Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

16. decembris, 2017

Pīrādziņš ar eiro garšu. Pārdomas, Ziemassvētkus gaidot

            Lai arī šogad izskatās, ka baltā ziemas segas kārta jeb sniegs gandrīz nebūs, Ziemassvētki nekur neizpaliks. Līdz ar Adventes atnākšanu populārā dziesma “Zvaniņš skan” lēnām dungojas skanīgāk, sveces dzirkstī kvēlāk, eglīšu lampiņas mirguļo krāšņāk un visapkārt valdošā piparkūku un pīrādziņu smarža liek garšas kārpiņām labsajūtā izbaudīt kulinārijas meistardarbus. Pieaug rosība un dzīvīgums. Nami un mājas tiek ietērpti svētku rotās, katrs tiks ielūgts uz grezno balli – Ziemassvētku svinēšanu sirdī. Svētki, svētaines, svinības – aicināti visi. Un, ja jau reiz sērsības, tad vairums vairs neskrien uz kūti, raudzīties pēc smeķīgākā ruksīša vai omulīgākās vistiņas. Reti kuram pilsētniekam pagrabā ir muca ar skābētiem kāpostiem un blakus toverītis ar ieskābētiem gurķīšiem. Modernais pilsētnieks zina, ka, izejot no sava dzīvokļa vai privātmājas, viņam pēc pāris metriem ar gaismiņām signalizēs varens lielveikals, kas, miedzot ar aci, lepni rādīs uz atlaižu žurnāliņiem. Pārdotavas pirmajā stāvā atrodams viss ēdamais un kožamais. Otrajā un trešajā stāvā ir iespēja piedalīties dārgumu un zelta raktuvju meklēšanā jeb medībās. Nepieciešams pamest lielo bodi ar pēc iespējas brangāku medījumu jeb, citiem vārdiem sakot, dāvanu kalnu, ko palikt zem svētku eglītes. Ziemassvētki esot dāvanu laiks, tāpēc eiro papīrnauda kasē griežas kā iegriezts vilciņš – uz riņķi vien.
            Jau novembrī lielveikalos ir ieraugāmi stendi, kuri parādās tikai ziemas mēnešos, lai būtu iespēja iegūt pēc iespējas lielāku peļņu no svētku apreibinātiem pircējiem. Daudzi pārdevēji ir pārguruši no pārāk lielās cilvēku plūsmas, jo apjoms pieaug, bet darbinieku skaits nepalielinās. Pieaug arī cilvēku neapmierinātība, jo ne vienmēr veikalnieks spēj visu pagūt. Arī es esmu piedzīvojusi nesaprotošu attieksmi no pircēju puses, kad strādāju labi atpazīstamā Latvijas saldumu uzņēmumā, bet, kā zināms, pircējam vienmēr ir taisnība, kam būtībā var piekrist. Pirkšana un pārdošana iet no rokas, kas, protams, silda ekonomiku, bet kur paliek pati svētku nozīme? Vai paši senie latvieši spēja iedomāties, ka svētības pilnie svētki kļūs par komerciālu pasākumu?
            Senajam latvietim, protams, nebija lielveikalu, viņam milzīgā bode bija paša naturālā saimniecība, tomēr vēstures pierakstos nav saglabājušās liecības, ka latvis divus mēnešus iepriekš katru dienu būtu gājis caur ciemu ar reklāmas plakātu, ar aicinājumu veikt veiksmīgu preču barteri jeb apmaiņu, saistībā ar svētkiem. Aktuālāk dāvanas bija nevis nopirkt, bet izveidot pašam. Adītas zeķes un cimdi, izgrebtas koka karotes un citi galda piederumi, austi lakati un segas – tā ir tikai daļa no lietām, ko dāvināja turīgākie cilvēki viens otram, bet dāvinājumi nebija svarīgākais. Nozīmīga bija pati gatavošanās lielajam notikumam.  (Bērziņš-Ataols 2006)
            Senie latvieši sakopa savu pagalmu un sētu, izrotāja un izpušķoja istabas no pašu veidotiem rotājumiem, piemēram, puzuriem, kurus gatavoja no niedru vai salmu kātiem. Šos materiālus sadalīja mazākos gabaliņos un uzvēra uz dzijas, tādejādi veidojot skaistus un gaumīgus interjera akcentus. (Bērziņš-Ataols 2006)Arī brangā bluķa vilkšana bija svarīgs rituāls, kuru nedrīkstēja aizmirst Ziemassvētku vakarā. Kad vēla lielo ozolkoka balbaku, tad parasti skaļi sauca: “Bluķa māte bluķi vēla pašā Bluķa vakarā. Lai veļ bluķi trīsi reizi, nenāks mošķi caur sienmali.” (Latviešu tauta b. g.)Šis ceremoniāls deva aizsardzību pret visu ļauno, tādejādi svētot mājas sētu un tās mājas iemītniekus. Ievērojot šādu rituālu, tika apstaigātas daudzi pagalmi un pašā pēdējā mājvietā, kurā visi bija sapulcējušies, bemburs tika sadedzināts. (LETA 2012)Bluķa vakarā, kā to sauca senie latvieši, jeb Ziemassvētkos arī zīlēja nākotni, pareģoja un pravietoja. Piemēram, “ja pēc Ziemassvētkiem labs laiks, tad pēc Jāņiem arī būšot labs laiks”. (Latviešu tauta b. g.)
            Lai arī tā ir salīdzinoši maza daļa iedzīvotāju, tomēr esmu ļoti priecīga, ka Bluķa vakaru svin joprojām, ievērojot visas tā tradīcijas. Piemēram, arī Rīgas Rātslaukumā notika speciāls pasākums, kur valdīja seno latviešu aura. (LETA 2014)Piedalījās vairākas folkloras grupas un tika ievērotas visas tradīcijas. Arī citās pilsētās, kā Smiltenē un Valmierā, turpina lolot mūsu kultūras mantojumu, lustējoties tā, kā to darīja latvieši pagājušajā gadsimtā.
Ievērojot rituālus un tradīcijas, cilvēki ir kopā, bauda viens otra sabiedrību un maģisko brīdi, kad ir iespēja sirds siltumā svinēt svētkus. Ikdienas steigā un svilpoņā bieži vien tiek aizmirsti arī tie cilvēki, kuriem nav iespējams būt kopā ar saviem tuviniekiem. Tie ir ļaudis, kuri dzīvo krīzes un palīdzības centros.
             Manuprāt, brīnišķīga ir NSUS labdarības biedrības rīkotā akcija “Eņģeļa pasts”, kur ikvienam ir iespēja nosūtīt pašizgatavotu apsveikumu svētkos, kādam cilvēkam, kura sirsniņa straujāk iepukstētos, saņemot sev adresētu vēstulīti. Tāpat ir arī dažādas citas labdarības akcijas, kurās ir iespēja piedalīties un dāvāt kādam prieku – “Sasildīsim sirsniņas”, “Gaišie spārni”, “Nāc līdzās” un vēl.
            Daudz laika un piepūles neprasa, lai aizsūtītu kādam kartiņu ar vēlīgiem un sirsnīgiem vārdiem. Arī mīļš apskāviens un maiga bučiņa uz vaiga svētkos ir daudz dvēseliskāka par veikalā samedīto dāvanu kalnu. Manuprāt, Ziemassvētku nozīme, lielākoties, mūsdienās ir apmaldījusies starp vēlmēm, vajadzībām, veikaliem un cenām. Vai tiešām mīlestību var paust tikai ar apdāvināšanos un nopirktām lietām? Lai arī tas izklausās pārāk banāli, tomēr dzīve patiesi ir īsa. Tas ir veltīgi iztērēts laiks, kas tiek pavadīts, lai saplānotu svētku finanses, izstāvētu rindu pie kases veikalā un visu dienu sēdētu, iepakojot un saiņojot. Ja arī apdāvināšanās ir pārāk svarīga, tad vienmēr ir iespēja pašam izgatavot, kaut ko īpašu, kaut vai skaistu piparkūku, ko pasniegt svētainē. Ziemassvētki ir mīlestības svētki. Tas ir laiks, lai piedotu, radītu un iedvesmotu. Ir skaisti uzdāvināt savu laiku un rūpes – lūk, tās ir skaistākais ziedojums.  
 




Bibliogrāfija:
Bērziņš-Ataols, Ansis. 2006. "Ziemassvētki". folklora.lv. http://folklora.lv/skola/ziemassvetki.shtml.
Latviešu tauta. b. g. "Bluķa vakars". kulturascentrs.ventspils.lv. http://kulturascentrs.ventspils.lv/en/node/2445.
LETA. 2012. "Latviešu tautas tradīcijās Ziemassvētkos". aprinkis.lv. http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/6673-latviesu-tautas-tradicijas-ziemassvetki- ir-gada-bagatakie-svetki.
———. 2014. "Vecrīgā notiks Bluķa vakars". skaties.lv. http://skaties.lv/izklaide/raibumi/vecriga-notiks-bluka-vakars/. 

Beāte Paleja

Tev varētu patikt

Komentāri

Neviens komentārs vēl nav pievienots.

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: