Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

16. maijs, 2017

Bišumātei būs maz ābolu

 Latvijas Nacionālais teātris iestudējis Annas Rancānes pirmo lugu, “Bišumāte un Vilkacis” Valda Lūriņa režijā.

Var prognozēt, ka zaudējumus Bišumātes dēļ teātris necietīs, garlaicīgi skatītājiem nekļūst. Taču uz kritiķu dotiem āboliem un zvaigznītēm gan šai izrādei lielu cerību nav. Dzeja un publicistika Rancānei noteikti padodas labāk. Lasot programmiņā viņas rakstīto, ir ļoti viegli vizualizēt notikumus un just to skaudro sāpi, kas mudinājusi tapt lugai. Izrādes laikā vairākas reizes iedomājos, cik labi tas viss iederētos prozas darbā un, nez kāpēc Anna neizvēlējās šo žanru.

Kas tad notiek uz skatuves? Silvestrs, uz apkārtējo fona veiksmīgs uzņēmējs, naktī zaudējis visas savas bites. Viņš tur aizdomās tuvāko kaimiņu, kurš iepriekšējā dienā miglojis rapsi. Lai gūtu skaidrību ( lasi – ietupinātu kaimiņu aiz restēm), tiek iesaistīta policija un korumpēts ierēdnis.

Foto: http://www.teatris.lv/lv/izrades/liela-zale/bisumate-un-vilkacis

Tā risinot šo bišu, lietu pamazām vien atklājas cilvēku raksturi, samežģītie likteņi, raduraksti, attiecības, pagātnes notikumi un vēl visādas detaļas. Piemēram, ja kāds nav zinājis, kā izskatās tikko kauta cūka, tad to var aplūkot izteiksmīgā videoprojekcijā.

Lugas galvenā varone, protams, nav jezgu izraisījusī beigtā medus bite, bet Silvestra sieva Alda, kas ir visu šo notikumu epicentrā.

Redzēju, kā pēc izrādes pie autores pateikties pienāca pulciņš ļaužu, kas, lai to skatītu, ar autobusu braukuši no Latgales. Kāda sieviete sacīja, ka nu beidzot parādīts viss, kā ir. Bet ir tā, kā ir.  Cita starpā Latgalē daudz dzer (pārsvarā kontrabandas šņabi un kandžu) un arī nodzeras līdz nāvei vai vājprātam. Lamājas vairākās valodās, izkaujas un, ja vajag, var gan cūku nokaut, gan arī cilvēku sadurt. Tagad nu ir iespēja par to pārliecināties talantīgu aktieru izpildījumā. Jā - vēl uz skatuves ik pa brīdim parādās kāds mirušais un to, ka kāds atkal beigts, var atpazīt pēc apģērba krāsas. Visi mirušie ir balti. Un tie, kas finālā iznāk zilās drēbēs, ir eņģeļi. Ko es, piemēram, nevarēju iedomāties, kamēr neizlasīju programmā.

Inga Gorbunova

Tev varētu patikt

Komentāri

Neviens komentārs vēl nav pievienots.

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: