Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

30. aprīlis, 2014

‘Esmu iepazinies ar lietošanas noteikumiem un tiem piekrītu’.

Šā gada jūnijā amerikāņu kompānija Google iekūlās globālā interneta drošības pārkāpumu skandālā. ASV un Lielbritānijas drošības dienesti ieguva piekļuvi Google lietotāju datiem. Ir šaubas, vai jauna ES Drošības programma pasargās lietotāju datus internetā.

Ja Tu esi Google lietotājs un pamani, ka dati par tavu atrašanās vietu, tavu ierīci un tevi ir publiski pieejami, tad tveršanās pie savām cilvēktiesībām uz privātumu nelīdzēs. Izmantojot jebkuru Google pakalpojumu lietotājs automātiski piekrīt viņu izvirzītajiem noteikumiem. Zem Google pakalpojumiem slēpjas Google meklētājs, tulkotājs, interneta pārlūkprogramma ‘Google Chrome’, ‘Drive’ datu glabāšana, ‘Gmail’ e-pasts, ‘Youtube’, kartes, kalendārs, ‘Play’ spēļu vietne, ‘Google+’ sociālais tīkls un citi. 

Veidojot Google lietotāja kontu nav spiesta lieta ielikt profila bildīti un atklāt intīmas detaļas par savu dzīvi. Ja tomēr ir vēlme internetā tikt atpazītam ar īsto bildi un vārdu, tad , iespējams, ka tavs vārds un smaidīgā sejiņa parādīsies zem vakar apmeklētā restorāna vai nesen nopirktas grāmatas Amazon.com vietnē. Sākot ar 11. novembri Google jaunie noteikumi paredz, ka to būs viegli īstenot. Lai gan cilvēks var atļaut vai aizliegt sava konta informācijas lietošanu reklāmas nolūkos, Google turpina saglabāt un atcerēties cilvēka darbības internetā.

Google mājaslapā ir atrodama informācija, ka, veidojot Google lietotāja kontu, ir jāievada personīgu informāciju. Darbības beigās lietotājam jāpiekrīt lapas noteikumiem. Bez šīs darbības iegūt lietotāja kontu nav iespējams. No šī brīža Google iegūst atļauju izmantot lietotāja ievadītos datus. Lūkoties pēc informācijas Google meklētājā vai adreses Google kartēs var arī bez lietotāja konta izveidošanas. Google privātuma politika vēsta, ka, ja cilvēks izmanto viņu pakalpojumus ar vai bez personīga lietotāja konta, kompānija drīkst ievākt informāciju jebkurā gadījumā.

Mēneša laikā Google meklētāju lieto 114 miljardi lietotāju (tie ir 65 % no interneta ‘meklētāju’ lietotājiem kopā)

Unikālo Google meklētāja lietotāju skaits mēnesī sasniedz 1,67 miljonus (77 % no visiem lietotājiem)

 

*Dati ņemti no comScore. 2012. gada decembra

Google atpazīst ierīci, no kuras lietotājs izmanto Google pakalpojumus. Google atcerēsies gan aplūkotās reklāmas, gan Google pakalpojumus izmantojošu mājaslapu apmeklēšanu, gan meklēšanas detaļas, gan Google pakalpojumā veikta zvana garumu, datumu un pat zvanītos numurus, interneta servera adresi, pārlūkprogrammas veidu un valodu.

Savā oficiālajā mājaslapā Google, protams, apgalvo, ka šī informācija tiek izmantota drošības palielināšanas nolūkos. Pēc šīs vasaras notikumiem, kad masu medijos nonāca informācija par ASV Nacionālās drošības aģentūras programmu PRISM, Google bija viena no tām kompānijām, kas PRISM programmai deva piekļuvi Google lietotāju kontu datiem, vēsta britu laikraksts ‘The Guardian’. Lai gan Google sparīgi noliedza dalīšanos informācijā ar ASV drošības iestādēm, bijušais ASV Nacionālas drošības aģentūras darbinieks Edvards Snovdens izplatīja oficiālus dokmentus, kas apgalvo pretējo.

Patlaban bez juridiska pamatojuma nav ļauts lietot Eiropas Savienības pilsoņu datus. To nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību harta un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Juridisks pamatojums var būt kriminālu darbību novēršana, un to nosaka ES un ASV savstarpējās tiesiskās palīdzības nolīgums (Konvencija par kibernoziegumiem un ES un ASV nolīgums par drošības principiem). Šobrīd šie nolīgumi tiek pārskatīti. Var pamatoti apgalvot, ka, atklājot pasaulei PRISM programmas eksistenci, Edvards Snovdens sagrāva ilūziju, ka gan starp ASV un ES, gan starp ES dalībvalstīm valdītu caurspīdīga politika.

Par Digitālo programmu atbildīgā ES komisāre Nēlī Krusa intervijā vācu ziņu portālam ‘Spiegel Online’ sacīja, ka nebūt nav pārsteigta par faktu, ka ES dalībvalstis veic kiberuzbrukumus viena otrai, kā to izdarīja Lielbritānija Beļģijai. Internets nav droša vide noslēpumiem. Lietotājiem, kas izpauž informāciju Facebook, bet pēc tam prasa sargāt viņu privātumu, Krusa atbildot: „Uzņemies atbildību pats!” Šobrīd izstrādājamā ES Drošības programmas regula ir vērsta uz vienotu informācijas tehnoloģiju noteikumu ieviešanu visās 28 ES dalībvalstīs. Esošie noteikumi tika izstrādāti 1995. gadā, kas interneta straujās attīstības dēļ ir uzskatāms par akmens laikmetu, ironizēja vācu ziņu kanāls ‘Tagesschau’.

Google ir tikai viena no kompānijām, kas izmanto lietotāju datus, lai uzlabotu reklāmu novietojumu un tādejādi gūtu lielāku peļņu. Snovdena nopludinātie dokumenti atklāj, ka arī Facebook un Yahoo ASV Nacionālās drošības aģentūrai deva piekļuvi lietotāju datiem. Google nav iespējams lietot bez piekrišanas viņu uzstādītajiem noteikumiem. Tie datu aizsardzību negarantē. Tiesības tikt aizmirstam sargā ES pilsoņu privātumu līdz brīdim, kad cilvēks ieklikšķina lodziņā: ‘Esmu iepazinies ar lietošanas noteikumiem un tiem piekrītu’.

Materiālu sagatavoja 3. kursa žurnālistikas studente Amālija Brūvere.

Tev varētu patikt

Komentāri

Neviens komentārs vēl nav pievienots.

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: