesācējs, jo viņa film noir žanrā režisētā 1944.gada filma "Dubultā apdrošināšana" jau bija septiņkārtīgi nominēta balvai "Oskars" 1945.gadā, tiesa to nesaņemot. [7] Tātad — ar ko gan tolaik tā pievilinājusi radošā grupa?    
 

  • Definējot film noir

 
Pirms cenšamies atminēt filmas "Sanseta bulvāris" pievilcības noslēpumu, nedaudz fona informācijas par film noir. Nekas nebūtu vieglāk, vien iztulkot vienkāršus franču valodas vārdus "film noir" kā "melnā filma", un ļauties cerībām, ka viss taču ir skaidrs. Vai arī rīkoties kā režisors Osberts Pārkers, kurš nedaudz garākā par 3 minūtēm animācijas filmā "Film Noir" [8], izmantojot aplikāciju tēlus, kas "izgriezti" no film noir, paspilgtinot darbību ar nedrošību un neskaidrību veicinošu muzikālo fonu, uzbur savā ziņā klasisku priekšstatu par film noir. Tieš tā — sasisti stikli, kādam ielaužoties, gan paredzama, gan pārsteiguma pilna ložu krusa, kas iedomātos ķermeņus caurumo bez žēlastības, protams, arī nāve, kuras rezultāts — miris ķermenis — ir jānoslēpj no likuma kalpu "modrās acs". Nedaudz haosa, nedaudz dūru cīņas, nedaudz pakaļdzīšanās. "Nedaudz" liktenīgās sievietes, kas visu "izraisa". Jā, dinamiska darbošanās ar vienu vēsti — cerību nav.

Protams, var pieņemt iebildumus, ka 3 minūtes ir nepārliecinošs apjoms. Tādā gadījumā lai palīdz 49 minūšu dokumentālā filma "The Best of Film Noir" ar fragmentiem no vairāk nekā 30 film noir un arī vairāku to veidotāju stāstījumu. [9] Apjoms un fragmentu apkopojums, protams, atstāj iespaidu. Tomēr vārdi, kas raksturo redzēto film noir nemainās — ēnas puses it visā. Pat pašsaprotami jau "no dabas" tumšajā kriminālajā pasaulē, arī tajā ir vēl tumšākas vietas, par kurām jāvēstī film noir. Kaislības, attiecību peripetijas, sieviete, kas uzdrīkstas vēlēties ko savu, nesaskaņotu ar vīrieti, vēlēties un skaļi to paust, un kā filmas "Dubultā apdrošināšana" fragmetā saka galvenā varone Filisa Didrihsone (spēlē Bārbara Stenvika): "Jā, baidos. Bet ne no viņa [sava vīra] baidos, no mums pašiem." [10] Sieviete biedē pati sevi, bet viņas skats biedē pat visrūdītākos mačo. Viņi baidās iekrist paši sava neapzinātā vājuma slazdos un zaudēt "tēlu". Tās ir bailes, kas provocē agresiju, naidu un vardarbību. Ko tādu var izprovocēt vien dāma, kurai var piedēvēt slavenos fraču valodas vārdus "femme fatale" — liktenīgā sieviete — arī tā ir daļa no film noir būtības.

"Film noir tiek definēts kā Holivudas skats uz cilvēcisko kaislību tumšo pusi, darbi, kas pamatā tapuši 1940. un 1950.gados. Film noir — tā ir intriga, sasprindzinājums, kaislība. Skaistuļu un izveicīgu puišu tēli. Ierasts sižets ir šāds — skaistule, kas ir iesaistīta "tumšā" lietā, tajā iesaista arī izveicīgu puisi. Vai arī viņa vienkārši nolemj puisi izmantot. Drīz vien viņš saprot, ka ir apmānīts." [11] Kāds šis puisis ir īstenībā? Ne ar ko labāks. Vai varbūt ne ar ko sliktāks? Tikpat labi viens no film noir "parametriem" var būt izveicīgais puisis, kurš nekur nav jāiesaista. Viņš uzrodas pats, līdzīgi kā naktstauriņš viņš traucas uz savu "gaismu" — femme fatale — un līdzīgi kā naktstauriņš viņš apdedzinās vai arī iet bojā.  
 

  • Kad stāsta pats aizgājējs

 
Daudzējādā ziņā filma "Sanseta bulvāris" ir tipiska film noir. Tajā ir liktenīgā sieviete Norma Desmonda (spēlē Glorija Svensone), tajā ir "upuris" — jau pieminētais Džo Giliss, tajā ir tumšas kaislības un tajā ir noziegums. Taču tā nav tipiska 100%. Režisors Billijs Vailders sev rezervējis tiesības pārsteigt. Pirmkārt, jau ar to, ka vēstījumu sniedz ievadā jau nogalinātais varonis. Pat ja ņemam vērā, ka retrospekcija — pagājušo notikumu apskats [12] — ir daļa no veida, kā film noir saturs tiek pavēstīts skatītājam, tomēr jau miris galvenais varonis ir īsts izaicinājums (ar viņu mēs satiekamies jau pieminētajā baseinā). Kaut vai tāpēc, lai vēstījums nebūtu pārāk moralizējošs. Ja zinām, ka Ražošanas kodekss [13] jeb cenzūra ASV arvien godprātīgi turpināja "darbu", tad vārdi "nebūtu pārāk moralizējošs" apzīmē to, ka kāds jau tāpat bija parūpējies par amerikāņu tikumības "kvalitāti". Otrkārt, filma "Sanseta bulvāris" nav "filmiņa ar vienu līķīti". Katrā gadījumā viena slepkavība to par tādu automātiski nepadara. Galu galā, kam negadās? Sadzīviski strīdi, durvju aizciršana un "es ar tevi tagad nerunāju" ir saprotami "agregātstāvokļi" katram, kas vien veidojis attiecības ar dzīvu būtni, cilvēku. Filmas "Sanseta bulvāris" sižets pat savā ziņā pieprasa nāvi. Džo Giliss savu labklājību, kuru simbolizē sakopts baseins, ieguva, taču pats arī atzīst "pārmaksu". Baseins ir kā simbols, ka glancētās dzīves aizkulišu skarbums ne visiem ir pa spēkam.

Iespējams, filma "Sanseta bulvāris" mūsdienās turpina būt simpātiska arī tāpēc, ka starp daudzajiem dialogiem ir ietvertas galveno varoņu refleksijas par situācijām, kurā viņi atrodas. Vismaz Džo Giliss, kurš jau tāpat ar mums sarunājas no viņpasaules, ik pa laikam it kā taisnojas par savu rīcību. Arī Norma Desmonda, lai arī varētu šķist bagāta un laimīga, bet izrādās "labi saglabājusies ragana", paralēli nekautrējas atzīt savu vājumu, vientulību un bezcerību. Saprotot, ka Normas Desmondas dzīve daudzējādā ziņā ir arī viņas "sargeņģeļa", sulaiņa un lietu pārvaldnieka Maksa fon Majerlinga (spēlē Ērihs fon Štroiheims) rokās, kļūst labāk saprotams, ka mēmā kino zvaigzne savā ziņā jau sen ir tikai bijusī — gan zvaigzne, gan laimīga, gan kādam vajadzīga. Iespējams, ka šādā konstekstā var ļauties pāspīlējumam un sacīt, ka visas filmas "Sanseta bulvāris" darbības laikā būtībā jau mirusi ir arī Norma Desmonda. Viņa vienkārši cenšas augšāmcelties ar Džo Gilisa palīdzību. Kad tas neizdodas, jāmirst gan vaininiekam (fiziski), gan jāmirst viņai pašai (kā aktrisei žurnālistu acu priekšā).
 

  • Gadiem nav nozīmes?

 
Visos laikos ir bijis gana daudz smīkņātāju, ja kundzei ir vairāk gadu nekā kungam. Par īstu mīlestību tad runā reti. Tiesa, izpratne par  attiecībām starp dažāda vecuma cilvēkiem mainās, līdzīgi kā mainās izpratne par mīlestību. Vismaz filmas "Sanseta bulvāris" tapšanas laikā galveno varoņu — Džo Gilisa un Normas Desmondas — vecuma atšķirība varēja kalpot par papildu argumentu, sievieti uztverot kā mūžīgo femme fatale un "cilpu kaklā" ar vāju gribu apveltītam vīrietim. To grūtāk izmantot 21.gadsimtā. Piemēram, 2
017.gadā ievēlētā Francijas prezidenta Emanuela Makrona vecuma atšķirība ar sievu Brižitu viņa popularitātei nav traucējusi. [14] Taču uz vecuma atšķirību var skatīties arī tikvien kā māksliniecisku līdzekli, lai uzsvērtu, ka Holivudas ceham ir vienalga, cik jums gadu. Svarīgi ir tikai tas, cik peļņas jūs varat "atnest". Tad, kad nevarat, piedodiet: "Paliec sveiks, mans dārgais draugs!"

Tas, ka lēmumus vienmēr pieņem konkrēti cilvēki, it kā būtu saprotans. Taču tad, kad aizkulišu pasaule tiek atainota, varētu kļūt nedaudz neomulīgi. Džo Giliss, lai arī ko viņš pats par par sevi nedomātu un neteiktu, ir spiests konstatēt, ka viņa darbu vērtē nevis producents Šeldreiks (spēlē Freds Klārks), bet viņam "tuvu stāvoša persona" Betija Šēfere (spēlē Nensija Olsone). Jauns un perspektīvs? Iespējams. Bet ne šoreiz. Bet kad tad, ja esi parādos bez gala un malas? Iespējams nekad. Līdzīgi ir ar reiz slaveno mēmā kino zvaigzni Normu Desmondu, kuru atminas vien vārtu vecākais apsargs un masu skatu seniori. Abos gadījumos konjunktūra pauž vienu un to pašu — kases gabals ar jums nesanāks, jauns tu vai vecs. Kā grāmatā "
Encyclopedia of Film Noir" raksta Braiens Makdonels, tad filmai "Sanseta bulvāris" ir maz kopīga ar tiešu likuma pārkāpumu, toties ir vistiešākā saistība ar nenogurstošu un pārliecinošu alkatības, pašapmāna un ekspluatācijas ēnu pasaules atainošanu, kas iemieso film noir tematiskās intereses un atmasko pašas Holivudas radīto klasisko studiju sistēmu. [15] Holivuda atmasko Holivudu. Lai to redzētu, maksā visi.

 

 

  • Nora Desmonda kā uzvarētāja

 
Radošas personas mēdz teikt (vai arī tā saka par radošām personām), ka ar šo grāmatu, ar šo skaņdarbu vai ar šo gleznu ir viss pateikts, ka neko vairāk varētu arī neradīt. Taču tieši kad notiek būtiskais mirklis, tas, ko dramaturģijā sauc par deus ex machina, ne vienmēr var skaidri noteikt. Filma "Sanseta bulvāris" stāsta ne tikai par Džo Gilisa centieniem veidot karjeru, tā vēsta arī par mums, skatītājiem, kuri savu spoguļattēlu var redzēt arī Noras Desmondas personāžā. Lai arī cik katrs nebūtu talantīgs un daudzsološs, arvien ir jācīnās par "vietu zem saules", arvien uz dzīves skatuves nāk klāt jauni spēlētāji (konkurenti), arvien tiek izgudrotas jaunas tehnoloģijas (skaņa), kuras var gan palīdzēt, ja tās apgūst savlaicīgi, gan tiešā nozīmē izraut no aprites, ja tās nepamana vai nenovērtē.

Kad filma "Sanseta bulvāris" mūs aizved pie Normas Desmondas un saprotam, ka notiks atvadas no mērkaķīša, varam domāt par bagātniekiem, kas arī mūsu dienās nezina, ko īsti iesākt ar sapelnīto. Bieži tiek piemeklēts kas eksotisks. Tomēr vai 21.gadsimta aizraušanās ar suņu un kaķu "ieviešanu" bērnu vietā, daudzām modernajām ģimenēm nav tāda pati bēgšana no realitātes kā Norai Desmondai ar mērkaķīti? Klēpjdzīvnieki nekad nerunā pretī un palīdz radīt ilūziju par cilvēku kā tikumisku un krietnu būtni, kurai tā grūtāk uzturēt dialogu ar citiem cilvēkiem. Lai nu kā, mērkaķītis skatuvi pamet un tā vietā nāk nākamais, tiesa, tāds, kurš var noderēt arī saimniecībā — novērtēt pašas namamātes skriptus. Nav obligāti Džo Gilisu uzskatīt par mērkaķīša aizvietotāju. Tomēr viņa spēja būt paklausīgam un pildīt pavēles visādā ziņā ir līdzīga daudzu cilvēku attiecībām — īstena mērkaķošanās.  

Nora Desmonda alkst spēlēt, viņa alkst, lai viņu apbrīno — līdzīgi kā teātra aktieru īstenā alga ir aplausi, tā filmu aktieru alga ir studijas prožektoru starmeši. Protams, var uzskatīt, ka Noras Desmondas pasaule ir slimīga. Bet vai viņas pasaule ir slimīgāka par katru, kurš sapņo par it kā neiespējamo? Šķiet, tieši tas, ka filma "Sanseta bulvāris" ir tik neticami ticama, ļauj tai arvien piesaistīt uzmanību un izraisīt pārdomas. Nora Desmonda apzinās savu cenu, lai arī neviens to nav gatavs maksāt. Nora Desmonda iet uz savu mērķi, lai arī viņu atbalsta vien nenogurdināmais Makss fon Majerlings. Jā, var jau sacīt, ka viņa ir femme fatale. Bet kādam vīrietim tad viņa ir femme fatale? Vai nav tā, ka Džo Giliss prasīties uzprasās, lai viņu aptekalē un apmaksā dzīvi? Vai to varam uzskatīt par "īsta vīrieša cienīgu rīcību", ja Džo Giliss "saņemas" pamest savu sponsori tikai tad, kad saprot, ka ir iemīlējies jauniņajā Betijā Šēferē. Un — mī un žē! — Betija Šēfere sagadīšanās pēc ir arī Džo Gilisa labākā drauga Artija Grīna (spēlē Džeks Vebs) līgava. Skaidrs, ka izpratne par to, kas ir smieklīgs, var būt atšķīrīga pat vienas ģimenes ietvaros. Protams, ka zīmogs film noir nenozīmē nemitīgus Dantes Aligjēri darba "Dievišķā komēdija" sadaļas "Elle" atainojumus. Varbūt ir laiks ieviest film noir apakšsadaļu "komēdija"? Ar daļu no satura uz to noteikti varētu pretendēt arī filma "Sanseta bulvāris".

Lai arī filma "Sanseta bulvāris" mūs ved pa Džo Gilisa takām un sekojam viņa vārdu virknējumam, tomēr Nora Desmonda ir pēdējā vārda teicēja, pēdējās lodes šāvēja. Un pat tad, kad nozieguma neprāta tumsai vajadzētu visu apklāt un pietiktu ar vārdu "beigas", Normas Desmondas patiesais, pat šķietamā ārprāta stāvoklī, sapnis ir būt uzmanības centrā. Loma jau ir apgūta, viņas uzticamais līdzgaitnieks Makss fon Majerlings jau ir gatavs — var sākties filmēšana Normas Desmondas ilga gaidītajam uznācienam. Filmas "Sanseta bulvāris" kamera pārvēršas par iedomātu filmas "Salome" kameru, bet Džo Gilisa "ēteriskā balss" saka, ka dzīve iežēlojās par Normu Desmondu un viņas sapnis beidzot piepildījās. Norma Desmonda to apstiprina: "Es varu spēlēt, esmu ļoti laimīga..."

 

 

 
Avoti
[1] Portāls "La.Lv". Raksts "Dzīvei pēc nāves tic 38% Latvijas iedzīvotāju" http://www.la.lv/dzivei-pec-nav es-tic-38-latvijas-iedzivotaju. Pēdējo reizi skatīts: 2017.gada 25.augustā.
[2] Rietuma, Dita. 2015. 500 visu laiku filmas. Rīga: Dienas grāmata.
[3] Rietuma, Dita. 2014. Film Noir. No pagātnes līdz mūsdienām. Rīga: Dienas grāmata.
[4] "Internet Movie Date Base", Tiešsaistes filmu, televīzijas un videospēļu datubāze. Šķirklis "Sunset Blvd." http://www.imdb.com/title/tt0043014/?ref _=fn_al_tt_1. Pēdējo reizi skatīts: 2017.gada 25.augustā.
[5] "Internet Movie Date Base", Tiešsaistes filmu, televīzijas un videospēļu datubāze. Šķirklis "Billy Wilder" http://www.imdb.com/name/nm0000697/?ref _=nmbio_bio_nm. Pēdējo reizi skatīts: 2017.gada 25.augustā.
[6] Rietuma, Dita. 2011. Film noir stila ģenealoģija. Promocijas darbs mākslas zinātņu doktora grāda iegūšanai Mākslas zinātnes nozarē Kino teorijas un vēstures apakšnozarē. ht tps://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4688/21243-Dita_Rietuma_2011.pdf?sequence=1. Rīga: Latvijas Universitāte. Pēdējo reizi skatīts: 2017.gada 25.augustā.
[7] "Internet Movie Date Base", Tiešsaistes filmu, televīzijas un videospēļu datubāze. Šķirklis "Double Indemnity" http://www.imdb.com/title/tt0036775/?ref _=fn_al_tt_1. Pēdējo reizi skatīts: 2017.gada 25.augustā.
[8] Parker, Osbert. 2005./2006. Film Noir. Osbert Parker.
[9] Christopher  Case. 1999. The Best of Film Noir. Passport International Entertainment.
[10] Christopher  Case. 1999. The Best of Film Noir. Passport International Entertainment.
[11] Christopher  Case. 1999. The Best of Film Noir. Passport International Entertainment.
[12] Rietuma, Dita. 2014. Film Noir. No pagātnes līdz mūsdienām. Rīga: Dienas grāmata.
[13] Pārkinsons, Deivids. 2014. Kino. 100 būtiskas idejas. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.
[14] Portāls "Jauns". Raksts ""Jauna veca pirmā lēdija" — sociālie tīkli mutuļo par jauniņā Francijas prezidenta 64 gadus veco sievu" http://jauns.lv/raksts/sievietem/240715-jauna-veca-pir ma-ledija-socialie-tikli-mutulo-par-jaunina-francijas-prezidenta-64-gadus-veco-sievu. Pēdējo reizi skatīts: 2017.gada 25.augustā.
[15] Mayer, Geoff, McDonnell, Brian. 2007. Encyclopedia of Film Noir. Westpoint: Greenwood Press.

Tev varētu patikt

Komentāri

Neviens komentārs vēl nav pievienots.

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: