Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

09. novembris, 2016

Kā iemācīt latviešus runāt par kino? Intervija ar Riga IFF Critics Meeting kuratori Agnesi Loginu

            Šogad no 13. līdz 23. oktobrim jau trešo reizi Latvijā norisinājās Riga IFF jeb Rīgas Starptautiskais kino festivāls. Arī šajā festivāla gadā organizētāji bija izveidojuši daudzveidīgu filmu programmu, kurā sev ko piemērotu varēja atrast ikviena kino žanra piekritējs. Festivāla deviņas filmu programmas bagātināja arī plašs pasākumu klāsts, kurā starp jau citos gados iepazītiem notikumiem bija pamanāms arī kāds jaunums – Riga IFF Critics Meeting darbnīca, kas norisinājās no 14. līdz 18. oktobrim. Jaunizveidotā darbnīca tika veidota kā platforma, kurā satikties Latvijas kino kritiķiem, apmainīties ar jau iegūtajām atziņām, kā arī attīstīties profesionālajā darbībā.
            Agnese Logina ir Riga IFF Critics Meeting darbnīcas kuratore, kā arī ir viena no projekta idejas autorēm. Agnesei kino nozare un dažādie pasākumi tajā dzīvē ieņem svarīgu lomu – viņa jau vairākus gadus aktīvi iesaistās Rīgas Starptautiskā kino festivāla rīkošanā, kā arī ir Rīgas Kino muzeja kuratore. A. Logina uzskata, ka šobrīd kino kritikas nozarē Latvijā ir ļoti daudz asu un spēcīgu prātu, kuri savstarpēji pārāk maz sarunājas, līdz ar to Riga IFF Critics Meeting darbnīca varētu kļūt par sava veida atspēriena punktu, lai veicinātu latviešu kino kritiķu darbību kā nacionālā, tā arī starptautiskā mērogā.

 
Patrīcija Krauze: Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) šogad norisinājās jau trešo reizi. Vai daudz kas mainījies gadu gaitā?
Agnese Logina: Festivāls kļūst par zīmolu, par kaut ko pazīstamu. Var just, ka cilvēki arvien vairāk apzinās –  Rīgas Starptautiskais kino festivāls ir uz palikšanu, veidojas uzticība šim notikumam gan no skatītāju, gan arī no industrijas puses.

P.K.: Kādi, Jūsuprāt, ir Riga IFF lielākie sasniegumi iepriekšējo gadu laikā? Vai ir manāma kāda Riga IFF ietekme uz Latvijas sabiedrību un Latvijā notiekošajiem procesiem kino nozarē?
A.L.: Par ietekmi vēl ir grūti spriest, bet lielākais sasniegums, manuprāt, ir tas, ka industrijas locekļi sāk festivālu uztvert nopietni. Tas diemžēl nav joks, bet realitātē balstīts novērojums, ka latvieši viens otram tiešām labprāt paši izraks bedri, nevis palīdzēs. Līdz ar to novērojums, ka pamazām cilvēki sāk ticēt Riga IFF idejai un izpildījumam, liekas arvien iepriecinošāks.

P.K.: Jau vairākus gadus darbojaties Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, ko jaunu šogad skatītājiem piedāvāja festivāls?
A.L: Festivāls turpina augt un pieņemties spēkā, līdz ar to jaunumu, protams, bija diezgan daudz. Kā viens no galvenajiem jaunumiem ir minama industrijas sadaļas izplešanās: šogad norisinājās arī filmu forums, kā arī dažādas papildus aktivitātes, tostarp Riga IFF Critics Meeting.

P.K: Kā tieši radās ideja par Critics Meeting iekļaušanu Riga IFF programmā?
A.L.: Jau kādu laiku pati rakstu īsfilmu recenzijas vai drīzāk apskatus, un man vienreiz šķita skumji, ka par pašas rakstīto es varu sarunāties tikai ar mammu vai labākajā gadījumā kādu draudzeni, un es pati diemžēl arī reti runāju par citu rakstītiem tekstiem. To apzinoties, es sāku apsvērt – ir savādi, ka mēs kā sabiedrība, kā kino skatīšanās kopiena tik maz patiesībā runājam par pašu kino, ko skatāmies, maz par to diskutējam un strīdamies. Kā arī vienā brīdī sapratu, ka ir taču skumji, ka mums īsti nav kritiķu, kas raksta starptautiskajiem medijiem. Tā arī es izdomāju, ka tas, ko varu darīt, ir iemēģināt roku šīs tēmas – kino kritiķu prasmju uzlabošanas – aktualizēšanā. No sākuma mana ideja bija, ka šī darbnīca notiktu vasarā, bet Rīgas Starptautiskā kino festivāla komanda mani pārliecināja, ka festivāla laiks būtu darbnīcai piemērotāks.

P.K.: Kādas ir Jūsu domas par kino kritiku un tās līmeni Latvijā šobrīd?
A.L.: Mans viedoklis par kino kritiku Latvijā šobrīd ir tāds, ka, manuprāt, mums ir ļoti daudz asu un spēcīgu prātu, kuri diemžēl savstarpēji pārāk maz sarunājas. Taču man nav nekādu šaubu par to, ka mūsu starpā ir cilvēki, kuri varētu publicēties arī starptautiskos medijos, tādējādi pievēršot uzmanību arī Latvijai un latviešu kino, un es ļoti ceru, ka tuvāko gadu laikā šie cilvēki sāks arī publiski un starptautiski runāt par kino. Šobrīd tas ir vieglāk nekā jebkad iepriekš – interneta laikmets sniedz līdz šim nebijušas iespējas.
 
P.K.: Cik saprotu, Riga IFF Critics Meeting darbnīcas dalībnieki bija tikai no Latvijas, kādēļ tā?
A.L.: Darbnīcas dalībnieki bija tikai no Latvijas tāpēc, ka mēs vēlamies aktualizēt tieši kino kritiku Latvijā, nevis Baltijā vai plašākā mērogā – mums ir savas, specifiskas problēmas, ar ko ir nepieciešams sākt strādāt.

P.K.: Riga IFF Critics Meeting darbnīcā kā eksperti tika uzaicināti ārzemju kritiķi: Vladans Petkovičs un Olafs Millers. Vai ir kādi īpaši iemesli, kādēļ tika aicināti tieši viņi?
A.L.: Vladans Petkovičs un Olafs Millers ir individuālie eksperti, kas strādāja ar iepriekš atlasītiem darbnīcas dalībniekiem. Viņus es izvēlējos tāpēc, ka abus kritiķus personīgi pazīstu, kā arī esmu pārliecināta par viņu spējām un zināšanām, un varēju paļauties, ka mēs sapratīsimies, kas it sevišķi pirmajā gadā ir ļoti svarīgi – šāda veida darbnīcu noorganizēt ar svešiem cilvēkiem varētu būt riskanti.

P.K.: Kāda ir Jūsu personiskā vīzija Riga IFF Critics Meeting darbnīcai? Ko tas varētu mainīt ilgtermiņā Latvijas kino kritikā?
A.L.: Es ļoti ceru, ka ilgtermiņā mēs nonāksim pie sabiedrības, kas daudz vairāk spēj un vēlas argumentēti un kvalitatīvi apspriest kino. Jo sabiedrība, kas nerunā par mākslu, manuprāt, ir skumja sabiedrība bez spējas par sevi reflektēt – un es ļoti ceru, ka kino jomā šis varētu mainīties. Protams, ne tikai manu aktivitāšu dēļ, bet vispār.

Patrīcija Krauze

Tev varētu patikt

Komentāri

Neviens komentārs vēl nav pievienots.

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: