Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

21. maijs, 2018

Eva Johansone: bohēma ziņās?

„Temps un ļoti liela neparedzamība.” Evas Johansones ikdienā ziņas aizņem tikai mazu daļu, bet žurnāliste, bioloģijas studente un daudzu projektu īstenotāja trāpīgi un aizrautīgi atklāj ziņu būtību, žurnālistikas nepieciešamos komponentus un dinamiku. Bet kultūras pasaule jau nebūtu tā īstā, ja nenotiktu, kas neplānots un krāšņs. Kamēr Eva raksta ziņu tekstu, kas jau pēc dažām minūtēm ies ēterā, ziņu būtību un specifiku atklāj arī kultūras žurnāliste, gleznotāja pēc izglītības- Anete Lesīte.

Ziņu būtība slēpjas kombinācijā, kur daļa satura jau ir saplānota, taču nepārtraukti ir „jātur roka uz pulsa”, jo vitāli svarīgi ir ziņot tieši par aktuālo. Eva uzsver, ka tieši kultūras ziņās ir liela iespēja daudzus notikumus saplānot, piemēram, teātra izrādes, izstāžu atklāšanas, veidojot kultūras kalendāru, taču fleksibilitāte un spēja mainīt, pārbīdīt, pārplānot ir ziņu lielais uzdevums, jo bez ātras reakcijas un spējas rekonstruēties nav iespējams veidot ziņas. Šī pielāgošanās spēja nav vajadzīga tikai pašam žurnālistam, bet katram, kurš piedalās ziņas nogādāšanā līdz auditorijai. Vai tā ir aizķeršanās montāžas procesā, vai tehnikas atteikšanās tiešajā ēterā. Jebkurā no posmiem ir vajadzīgā spēja operatīvi rīkoties un domāt absolūti kreatīvi. „Ziņu specifika ir ļoti liels fokuss. Tas ko bioloģijā sauc par tuneļveida dzirdi un tuneļveida redzi.”

Runājot par LTV1 „Kultūras ziņām”, satura radīšanas process ir sekojošs- ziņu izveide pārsvarā notiek vienas dienas ietvaros, kur no rīta žurnālists ar operatoru dodas filmēt iepriekš ieplānoto materiālu. Tam seko materiāla apskate, izvērtēšana un montāžas process, kas ilgst no trijiem līdz sešiem, kas ir tikai īsu brīdi pirms pati Eva vai viņas kolēģis Edgars Raginskis dodas ēterā un šīs ziņas pasniedz skatītājam. Montāžas process ir ļoti svarīgs un bez šaubām būtiski ietekmē gala rezultātu, kur ziņu gadījumā ir jāsaprot, ka „tā nav māksla, bet informācijas objektīva pasniegšana”. Tā ir dažādu pušu aptaujāšana, datu ievākšana, faktu noskaidrošana jeb informēšana. Eva uzsver šo autora klātbūtni, kas arī ir liela atšķirība skatoties uz ziņām un citiem žanriem, piemēram, raidījumiem, intervijām, kur lielākā daļa ir tieši autora izvēles un ieceru īstenošana. Bet vai ir iespējama pilnīga objektivitāte?  „Tas ir filozofisks jautājums,” atbild Eva. Viņa skaidro, ka, protams, žurnālista iespējās ir izvēlēties ekspertus, atspoguļojamos viedokļus, taču liela nozīme ir redakcijai, kurā tiek pārrunāts, kurus kritiķus, viedokļu paudējus teikt. Šeit var iezagties praktisks apsvērums- vieglāk un ērtāk izvēlēties cilvēkus, kuri ir harizmātiski, prot skaidri izteikties, ar stāstīto ieinteresēt, kas ir televīzijas specifika, taču, lai arī katram ir savs subjektīvais skatījums, to ziņās nedrīkst paust, ir jāseko ētikas kodeksa principiem. „Mēs esam politiski neitrāli. It sevišķi sabiedriskajā medijā.” Kultūras ziņu lielais skaistums ir pozitīvo ziņu īpatsvars, kas ir lielāks kā jebkurā citā jomā, kur dažādi skandāli ir salīdzinoši vairāk. Eva stāsta, ka pati izvēlējusies kultūras jomu tieši pateicoties interesei un erudīcijai. Nākot no attiecīgās vides ir vispārēja priekšrocība attiecīgi arī izprast kultūras procesus un tajos orientēties. Ziņu redaktoram savukārt ir jābūt lielam redzes leņķim, kur notikumi un fenomeni netiek skatīti tikai konkrētās jomas vai tēmas ietvaros, bet attiecīgi ietverti visas valsts un pasaules tendencēs. Lai celtu ziņu kvalitāti, tiek aicināti konsultanti-eksperti, kas ziņu padara par ne tikai atstāstu, bet jēgpilnu un ietilpīgu paziņojumu sabiedrībai.

Attiecībā uz akadēmisko izglītību Eva uzsver valodas lielo nozīmi. „Žurnālistikas pamatā, vienalga kāds žurnālists tu esi, ir valoda. Valodas bagātība un tīrība.” Žurnālistikas studijas dod zināšanas par dažādiem veidiem un pamatprincipiem, taču tālākās izdošanās ir atkarīgas no katra  individuāli. „Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir ļoti redakcionāli kvalitatīvi,” pārliecināti saka Eva, norādot, ka, viņasprāt, Latvijā pastāv absolūta vārda brīvība, kur nepastāv ideju noraidīšana vai cenzēšana. „Ja kaut ko aizliegtu, tas būtu skandāls.” Viņa min, ka vadlīnijas loģiski ir sižetu veidošanai atbilstoši Satversmei un Latvijas valstij, jau atkal atceroties sabiedrisko mediju nozīmi un ideju. 

„Lasiet daiļliteratūru, mācieties valodu, noteikti izmantojiet iespējas doties ārpus Latvijas un iemācieties sekot līdzi labai un kvalitatīvai žurnālistikai. Neiet to vieglāko, bet grūtāko ceļu. Noiet to ekstra kilometru, bet iegūt jaunas zināšanas,” saka Eva un grims ir pabeigts. Tūdaļ jau ēters.

Bet ko par ziņām saka Anete Lesīte? Lai ziņa būtu ietilpīga un tās vērtība būtu maksimāli iespējamā, uzbūves un konstruēšanas procesā katrs žurnālists tomēr ļaujas nelielām individuālām iezīmēm, ko gluži nevar nosaukt par interpretāciju, ņemot vērā faktu, ka ziņai ir jābūt maksimāli objektīvai. Ziņas nereti ir īsas, kur svarīgākais ir sniegt atbildes uz jautājumiem- kas, kur, kad, lai tiktu ietilpināta nozīmīgākā informācija. Atšķirība pastāv arī starp ziņu saturu. Piemēram, ja tiek veidots sižets par veselu izrādi vai viena cilvēka izstādi. Apjoms un nepieciešamo viedokļu daudzums ietekmē ziņas struktūru, garumu un attīstību. “Tas ir izejot no paša notikuma. Vai arī tēmas.” Anete uzsver, ka kultūras ziņās ļoti svarīgs ir cilvēks vai komanda, kas ir radījusi, viņu ideja, tāpēc arī žurnālistam jāizmanto radoša pieeja, taču “lai tas notikums nav tikai caur mūsu prizmu”.

Objektivitātes jautājums tiek apspēlēts duāli. Anete uzskata, ka absolūta objektivitāte pasaulē vispār nepastāv, tāpēc arī nav iespējama pilnībā objektīva žurnālistika, jo ietekmes ir daudzas- informācijas iegūšana, pieejamība, apstākļi. “Svarīgi ir nesamelot.” Objektivitāte ir iespējama vēsturiskos faktos un skaitļos, taču pārējais ir relatīvi subjektīvs, relatīvi objektīvs. “Kā mākslinieks ar savu subjektīvitāte rada mākslas darbu, tā mēs cenšamies to atspoguļot ar savu izpratni.” Žurnālista rokās ir iespēja uzlikt attiecīgos akcentus, ko ietekmē gan praktiski apstākļi, gan sajūtas un saprašana par konkrēto ziņu. Kultūras ziņu specifika, Anetes prāt, ir lielāka brīvība. “Tā nav ziņa absolūtā skeletā vai pilnīgi standarta shēmā. Mēs varam papeldēt tajā izvēlē.”  Sižeta-ziņas saturs tiek veidots vadoties ne tikai pēc nepieciešamības, bet arī pēc sajūtām, kas palīdz saprast, ko vajag piefilmēt, ko paskatīties arhīvā. Ziņas uzbūve atšķiras arī no konkrētā pasākuma vai notikuma. “Izdarīt maksimāli godīgi, cik tas ir iespējams,” atbild Anete uz jautājumu, kā sižetu padarīt interesantu, kad tas nav tik viegli. Svarīgi spēlēties ar pieejamo informāciju un materiālu, kombinēt to tā, lai skatītājiem būtu saistoši, un tiktu atklāta ziņas esence. Kā izstāstīt informāciju? “Vienkārši un saprotami.” Ziņu vienmēr var atspoguļot īsāk, pārveidot sākotnējo ieceri, lai paustais būtu saprotams. Arī Anete uzsver fleksibilitātes aspektu, kur iepriekšējo satura plānu ir jāmaina, balstoties uz izteikti svarīgu un aktuālu informāciju, kas notikusi neplānoti. “Gribam dabūt cilvēku reakciju.” Vai nu tas ir skatītājs, apmeklētājs, kritiķis, bet bez pašas informācijas nozīmīgs komponents ir arī cilvēku sajūtas, komentāri, refleksijas.

“Ja gribētos kardināli mainīt, tad vajadzētu pa redakcijām. Sportistus aizsūtīt par kultūru taisīt, mūs- par sportu. Tad pirmā aprīļa raidījumi būtu gatavi.” Ziņu tēmas katram žurnālistam iedala,  bet ir izveidojusies zināma specializēšanās konkrētās jomās, lai gan dažreiz vērtīgi ir pamainīties, padarot krāsaināku ikdienas darbu. “Es esmu laimīga, ka man nav jātaisa nekas cits,” saka Anete par kultūras ziņām. Ar interesi veidojas kvalitāte un sapratne. “Viss ir mēģināšanas un treniņa jautājums.” Noteikta izglītība nav tik viennozīmīga kā uzdrīkstēšanās un sava aicinājuma atrašana. 

Tā ir aizrautība, interese un kreativitāte, kas caurstrāvo kultūras ziņu žurnālistiku un arī žurnālistus. Atšķirības no nosacīti klasiskās ziņu žurnālistikas par citiem tematiem, kultūras ziņas iemieso lielāku brīvību un sniedz atkāpes iespējas, tajā pašā laikā neatkāpjoties no ziņas pamatelementiem un nozīmes. “Mums ir pozitīvākās ziņas,” saka Eva. Un tas ir skaisti. 


Reičela Adele Bišere

Tev varētu patikt

Komentāri

Neviens komentārs vēl nav pievienots.

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: