Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

05. maijs, 2017

Podkāsts "Izlaistās lappuses" - Skotijas neatkarība

Kopš briti pagājušā gada jūnijā nolēma, ka pametīs Eiropas Savienību, runas par Skotijas neatkarību ir no jauna pārņēmušas ziņu virsrakstus un politiķu prātus. Kādam tā ir jauna iespēja sasniegt savas partijas mērķus, citiem šis jautājums sagādā jaunas galvassāpes.


Mans vārds ir Ieva Valeine un šajās “Izlaistajās lappusēs” mēs pievērsīsimies Skotijas neatkarībai.

Skoti jau 2014.gadā devās pie urnām, lai balsotu par neatkarību. Toreiz 55% jeb mazliet vairāk nekā 2 miljoni Skotijas iedzīvotāju pateica “Nē”. Tikai 4 no 32 Skotijas reģioniem teica jā neatkarībai- Dundee,Glasgow, North Lanarkshire un West Dunbartonshire.  Turklāt uz referendumu ieradās gandrīz 85% iedzīvotāji, tātad īsti nevaram teikt, ka cilvēki ir balsojuši, tā teikt, “ar kājām”.

 

Pirms referenduma notika aktīvas kampaņas. Viena, “better together” , kas aicināja skotus teikt “thanks, but no thanks” un solīja skotiem labāko no abām pasaulēm- gan Skotijas parlamentu, gan Apvienotās Karalistes piedāvāto spēku un drošību.  Otra kampaņa aicināja skotus sacīt “Say yes to Scotland” un balsojumu par neatkarību pamatoja visnotaļ vienkārši- lēmumus, kas skar Skotiju, pieņem cilvēki Vestminsterā, no kuriem lielāko daļu nav ievēlējuši skoti un kuri nepārstāv Skotijas intereses.

 

Pieņemot lēmumu, skotus uztrauca virkne jautājumu arī dalība ES ,bet ne tikai Eiropa bija sāpīgs jautājums- valūta, pilsonība, sociālie pabalsti, aizsardzība un dalība NATO, protams, ekonomika, jo skotiem tika piesolīta lielā depresija, nobalsojot par neatkarību.Šos jautājumus abas kampaņas labi apspēlēja savās reklāmas, šeit fragmenti no pāris reklāmām:

 

https://www.youtube.com/watch?v=pO3Jm1XD8h8

8:45-9:15; 14:44-14:55; 17:34-17:47; 19:00-19:49

 

Pēc referenduma parādījās ziņas, ka skotus nogurdinājusi uzstājīgā un netīrā kampaņa. Tā gan nebija ne tuvu tik netīra kā Brexit kampaņa, bet tomēr. Skotijas jautājums bija klātesošs arī Brexit kampaņā un daudzos medijos un virtuvēs paredzēja to, kā britiem pametot ES, skoti pametīs britus. Kopš brexit balsojuma ir pagājis gandrīz gads, britu premjerministre ir iedarbinājusi Lisabonas līguma 50.pantu, kas nozīmē, ka Lielbritānija nu ir jau oficiāli sākusi savu izstāšanās ceļu. Skotija, savukārt, atsākusi savu neatkarības ceļu.

 

Man ir svarīgi runāt par Skotijas parlamenta centieniem meklēt kompromisu, runājot ar Lielbritānijas valdību un izstrādājot plānu, kā aizsargāt Skotijas intereses. Šobrīd Skotija stāv krustcelēs. Un ne pēc savas izvēles. Līdzīgi kā lielākā daļa cilvēku šajā valstī, es gribētu nebūt šajā pozīcijā. Bet mēs esam un likmes ir augstas, tāpēc mums ir jābūt plānam, kā iet uz priekšu. Labāk vai sliktāk, tas ir atkarīgs no jūsu skatupuntka, taču šobrīd Lielbritanija izskatās daudz citādāk nekā pirms 2 gadiem. Skotija ir pelnījusi iespēju lemt par savu nākotni godīgā, demokrātiskā un brīvā veidā un brīdī, kad tai ir pieeja visiem vajadzīgajiem faktiem.

Ar šādiem vārdiem Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena paziņoja, ka pieprasīs otru neatkarības referendumu pēc tam, kad būs zināmi Brexit nosacījumi. Britu premjere Terēza Meja, kuras pašas liktenis tiks izlemts ārkārtas vēlēšanās 8.jūnijā, paziņoja, ka kamēr Brexit process nav noslēdzies, otrs Skotijas neatkarības referendums nevar notikt. Cīņa par to gan nav ne tuvu beigusies. Ja skatāmies uz aptaujām, tikai pavisam īsu brīdi, burtiski pāris dienas, pēc Brexit referenduma, neatkarības atbalstītāju bija vairākumā.

Nu tagad ir liela politiska neskaidrība, tā kā man ir diez gan liberāla universitāte, daudzi šeit uzskata, ka tas būs liels mīnuss, ka Lielbritānija būs izstājusies no ES, jo viņi zaudēs daudz privilēģijas- pieeju brīvajam tirgum, kas attiecas uz universitāti- tiks ierobežota cilvēku mobilitāte un daudzi cilvēki var izvēlēties nestudēt Lielbritānijā.

 

Tas bija Toms Rātfelders, šobrīd- Svētā Endrū Universitātes students. Ja atceraties pirms brīža reklāmās izmantotos argumentus abām kampaņām, droši vien pamanāt, ka “Stronger together” solītā drošība šobrīd sašķobījusies, bet “Say YES to Scotland” argumenti par labākajām augstskolām un spēcīgo ekonomiku Brexit pasaulē izskatās citādi. Bet no otras puses- pēc Brexit Lielbritānija iekuģos plašos un nezināmos ūdeņos- varbūt tomēr vienā laivā būs drošāk? Turpina politologs Daunis Auers.

 

“Atkal tā Skotijas nākotne ir neskaidra. Jo kas notiek ar Skotiju, ja viņa atdalās no Lielbritānijas? Skaidrs, ka skoti nepaliek ES, jo viņiem ir jāpiesakās no jauna. Ja viņi piesakās no jauna, pirmkārt, vai Spānija viņus uzņems? Otrkārt, ja viņi piesakās no jauna, viņiem ir jāpieņem eiro un skoti negrib eiro. Un visu pārējo- eiro, banku savienību… vai skoti to grib? Visticamāk, ka nē. Un jāatceras, ka vēsturiski Sktoijai tā tuvākā saite ir ar Angliju, Īriju un Velsu, nevis Eiropu.”

 

Ja runājap par Auera pieminēto Spāniju, tur kopš mūsu sarunas ir notikušas nelielas izmaiņas. Spānijai un Lielbritānijai ir diez gan pasens kašķis par nelielu zemes pleķīti, ko sauc par Gibraltāru. Tā ir 6,7 kvadrātkilometrus liela teritorija Spānijas pussalas pašos dienvidos un pieder Lielbritānijai. Tur ir bijuši vairāki referendumi par pievienošanos Spānijai, bet pārdesmit tūkstoši Gibraltāriešu visas reizes lēmuši par labu britiem. Long story short- daži britu politiķi atgādināja kā briti pirms 35 gadiem aizstāvēja savu teritoriju otrpus okeāna un caur puķēm piedraudēja spāņiem ar karu, savukārt spāņi paziņoja, ka neiebildīs pret Skotijas iestāšanos ES.

Kas attiecas uz citu kampaņu jautājumu, proti, lēmumu pieņemšanu Londonā, Auers domā, ka skotus, tas īpaši nesatrauc.

 

“Jo viņiem ir pašiem savs parlaments , protams, arī savas pašvaldības. Un tas nozīmē, ka lielākā daļa lēmumu, kas ietekmē cilvēkus ikdienā- izglītība, sadzīves jautājumi kā atkritumu apsaimniekošana, visas tās lietas tiek risinātas lokālā mērogā. Lielos rāvienos- nodokļu politika, cik liels būs mans IIN, tas tiek risināts Londonā, bet es nedomāju, ka tas izraisa lielu pretestību no skotiem, jo liela daļa lietas tiek risinātas tur. Un Lielbritānija ir relatīvi maza saliņa, es nezinu, cik tur sanāk tās jūdzes, bet Skotija nemaz nav tik tālu prom. Ja salīdzinām ar ASV, kur Losandželosa atrodas 4000km no Vašingtonas, DC. Tur ir daudz lielāks tas izaicinājums.”

 

Taču, ja atkāpjamies no ekonomikas, politikas un lielā bubuļa- Brexit, ir vērts apskatīt gan vēsturisko, gan kultūras, gan arī starpkultūras komunikācijas slāni, kas apvij Skotijas neatkarības centienus. Ja runājam par skotu un angļu attiecībām, man prātā nāk epizode no laika, ko pati pavadīju Anglijas dienvidos. Kopā ar draugiem, kas sastāvēja no manis, pāris angļiem un skotiem, runājām par iebraucējiem un toreiz skoti arī sevi sauca par tādiem nevis par vietējiem.

 

“Ir skaidrs, ka skotiem ir sava identitāte. Ļoti skaidri definēta identitāte. Britu identitāte kā tāda īsti neeksistē. Angļiem ir nosacīti savējā, velsiešiem ir ļoti skaidra savējā, jo viņiem ir sava valoda, kaut kad lielākā daļa to neprot, skotiem ir arī sava valoda, bet viņiem ir arī viss tas pārējais, kas nāk līdzi ar nacionālo identitāti- viņiem ir apkopota sava vēsture, kas ir apkopota arī visādās filmās. No vienas puses tas ir smieklīgi, no otras- mēs zinām, ka tas ir ļoti svarīgi, jo šāda populārā kultūra, lai veidotu to kultūru, jo lielākā daļa cilvēku nelasa vestures grāmatas, tos tekstus, kas veido nacionālo identitāti, bet, ja ir šāda veida filmas.. Tāpēc jau pie mums veido “Nameju”. Tāpēc, jā, skotiem, protams, ir savas sporta komandas. Kas ir ļoti neierasti. Nav tā, ka Krievijā, piemēram, Dagistāna vai Čečenija piedalās starptautiskos turnīros ar savām komandām. Bet Lielbritānijas gadījumā Ziemeļīrijai, Skotijai, Anglijai [un Velsai] ir savas komandas, kas piedalās regbija, kriketa turnīros. Tas viss nozīmē, ka Lielbritānijā ir izteikta reģionālā identitāte, kas nav atrodama nekur citur Eiropā. Nav tās valodas, nav tā iespēja demonstrēt savas iespējas sporta spēlēs, Katalānijai, piemēram, nav tāda iespēja. Skotiem ir arī sava nauda, Skotu mārciņas, rezultāts ir ļoti izteikta identitāte, kas nav tikai reģionāla, bet ir nacionāla.”

“Man leikas, ka vairāk uz federālsisma pusi velk. Viņiem noteikti ir sava identitāte, sava piederības sajuta. Tas uzskats, ka viņi ir skoti. Viņi ir pavisam vēlāk pievienojušies Anglijai un līdz ar to izveidojot Lielbritāniju. Bet nav arī tā, ka viņi baigi gribētu izstāties no Lielbritānijas, jo viņi paši saprot, ka viņiem būtu daudz vieglāk, tīri politiskā ziņā arī pašiem cilvēkiem ir vairākas priekšrocības, ja viņi skaitās Lielbritānijas pilsoņi, nevis atsevisķas Skotijas pilsoņi. Manā paziņu lokā, cik es zinu, visi balsotu par palikšanu Lielbritānijas sastāvā. Manā paziņu lokā ir, teiksim tā, ļoti reālistiski, pragmatiski noskaņoti cilvēki, kuri arī skatās vairāk nevis pliki dabūt neatkarību, bet arī kāda būs šīs neatkarības sence? Ko mēs iegūsim? Vai nebūs sliktāk? Jo pasaulē ir ļoti daudz piemēru, kur kāda valsts atdalās un beigās jau tā nākotne nav nemaz tik spīdoša. Tas arī jāņem vērā.”

 

Šeit mēs nonākam pie vēl viena svarīga jautājuma, pie tā, kā mēs šeit - Baltijā - runājam un domājam par Skotijas neatkarību. Šeit atkal izmantisim sociālo tīklu lietotāju Latvijā viedokļus par un ap pirmā referenduma rezultātiem. Piemēram, Toms Bricis tvīto, ka “Ir tādi pāri, kas vecumdienās pārāk labas, bet rutinētas dzīves dēļ apprecas vēlreiz. Skotijas referendums man atgādina kaut ko tādu.” Cits vīterotājs ar segvārdu V'OKS‏ raksta:” “Divējāda sajūta Skotijas gadījumā. No vienas puses - neatkarība laba lieta, no otras - Eiropa tā jau ir pārāk sadramstulota. #SayDunno”

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijā BBC lieliski ilustrē to, kā daļa mūsu sabiedrības reaģē izdzirdot vārdu “neatkarība”, šeit neliels fragments no intervijas:

http://www.bbc.com/news/av/uk-scotland-scotland-politics-21606879/latvian-minister-on-eu- question

“Mums, kā Baltijas valstīm, kas tikai nedaudz vairāk kā pirms 20 gadiem izlauzāmies no Padomju Savienības, ir īpašas jūtas pret tiem, kuri vēlas kļūt neatkarīgi. Mēs saprotam šos centienus, bet, protams, tas viss ir skotu rokās- lemt par to demokrātiskā veidā, proti, referendumā.”

 

Tāpēc man radās jautājums- vai mēs šei Latvijā un Baltijā, neesam idealizējuši vārdu “neatkarība” dēļ savas pieredzes, ko nevaram attiecināt uz tādām vietām kā Skotija, kuru vēsture ne tuvu nav tāda kā mūsējā?

 

-vai nav tā, ka tad, kad mēs skatāmies uz sktou neatkarību, mēs to romantizējam, domājot par savu “breaking free”..?

-Jā,šeit ir arī tas Dombrovska kunga slavenais citāts, ka atbalsta Katalonijas neatkarību.. Protams, es domāju, latviešiem, ka mēs esam bijuši apspiesti daudzus gadus, nu simtiem gadu un tātad mēs vienmēr atbalstām, ja citi cilvēki grib būt brīvi. Bet tajā pašā laikā- nu Krievijas impērija , Padomju Savienība nav gluži tas pats, kas Lielbritānija vai Spānija. Varbūt mēs esam pārāk entuziastiski, atbalstot kaut kādu mazu nāciju neatkarību. Galu galā tā angļu skotu apvienība ir brīvprātīga mūsdienās. Un, kā saka angļi- “why fix it if it isn’ t  broken?””

 

“Vispār, ja tu skaties, visur Baltija skaitās kā viens no izņēmumiem. Arī politikas zinātnē. Mēs esam vienmēr esam bijušas tās trīs republikas, kas vienmēr ir bijušas izteikti nošķirtas no visas tās padomju sistēmas, un tāpēc mēs esam jutušies vairāk kā tai sistēmai devēji, nevis ņēmēji. Bet skotu gadījumā tas tomēr nav tik izteikti. Viņiem ir naftas resursu viņu galā vairāk, kas Lielbritānijai nav, bet tajā pašā laikā, tad tomēr ir jautajums- kas tu būsi pasaules politikā par spēlētāju, ja tev nav Lielbritānijas aizmugure? Jo tomēr padomāsim- Lilebritānija ir viena no piecām [ANO] Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm, globāls spēlētājs ar postkoloniālu vēsturi, ar saitēm daudzās Āfrikas valstis, Kanādā, Austrālijā, diez gan respektēta valsts ar īpašām attiecībām ar pasaules superlielvalsti- ASV. Nu un tad padomāsim, ja mēs tagad izstājamies - mēs to visu zaudējam. Kas mums paliek?”

 

No Baltijas valstu perspektīvas neatkarība ir svēta. Un uz citu valstu fona mums šajos 27 atjaunotās neatkarības gados ir gājis ļoti labi, tomēr 50 okupācijas gadi, kas saraustījuši trīs Baltijas republiku simtgadi, joprojām jūtami ik uz soļa. Taču skotu pieredze ir citāda. Neliela vēsturiska atkāpe- Anglija un Skotija apvienojās 1707.gadā. Toreiz angļiem un skotiem bija viens karalis, bet atsevišķi parlamenti. Jau veselu gadsimtu notika mēģinājumi apvienoties dažādos variantos, taču visi tika noraidīti parlamentā un Pārstāvju palātā. Skotijai bija grūti ekonomiski laiki un viegli neklājās arī Anglijai. Karalis Viljams III bija padarījis Angliju par globālu varu, bet uzaudzējis arī pamatīgu parādu. Turklāt angļiem draudēja karš, kas, savukārt, nozīmē, ka vajadzīga gan nauda, gan vīri, kas cīnās.  Arī skotiem bija smagi ekonomiski laiki un viss apstākļu kopums mainīja Sktoijas un Anglijas apvienošanās perspektīvu un 1707.gadā tika parakstīts savienības akts. Turpmākie gadsimti nemaz nebija vienkārši- bija daudzas sacelšanās un Skotiju uzskatīja par vietu, kur dzīvoja izaicinošas un reizēm pat bīstamas idejas. Pēc pirmā pasaules kara Skotijā uzvirmoja ideja par tās atdzimšanu, radās arī Skotu nacionālās partijas priekšgājēja Nacionālā skotu partija. Kad 70.gados Skotijā atklāja naftu, uzvirmoja runas par atdalīšanos no Lielbritānijas, tā pat bija politiķu dienaskārtībā līdz Margarita Tečere nāca pie varas. Tad šīs idejas skaļāk atgriezās 90.gados ar Tonija Blēra nākšanu pie varas, 1997.gadā tika rīkots referendums par to vai Skotiaji vajadzētu savu parlamentu un vai tam būtu jābūt ietekmei pār nodokļiem. Skoti atbildēja ar “jā” uz abiem jautājumiem. Jau pēc diviem gadiem pie darba ķērās Skotijas parlaments un kopš 2011.gada parlamentā vairākums ir Skotu nacionālajai partijai, kuras mērķis ir neatkarīga Skotija un kura strādāja pie pirmā neatkarības referenduma un tagad arī pie otrā. Tomēr gan iepriekšējā referenduma rezultāts-  neatkarības atbalstītāju bija par 10 procentupnktiem mazāk, nekā to,kas to neatbalstīja, gan arī šobrīd aptaujās neatkarībnieki atpaliek no 2 līdz pat 11 procentpunktiem- liek apšaubīt pēkšņas pārmaiņas skotu prātos. Tāpēc vaicāju politologam Daunim Aueram- kam būtu jānotiek, lai skoti tomēr nosliegtos par labu neatkarībai.

 

“Šeit mediji ir ļoti svarīgi un kā mediji beigās interpretēs to dealu, ko briti sarunās ar ES. Ir skaidrs, ka būs neordinārs risinājums. Nu nebūs Norvēģija, nebs Šveice, būs pilnīgi citāds risinājums. Es pagājušo piektdien tikos ar cilvēkiem no Londonas pilsētas (London City), kuri pārstāv Londonu šajās sarunās un viņi ir ļoti aktīvi visās diskusijās. Un viņuprāt visticamākais variants ir kaut kas līdzīgs kā Kanādas [CETA] līgums. Tātad, ja mēs skatāmies, kā izskatās Kanādas attiecības ar Eiropu, nu būs kaut kas ļoti līdzīgs, varbūt mazlietiņ dziļāks, bet +- līdzīgs. Bet tas prasīs daudz gadus, lai to risinātu. 2 gadu laikā nekas nenotiks, tas ir skaidrs. Būs pārejas periods, cik garš tas būs, EP ir pateicis, ka nebūs ilgāks par 3 gadiem, Londona uzskata, ka tas prasīs daudz vairāk laika kā 3 gadus, jo tās sarunas ir tik sarežģītas. Un te ir jautājums, kā tas tiks parādīts- kā normāla saruna daudzu gadu garumā vai tas tiks reprezentēts kā kaut kāda krīze, kaut kādi stulbi lēmumi. Jautājums ir kā to atspoguļos prese. Jo viņi to saprot, jautājums ir kā komentēs- vai spiedīs uz to, ka viss ir izgāzies, 2 gados neko nevar panākt utt. Tas var ietekmēt sabiedrisko domu.”

 

Cīņa par otru Skotijas neatkarības referendumu vēl turpinās. Līdzās stāv arī daudzi nezināmie- vai britu valdība piekritīs to vispār rīkot? Un ja, jā- vai vairākums skotu būs gatavi doties lielajā plašajā pasaulē vieni?

 

Paldies, ka klausījāties, šis bija podkāsts “Izlaistās lappuses”, to veidoju es- Ieva Valeine.

 

Avoti:

http://whatscotlandthinks.org/campaigns

https://www.forbes.com/sites/chriswright/2014/09/15/if-scotland-goes-a-mistake-as-big-as- the-great-depression/#2cb6b0a2496f

http://www.irlv.lv/2017/4/5/akmens-brexit-darza

http://www.mirror.co.uk/news/politics/watch-nicola-sturgeons-speech-full-10018450< /a>

https://twitter.com/boms_tricis/status/512852214919225344

https://twitter.com/vzxlv/status/512488553084121088

http://www.bbc.com/news/av/uk-scotland-scotland-politics-21606879/latvian-minister-on-eu-ques tion

 

Ieva Valeine

Tev varētu patikt

Komentāri

Neviens komentārs vēl nav pievienots.

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: