Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

11. maijs, 2018

Laikraksta „Diena” žurnālists Uldis Ķezberis: jābūt gatavam nosegt visdažādākās tēmas

Uldis Ķezberis jau vairākus gadus ir laikraksta Diena ārzemju ziņu žurnālists, darba ikdienā aptverot ārvalstu politiskās un ekonomiskās izmaiņas, lielvaru valstsvīru tikšanās un dažādi ārzemju skandāli. Lai arī Uldis Latvijas Universitātē studēja politikas zinātni, nejaušas iespējas dēļ kļuva par laikraksta reportieri. Žurnālists vēsta, ka savu profesiju izbauda, jo ir iespēja ik dienu attīstīt plašāku redzesloku, iedziļinoties dažnedažādākajos tematos. Vairāk par to, kā izskatās ziņu žurnālista ikdiena un kādus padomus Uldis sniedz topošajiem žurnālistiem, lasi intervijā.


Ko tas nozīmē – būt ziņu žurnālistam?
Atbildēšu šabloniski - turēt roku uz pulsa. Manā gadījumā - cītīgi sekot līdzi notikumiem pasaulē, ikdienā daudz "patērējot" uzticamus un respektablus starptautiskos medijus. Tas ir nepieciešams, lai iegūtu vispusēju un padziļinātu ieskatu dažādās tēmās. Manuprāt, ziņu žurnālistam ir jāpiemīt spēcīgām analītiskajām spējām un prasmei informāciju pasniegt visiem saprotamā valodā. 
Kā izskatās jūsu ikdiena?
Mana rutīna īsumā ir šāda: ierodos redakcijā, ar redaktoru vienojamies par tēmām, kuras atspoguļosim nākamajā avīzes numurā, informācijas iegūšana un apstrāde, raksta veidošana. 
Kas jūsu darba ikdienā ir visinteresantākais?
Man patīk, ka katru dienu mainās temati, par kuriem rakstu. Tas liek iedziļināties un izzināt daudz un dažādus jautājumus, palīdzot attīstīt plašu redzesloku. 
Kas jūs motivēja kļūt tieši par ziņu žurnālistu? Tas notika nejauši vai jau sākotnēji bija šāda vēlme?
Vidusskolas laikā mans sapnis bija kļūt par sporta žurnālistu. Tomēr žurnālistikā ienācu nejauši, kad studiju laikā klasesbiedrene, kas tolaik strādāja Dienā, man ieteica pretendēt uz reportiera vakanci ārzemju ziņu nodaļā. 
Vai, jūsuprāt, akadēmiskajai izglītībai ir liela nozīme žurnālista profesijā? Vai ir redzama atšķirība starp žurnālistiem, kas to ir studējuši un kas profesijā nokļuvuši nejauši?
Grūti atbildēt, jo augstskolā nemācījos žurnālistiku, bet politikas zinātni. Taču tas man pat ļoti ir palīdzējis savā žanrā. Patiesībā liela daļa no man pazīstamajiem kolēģiem nav studējuši žurnālistiku, bet kaut ko pilnīgi citu, bet tas nenozīmē, ka viņi ir mazāk kompetenti vai profesionāli. 
Cik liela ietekme tam, ko rakstāt, ir izdevniecībai? Vai ir bijis kāds gadījums, kad jūsu rakstītais netika pieņemts?
Nekāda īpaša nozīme izdevniecībai nav. Mums ir pilnīga brīvība izvēlēties tematus, par kuriem rakstām. Nekad arī neesmu piedzīvojis, ka manu rakstu neakceptētu. 
Tēmas, par ko visbiežāk rakstāt, ir ārzemes un politika. Kāpēc tā? Vai jums šajās jomās ir padziļinātas zināšanas/interese? Kas notiek, ja vēlaties uzrakstīt par citu tematu, teiksim, veselības jautājumiem - to var darīt?
Pārsvarā par ārvalstīm rakstu tāpēc, ka tāds ir mans pamatuzdevums. Gadu laikā par atsevišķiem tematiem ir noformējušās padziļinātājas zināšanas. Bet, protams, nākas rakstīt arī par lietām, kurām agrāk neesmu pievērsis īpašu uzmanību. Ja vēlos rakstīt par citām tēmām, tad varu to darīt. Piemēram, ik gadu pirms Positivus festivāla Dienas kultūras un izklaides pielikumam KDi rakstu par tur uzaicinātajiem mūziķiem. 
Ja rakstāt par ārvalstīm, kā visbiežāk tiek iegūta informācija? Cik bieži ir pašam jābrauc vai jāzvana uz varas iestādēm, lai pārbaudītu minētos faktus?
Pārsvarā informācijas iegūšanai izmantoju ārvalstu medijus, piemēram, BBC, CNN, Reuters, The New York Times, Radio Free Europe/Radio Liberty, Meduza, The Moscow Times, u.c. Kaut kur aizbraukt sanāk ļoti reti laikraksta ierobežoto finanšu resursu dēļ.  Bet ik pa laikam nākas lūgt komentārus starptautiskās politikas ekspertiem un ārlietu resoram.
Ko jūs varētu ieteikt man - topošajai žurnālistei šobrīd? Ko vēl varu paspēt iemācīties studiju laikos, pirms uzsāku karjeru?
Nebūšu oriģināls - izkopiet zinātkāri, daudzpusību, neatlaidību un arī nekaunību. Galvenais - daudz lasiet un sekojiet notikumiem Latvijā un pasaulē. Daudzi jaunie žurnālisti, uzsākot darba gaitas, vēlas rakstīt par kultūru vai sportu, bet izvairās no tādām sarežģītām tēmām kā veselības aprūpes un izglītība. Bet Latvijā žurnālistam ir jābūt gatavam nosegt visdažādākās tēmas. Žurnālistam arī jābūt ar biezu ādu, jo regulāri nākas saskarties ar negatīvu attieksmi no cilvēkiem un organizācijām, par kurām ir jāveido materiāli, bieži kritika ir jāsaņem arī no redaktora, kuram ir jāatbild par to, ko publicē. 
 
Amanda Anna Zemīte 

Tev varētu patikt

Komentāri

Neviens komentārs vēl nav pievienots.

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: