Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

27. marts, 2015

Kā kļūt par ekoloģisko dārznieku?

Tā kā pilsētniekiem nav iespējas audzēt dažādus garšaugus dārzos, lieliska iespēja ir tos mēģināt izaudzēt dzīvoklī uz palodzes. Ziemā tie ēdienam piešķirs vasaras garšu, bet vasarā vienkārši nebūs jāpērk veikalos pieejamie, ķīmiski apstrādātie zaļumi. Ir daudz un dažādi labumi no mazdārziņa ierīkošanas uz palodzes, bet kas ir jāzina, lai dārziņš uz palodzes izdotos un kaut kas arī izaugtu? Ar lielu pieredzi un zināšanām par dārzniecību dalās dārzniecības “Rīga” dārzniece Astra Liepiņa.
 

Ar ko sākt?
No sākuma jāizvēlas kādus garšaugus ir vēlēšanās izaudzēt. „Tas ir viens no svarīgākajiem aspektiem, jo katram garšaugam ir nepieciešama citādāka individuāla aprūpe” stāsta dārzniece Astra. Kad skaidrs, ko vēlēsies audzēt, jādodas uz specializētu dārzniecības veikalu un jāiegādājas nepieciešamās sēklas un kūdras substrāts jeb ekoloģiski apstrādāta zeme, kurā tiks stādīti augi. Dārzniece Astra stāsta, ka veikala darbinieki noteikti palīdzēs izvēlēties pareizās lietas.
Pirms kaut ko stādīt zemē, tā ir jāsagatavo. Dārzniece norāda, ka, ja ir iespēja, zemi savlaicīgi jāsamitrina ar lietus ūdeni. Ja lietus ūdeni nav iespējams iegūt, var izmantot parastu, taču pāris dienu nostādinātu, istabas temperatūras ūdeni.
„Svarīgi, lai zeme būtu mitra, nevis slapja”
Kad zeme sagatavota, var sākt sēt sēklas, taču jāatceras, ka vislabāk katru garšaugu sēt savā kastītē, jo katram nepieciešama individuāla aprūpe. Katra garšauga paciņas otrā pusē ir norādīts, cik dziļi sēklu liek, cik daudz laista un cik siltā temperatūrā tai būtu jābūt.
Kad visi garšaugi sasēti, jāatrod tiem „mājvieta”. „Vislabāk kastītes novietot virtuvē uz palodzes, esmu ievērojusi, ka virtuves gaiss palīdz augiem labāk augt,” stāsta Astra.
 „Kastītes vislabāk apklāt ar plēvi, jo tad zeme tik ātri neizžūst un augiem rodas ‘siltumnīcas efekts’.”
 Svarīgs aspekts ir saules gaismas, ja virtuves palodzi saule neapspīd, tad labāk tomēr izvēlēties citu palodzi. Lai augi izaugtu visefektīvāk, sēklas jāsilda no apakšas. Ja mājās pieejami regulējami radiatori, tad augus var pēc pāris dienām, kādu laiku paturēt uz apmēram 15-20 grādu siltiem radiatoriem. „Siltumā augi vislabāk ‘iedzīvojas’ savā jaunajā vidē” stāsta dārzniece Astra. Viņas palodzes ir pilnas ar dažādiem garšaugiem un pat tomātu stādiem. Astras trīsdesmit gadu pieredze dārzniecībā ir pierādījusi viņai to, cik patīkami ir, ka tu pats vari pieiet pie palodzes un noplūkt vaigu un ekoloģisku produktu, kuram dota paša mīlestība.
„Lai viss izdotos un darbam būtu labs rezultāts, galvenie nosacījumi ir gaisma, mitrums, siltums un mīlestība” stāsta Astra.
Augu kopšana
Nākamais solis garšaugu uzturēšanā ir to kopšana. Atliek vien gaidīt, kamēr no sēklām sākt dīkt asni, un uzturēt zemi vienmērīgi mitru. „Kad asni izlīduši ārā no zemes, un sakne ir kārtīga un stingra, var sākt piķēšanu uz kastīti, kurā tad augs visi garšaugi. Visi stādiņi ir jāpārstāda, tāpēc, lai garšaugu kastīte būtu pareiza, kārtīga, un katram augam būtu sava vietiņa,” stāsta Astra.
„Stādi jāpārstāda arī tāpēc, lai nodrošinātos, ka tie nav saauguši pārāk tuvu viens otram un netraucētu viens otra attīstībai.”
Piķējot augus uz kasti, jāatceras tas pats, kas sējot sēklas. Mitra zeme, nostādināts vai lietus ūdens. Kad augi ir ieaugušies un sākuši parādīties vairāk zaļumi, tos regulāri jālaista, lai zeme būtu vienmērīgi mitra.
Svarīgi ir ik pēc laika likt mēslojumu, lai nodrošinātu, ka augi izaugtu veseli un garšīgi. Dārzniecības veikalos pieejami dažādo bioloģiski tīri mēslojumi, lai nodrošinātu labāku garšaugu kvalitāti. Astra atzīst: „Bez mēslojuma augi neizaugs, augam ir nepieciešams papildu spēks, ja reiz mēs mēģinām tos izaudzēt istabas apstākļos.”
„Arī, kad garšaugi ir izauguši un tos var sākt lietot uzturā, jāskatās, lai, noplēšot gatavās lapas, nenoplēstu arī jaunās lapiņas, tad stāds kalpos daudz ilgāk un nebūs jāsēj no jauna.”
Garšaugu audzēšanai ir daudzi dažādi plusi un katras kārtīgas saimnieces virtuvē, noteikti būs noderīgi. Lai arī ekoloģisko garšaugu audzēšana nav viegls process, visi, kas to ir mēģinājuši zina, kāda bauda un prieks ir no paša audzētiem labumiem, kuriem ir sava pievienotā vērtība.
 
Biežāk pieļautās kļūdas:
1.      Augu pārlaistīšana- bieži vien cilvēki uzskata, ka jo vairāk laistīs, jo labāk augs;
2.      Sēklu iesēšana pārāk dziļi- sējot sēklas, tām jābūt ne pārāk dziļi zemē, savādāk tās “nosmaks”;
3.      Pārāk daudz mēslojums- ir uzskats, ka, lai labāk augtu nepieciešams audz mēslojuma, taču patiesībā tas var noindēt augu;
4.      Augu nokaltēšana- liela daļa cilvēku aizmirst aplaistīt augus un tie nokalst. 

Materiālu sagatavoja žurnālistikas studente Agnese Štrausa

Tev varētu patikt

Komentāri

Neviens komentārs vēl nav pievienots.

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: