Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

02. maijs, 2018

Intrigas, cilvēki un 21.gs. – Armands Puče par žurnālistiku

RSU studentiem un pasniedzējiem bija iespēja noklausīties grāmatu autora, žurnālista un TV raidījumu vadītāja, sporta eksperta Armanda Pučes vieslekciju, kurā viņš runāja par laikmetu, kurā dzīvojam, par ģimenes vērtībām un prasmi sarunāties.
Laikmets, kurā mēs dzīvojam, atvieglo mūsu dzīvi - tehnoloģijas, e-pasti, telefonzvani, planšetdatori, telefoni un citas lietas. Tomēr visa pamatā ir prasme sarunāties ar cilvēkiem. „Intervija mūža garumā,” tā lektors aprakstīja sarunu. Prasme sarunāties ir svarīga visur un vienmēr, un it īpaši ģimenes dzīvē. Armands Puče vairākas reizes sarunas laikā atgriezās pie ģimenes, izceļot to, cik svarīgi, lai mājās ir ģimene un otrs cilvēks. Viņš atklāja, ka viņa sieva ir pamats viņa panākumiem, iedodot jaudu dzīvei un vēlmi turpināt darboties, tomēr attiecības ir jākopj, tāpat kā puķu dārzs un, metaforiski izsakoties, ja ģimene ir dārzs, tad sarunas ir ūdens, kas palīdz puķēm ziedēt un nenovīst. Cilvēks pats par sevi ir būvēts tā, lai dalītos ar otru cilvēku visa mūža garumā, gan priekos, gan bēdās.

Žurnālistam īpaši svarīga ir ģimene, jo žurnālists ir profesija, ar kuras pārstāvjiem konstanti manipulē. Manipulācija sākas jau ar pirmo uzdoto jautājumu, tāpēc žurnālistam ir jābūt plašam redzeslokam, lai spētu veiksmīgi izvairīties no manipulācijas. „Mēs dzīvojam un strādājam virsrakstu laikmetā,” A. Puče izteicās par ziņu svarīgumu un to, kāpēc žurnālistam ir jāsaprot vārdu nozīme. Liekas vienkārši – saprast, ko nozīmē katrs vārds. Bet reti kurš savos virsrakstos spējīgs izvēlēties pareizos vārdus, lai aprakstītu situāciju. Ir jāsaprot, ko nozīmē vārdu korupcija, opozīcija, Krievija, Ziemeļkoreja u.c. pieminēšana virsrakstos un ziņās. Žurnālistam mediju pratība ir mazāk svarīga, kā mācēšana sarunāties, žurnālists nedrīkst piederēt internetam un telefonam, viņam ir jāpieder sabiedrībai un taisnībai. „Tur iestājas tas profesionālisms – ka tu stāvi pāri lašmaizītēm un lētām intrigām,” tādi Armanda Pučes skatījums par žurnālistu un viņa misiju dzīvē.
Mums visiem, ne tikai žurnālistiem, ir jāmāk saprast, kā strādā pasaule un kam pasaulē kas pieder, piemēram, dabas resursi pieder Holandei un ASV, lauksaimniecības preces un labība – Vatikānam, bet kriminālo pasauli pārvalda Monako. Jebkuru situāciju kāds var izmantot, lai iegūtu sev labumu, piemēram, kā mēs visi nesen redzējām, ka ABLV bankas sabrukumu izmantoja Norvik, lai uzspodrinātu savu tēlu. Pasaulē ir noteikumi, kuriem ir jāseko, pretējā gadījumā būs sekas, kā, piemēram, jau pieminētajā ABLV un Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēvica gadījumā. Ja kāds neievēro spēles noteikumus, viņa gājiens spēlē ir beidzies uz visiem laikiem. Žurnālists ir tas cilvēks, kuram ir jāmāk lasīt starp rindām, iedziļināties, aizdomāties un būt skeptiskam.
„Vēsturnieks ir režīma kalps,” A.Puče teica, kad sāka runāt par vēsturi un Latviju. Pārāk paļaujamies uz to, ka vēsturnieku sarakstītais, ir patiesība, lai gan īstenībā patiesība ir fenomens, kuru veido vara. Vēsturnieks, kā jebkurš no mums, tiks tieši tik tālu, cik vara to atļaus un rakstīs tieši to, ko vara gribēs. Manipulācija un korupcija ir visur. Tāpēc žurnālists arī bilda, ka „neatkarīgu žurnālistu nav”. Žurnālists ziņu radīs no piespēlētas informācijas, bet viņam vienmēr būs izvēles brīvība - ja rakstīt, tad kā, ja nerakstīt, tad kāpēc. Žurnālistu veido viņa godaprāts un tas ir izšķirošais faktors profesijā.
„Maska ir vajadzīga katram. Vairākas. Maskas palīdz dzīvot. Tur ir pretruna ar godīgumu.” A. Puče skaidroja, ka katram no mums, vienalga, žurnālists vai nē, ir nepieciešamas vairākas personības, sejas, maskas, kas palīdz piemēroties situācijām, izlikties par to, kas mēs neesam. Pieaugušo pasaule ir vēl primitīvāka nekā bērnudārzs, jo pieaugušo pasaule sastāv no intrigām, konkurences, stūrgalvības un ārprāta. Tāpēc otra puse ir tā, kas ir svarīgākā pieaugušo dzīves daļa ikvienam, jo otrs cilvēks ir tas, kuram var stāstīt visu, uzticēt visu un, kuru satiekot, maska pazūd.
Visbeidzot, Armands Puče runāja par žurnālista ētiku: „Žurnālista ētika – labi padarīts darbs.” Viņš uzskata, ka žurnālista ētika ir tieši tāda pati kā citas, un žurnālists ir muļķis, ja uzskata, ka viņš ir labāks kā citi savas profesionālās ētikas dēļ. Visu profesiju pārstāvjiem ētika ir viena – labi padarīts darbs. Ja celtnieks slikti izpildīs savu darbu, viņš riskēs ar, ka māja sabruks, ja galdnieks slikti izpildīs savu darbu, viņš riskēs ar nekvalitatīvām precēm. Žurnālists dara darbu tāpat, kā to dara citi un ētika ir viena.

Žurnālistika – tā ir misija. Ētika ir darbā, kas padarīts godprātīgi. Bet visam – manipulācijām, intrigām un ārprātam – pāri stāv ģimene. Viss pārējais ir tikai bērnu spēlītes. Bet, lai atrastu otru, lai noturētu, ir jāmāk sarunāties arī tad, kad liekas, ka tas ir neiespējami. Pasaulei ir savi noteikumi, bet žurnālistam ir jāmāk stāvēt pāri visam un veidot saturu, kas atspoguļo lietas tieši tādas, kādas tās ir vai nu tieši, vai nu starp rindiņām rakstītos vārdos. 

Emīlija Vimba

Tev varētu patikt

Komentāri

Neviens komentārs vēl nav pievienots.

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: