Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

03. maijs, 2018

Esi sveicināts 20.gadsimtā!

Esi sveicināts 20.gadsimtā! Kur sākas divdesmit, kur beidzas deviņpadsmit? Ekspresijas, atgriešanās pie dabas struktūras un pilnīgs avangards. Kaut kādas bremzes plīsa, lai tas rastos un kliedziens vairs nebūtu tikai kliedziens. Kosmoss prātos un mākslā.

AUDIO IERAKSTU NOKLAUSIES ŠEIT

Plašums un reformas, inovatīvas klasikas ir pārņēmušas gan literatūru, gan mūziku. Literatūrā reflektē gan uz reālismu un naturālismu, gan sapņiem, pārdabisko, mistisko. Bet Amerikā mūzikas skaņas krāsojas pavisam citos toņos- nerimstošu enerģiju piedāvā regtaims. Sezāns, van Gogs un Gogēns nenotic impresionisma triumfam, un dodas paši savu ceļu, radot, risinot jautājumus, kas atver durvis un iespējas tālākajiem virzieniem- kubismam, ekspresionismam, dadaismam, sirreālismam un vēl, un vēl. Ir radies tas vai varbūt pat viņš. Modernisms.

Kubisms prezentē realitāti caur pavisam netradicionālu prizmu, kas realitāti padara fragmentētu un abstraktu. Viss ir maksimālā progresijā, kad tas tiek pārtraukts 1914.gada 28.jūlijā. Karš. Austriešu dzejnieks Georgs Trākls veido spēcīgu atsauci uz nāvi, sabrukumu. Ekspresionisms turpina attīstīties, karš to zināmā mērā pat virza uz priekšu. Ēriks Marija Remarks savā pasaules slavenajā „Rietumu frontē bez pārmaiņām”  pēc kara liek saprast, kādas šausmas tās bijušas. Bet mēs jau zinām. Karš ir postaža. Bet norvēģu mākslinieka Edvarda Munka daudzie kliedzieni, kur ekspresijai nebija robežu, ir spilgts iedvesmas avots piemērs. Bet kas izriet tā-aa-allllāak, v-v-v-v-virziennns!.//;;?>.; Dadadadadaisms. Marsels Dišāns parodē Monu Lizu un prezentē pisuāru, slavas pilnībā arī Marks Tvans, bet dzeja piedzīvo absolūtu revolūciju- Tristans Carā zina izskaidro, kā tapt dzejolim. Vajag tikai avīzi un šķēres. No tā attīstījās nākamais modernisma virziens- sirreālisms. Tajā tiek apcerēta laika, sapņu un fantāzijas tēma. Salvadors Dalī rada šedevru „Mīkstie pulksteņi”, bet beļģu gleznotājs Renē Magrits asprātīgi savos darbos apcer realitāti un ilūziju. Itāļu mākslinieks Džordžo de Kiriko iepazīstina ar metafizisko glezniecību. To visu papildina Zigismunda Freida psihoanalīze par apziņas nozīmi.

Bet mākslinieciskā vētra un lidojums tiek iespaidots ar skaļu blīkšķi. Burtiski. Otrais Pasaules karš. Saturā iezogas politiska un sociāla rakstura vēsmas. Mākslai no jauna nākas saskarties ar kara šausmām.
 
 
Audiomateriāla atsauces uz mākslas darbiem, to izmantojums, minētie mākslinieki, žanri:

  • Claude Debussy – La Mer (1905)
  • Sers Arturs Konans Doils- Šerloks Holmss
  • Laimens Frenks Baums- Brīnumainais burvis no Oza zemes (1900)
  • Rakstnieks Džeks Londons
  • Mūzikas stils regtaims (ragtime)
  • Jūgendstils
  • Pols Sezāns, Vinsents van Gogs, Ežēns Anrī Pols Gogēns
  • Pablo Pikaso un kubisms
  • Georgs Trākls- Allerseelen (1913)
  • Arnold Schoenberg- Verklärte Nacht, Op.4 – Boulez
  • Ērihs Marija Remarks „Rietumu frontē bez pārmaiņām” (1929)
  • Egons Šīle, Marks Šagāls, Emīls Nolde
  • Edvards Munks- Kliedziens (1893.-1910.)
  • Hugo Ball- Seepferdchen und Flugfische (1998)
  • Marsels Dišāns
  • Makss Ernsts- Ubu Imperator (1923)
  • Tristans Carā- To make a dadaist poem (1920)
  • Igor Stravinsky- Pulcinella (1920)
  • Salvador Dali Interview Merv Griffin Show (1965)
  • Salvadors Dali- Mīkstie pulksteņi (1931)
  • Renē Magrits- Ceci n'est pas une pipe (1929)
  • Džordžo de Kiriko
  • Zigismunds Freids

Amanda Anna Zemīte, Reičela Adele Bišere

Tev varētu patikt

Komentāri

Neviens komentārs vēl nav pievienots.

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: