Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

21. decembris, 2017

RSU ārzemju un latviešu studentu savstarpējā komunikācija

      

           Runājot par vidusmēra latvieti, var teikt, ka viņš ir visnotaļ mierīgs, ieturēts un tolerants. Viņu var salīdzināt ar dabas bērnu, jo piektdienas vakaros viņam jau ir plāns braukt zaļumos. Rīgas ielās tad ir ieraugāma automašīnu plūsma, kura dodas uz mazpilsētām, radot sastrēgumus, tomēr ilgā gaidīšana neattur no ieceres par svaigu gaisu un lauku labumiem. Viņam patīk lēnas pastaigas pa mežu, zivju zvejošana pie kāda ezera vai upes. Pie pirmās izdevības latvietis ir gatavs doties lasīt ogas no mellenāja un braukt mājās ar mellu muti. Labsajūtu sagādā baudīt lakstīgalas treļļus rīta agrumā. Latvietim patīk iet sēņot, tāpēc tam pavisam labi sanāk arī pa reizei sūtīt bekot citus. Latvijas vidusmēra iedzīvotājs ir mērķtiecīgs, viņam ir svarīgi iegūt labu izglītību. Iestājoties augstskolā, viņš ilgstoši sastopas ar cilvēku daudzveidību, jo tur mācās arī sveštautieši. Globalizācijas procesu ietekmē mūsdienās starptautisko studentu skaits universitātē ir viens no augstskolu reitinga kritērijiem. Lai konkurētu ar citām augstskolām, ir jāspēj piesaistīt ārzemju studenti, gluži kā tas ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).


            Pēc Rīgas Stradiņa universitātes 2016.gada septembra datiem, šeit mācās 1793 ārvalstu studenti (Rīgas Stradiņa universitāte 2016). 2016. gadā pievienojās 551 jauni zinātkāri augstskolnieki no citām valstīm. Vispārstāvētākā valsts studentu ziņā ir Vācija, tai seko Zviedrija un Norvēģija. Mācās arī jaunieši no Singapūras, Sīrijas, Ķīnas un Baltkrievijas. Katrs cilvēks šeit, RSU, ienes jaunas vēsmas, jaunu kultūru, reliģiju, piederību, dzīvesstāstu un attieksmi pret to, tāpēc veidojas multikulturāla vide. Vidusmēra latvietim – dabas mīļotājam, baudītājam, vērotājam – ir jāspēj komunicēt, studēt, sadarboties vienam ar otru, kā arī ar cittautiešiem, kaut gan ne vienmēr tas ir vienkārši.

            Komunikācijas fakultātes studentiem Starpkultūru komunikācijas lekcijas šogad ir apvienotas ar Erasmus programmas dalībniekiem. Jau pašā pirmajā lekcijā tika diskutēts par latviešu kultūru un cilvēku īpašībām, kuri šeit dzīvo. Ārzemnieki pauda viedokli, ka esam noslēgti un atturīgi, kas ir iemesls savstarpējās komunikācijas plaisai. Piekrītu šim viedoklim, jo to studentu, kas universitātē kontaktējas ar cittautiešiem, nav daudz. Iespējams, ka pie vainas ir kultūras pieņemtās normas un iezīmes. Latvieši nav pieraduši veikalā bez vajadzības uzsākt sarunu ar nepazīstamu cilvēku, tāpat sasveicināties, uzturēt sarunu ar svešinieku par ikdienišķām tēmām. Tiek pieņemti standarti, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē, tie nosaka galvenās vadlīnijas par to, kā ir jāuzvedas, jāizturas un jāreaģē konkrētā situācijā.              Zinot katras kultūras pazīmes, nevar pārmest kādam konkrētam cilvēkam par viņa dzīves skatījumu, komunikāciju un rīcību. Ārzemniekiem mūsu formālā attieksme nav saprotama.

            Pirms vairākiem gadiem Rīgas Stradiņa universitātē notika neierasta situācija. Medicīnas studiju lekcijas laikā, kāda ārvalstu studente piecēlās no savas vietas, izritināja paklājiņu un sāka ierasto ikdienas lūgšanu turpat auditorijā. Tas izraisīja apjukumu un nesapratni, jo neviens īsti nezināja kā rīkoties. Par šo jautājumu tika diskutēts un pieņemts lēmums, ka ārvalstu studentiem ir jāievēro Latvijā pieņemtās pieklājības normas.

            Dzīvojot Rīgas Stradiņa universitātes dienesta viesnīcā, kultūras atšķirības ir ieraugāmas arī iemītnieku vidū. Ārzemniekiem no Indijas higiēnas rituāli atšķiras no latviešu. Ļoti bieži tualetēs ir ieraugāmas piešļakstītas grīdas ar ūdeni, jo indiešu kultūrā nav pieņemts lietot tualetes papīru, bet gan izmantot bidē, kurš nav pieejams tualetes kabīnēs. Šī situācija vairākkārt ir tikusi pārspriesta, tomēr abas puses tā arī ir palikušas pie sava viedokļa, kompromiss nav atrasts, studentu komunikācijā ir radusies plaisa. Tāpat indiešu istabiņās aptuveni ap 7 no rīta ir dzirdama skaļa reliģiskā mūzika, kas rada neērtības citiem iedzīvotājiem, tomēr vairums jau ir pieņēmuši šo situāciju.

            Tiek veidotas arī divas Ziemassvētku balles, kas notiek katru gadu decembrī. Viena paredzēta latviešiem, otra ārzemniekiem. Uzskatu, ka tas nav pareizi, jo tādejādi tiek likts uzsvars uz studentu atšķirīgo piederību, nav iespējams veidot kontaktus, kā arī universitātei rodas papildus izmaksas. Manuprāt, lietderīgāk būtu izlietot līdzekļus vienai ballei, nekā divām dažādām.

            Par studentu saliedēšanu bija padomāts pagājušajā gadā notikušajā pasākumā klubā Kaļķu vārti. Rīgas Stradiņa universitātes veidotais pasākums RSU Got Talent notika ar mērķi, lai saliedētu ārzemju un latviešu studentus savā starpā. Pati apmeklēju šo pasākumu, tāpēc varu teikt, ka iecere nepiepildījās. Studējošā jaunatne bija sadalījusies pa grupām, kur savā starpā komunicēja jau pazīstami cilvēki. Vakara gaitā latvieši pamazām sāka pamest pasākuma norises vietu un izvēlējās pavadīt laiku citos Vecrīgas klubos, atstādāmi Kaļķu vārtus. Kad karaoke jau bija beigusies, bija sastopami tikai ārzemju studenti, kuri labi pavadīja laiku paši savā starpā.

          Uzskatu, ka studentiem būtu jābūt saliedētiem savā starpā. Ar katru gadu pasaulē pieaug un attīstās globalizācija. Pieaug starptautisko sakaru nepieciešamība, kā arī vajadzība kontaktēties. Lielam vairumam latviešu vajadzētu kļūt atraktīvākiem, atvērtākiem, vairāk komunicēt savā starpā, prātot, spriedelēt un spriest aktīvāk, lai nav tā kā grupas Credo dziesmā, ka “tā, lūk, runci mēs iestādījām dobītē”. Latvieši izveidojuši paši savu rožu dārzu, kurā apmeklētāji nav laipni gaidīti, un brīdī, kad parādās ieinteresēts runcis, tas izjauc visu latvieša ierasto kārtību un rada neērtības. Ārzemniekiem savukārt vajadzētu pielāgoties un pieņemt mūsu esošās kultūras tradīcijas, kā arī ar tām rēķināties, nevis censties šeit uzspiest savas. Abām pusēm vajadzētu veidot savstarpēju sadarbību un draudzīgas saites. Tad būs apmierināts gan pats kaķis, gan arī rožu dārzā augs arvien skaistāki un krāšņāki ziedi.
 







Bibliogrāfija:
Rīgas Stradiņa universitāte. 2016. "Ārvalstu studentu statistika". rsu.lv. http://www.rsu.lv/fakultates/arvalstu-studentu-nodala/arvalstu-studentu-statistika. 

Beāte Paleja

Tev varētu patikt

Komentāri

Neviens komentārs vēl nav pievienots.

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: