Skaļāk! RSU Studentu medijs

Blogs

06. oktobris, 2017

Bez lietussarga arī moderns students salīst


Kas gan cits spēs labāk saprast modernu studentu, ja ne moderns students?  

Viņš  iet līdzi laikam, biežāk rokā tur telefonu, nevis otra cilvēka roku, prot plānot savu laiku un ietaupīt uz miega rēķina. Viss ir jāpaspēj un jāsaprot, jāsaplāno. Tā savās pārdomās par mūsdienu moderno studentu dalās Olīvija Kairova. Jau trešo gadu viņa Rīgas Stradiņa universitātē studē žurnālistiku, bet pirms kāda laika iegūtās zināšana sāka pielietot raidstacijā pieci.lv.

 

Kā tu domā, kas mūsdienās ir moderns students?

Vispār ir ļoti grūti nošķirt, kas ir moderns un kas nav. Es domāju, ka par modernu studentu varam saukt to, kas stilīgi ģērbjas. Piemēram, studenti tagad tiešām ir moderni, viņiem ir viss, kas ir nepieciešams.Ir viedtālruņi – bez maz vai katru mēnesi cits. Nāk uz lekcijām ar datoriem, to ļoti labi var novērot universitātē, auditorijās. Arvien vairāk pieraksta datoros, tajos mācās un pieraksti vairs nav tik aktuāli. Domāju, ka modernu studentu varam vērtēt arī pēc attieksmes. Piemēram, moderns students var savienot darbu ar skolu. Tāds kurš var visu laiku tik līdzi laikam. Paspēt izskriet visas vietas, kur jābūt, tai pat laikā vienmēr būt laikā un nenokavēt. Nu jā, un tad var salikt šīs divas lietas kopā – tātad apģērba un tehnoloģiju ziņā, un attieksmes. Manuprāt, mums, Latvijā, ir ļoti moderni studenti. Nav tā, ka mēs visi esam ar caurumainām biksēm. It kā studentiem nav tik daudz liekas naudas, bet tāpat ļoti forši izskatās.

Kā tu vērtē, tu esi moderna studente?

Es domāju, ka tehnoloģiju un apģērba ziņā es nevarētu sevi nosaukt par modernu studenti, bet varbūt tieši domāšanā un attieksmē, jo cenšos darīt daudz, lai tiktu līdzi laikam. Īstenībā, reizēm liekas, ka īsti nevajag iespringt uz to laiku un tu tāpat ej ar to kopā, bet patiesībā tam visu laiku jāskrien pakaļ. Un es to daru.

 

Kas var kļūt par modernu studentu?

Es domāju, ka to var izdarīt ikviens, bet tev ir jābūt iekšējai vēlmei būt tam laikam līdzi, skriet tam līdzi. Ikviens to var darīt, bet jāsaka,  ka moderns students noteikti nav tāds, kurš nāk uz lekcijām, kad grib vai nenāk vispār, kurš - tad mācās, tad nemācās, mētājas. To noteikti nevarētu nosaukt par modernu studentu.

Par ko ir jāinteresējas, kas jādara?

Es domāju, ka nav tādu standartu vai noteikumu, ka es tagad iešu uz teātri vai speciāli iešu uz "Carnival Youth" koncertiem, un tagad būšu hipsters, un moderns. Katrs ir moderns savā ziņā. Uzskatu, ka jādara vienkārši tas, kas patīk, jo, ja tu dari to, kas tev patīk, tev vienkārši rodas tā vēlme tikt laikam līdzi, daudz paspēt un izdarīt vairāk, tādējādi tu attīsties. Tajā brīdī tu kļūsti par modernu studentu,

 

" [..] jo katram jau ir tā sava odziņa, kas jāatrod un jāizceļ."

Varbūt tev patīk katru brīvu brīdi iet uz bibliotēku un tu sevi sauc par modernu bibliotēkas apmeklētāju. Ļoti labi orientējies grāmatās tā, ka jebkurš kursa biedrs tev var pienākt klāt un jautāt : “Eu, iesaki man kādu labu grāmatu!” Uzreiz viņš ir latiņu augstāk par citiem.

 

Kādas ir sarežģītākās problēmas, ar kurām modernam studentam nākas saskarties?

Es domāju, ne tikai modernam, bet ikvienam studentam jāsaskaras ar grūtībām, kad viss jāsavieno kopā. Studentam ir jāstrādā, jādomā, ko mājās darīsi, jādomā par bakalaura darbu, visiem kursa darbiem. Protams, jādomā par to, kā tikt tam laikam līdzi, saprast, ka ir kaut kas jauns tajā e-vidē. Vēl jāpaspēj satikties ar draugiem un ģimeni, jācenšas neaizmirst viņus, un gribas vēl taču arī paceļot! Es domāju, tas ir pats grūtākais  - visu, visu, visu savienot. Bet tas nav nekas neiespējams, es domāju, to visu var.

 

" Kaut kas ir jāziedo, visticamāk miegs. "


Vai tev ir nācies saskarties ar situācijām, kad jādara kas tāds, ko tu labprātāk nedarītu?

Jā, man tā ir bijis. Radio man bija jāiet taisīt ielu intervijas. Šī lieta man ļoti nepatīk. Un es ļoti ilgi sevi “lauzu” un  joprojām nevaru aiziet uztaisīt tās intervijas! Man vienmēr liekas, nu kā es tur iešu klāt, prasīšu kaut ko cilvēkam. Man ļoti nepatīk tāda uzbāšanās. Es tādas intervijas taisu cauri sāpēm, cauri asarām, es sevi “laužu”. Ko es tajā brīdī daru? Vienkārši eju to darīt, visu laiku cenšos ieskaidrot sev, ka mācos darīt ko jaunu, vēl to neprotu, tāpēc man nepatīk. Taču, kad iemācīšos to darīt pareizi, man tas varbūt iepatiksies. Es nebēgu, nesaku, ka nedarīšu vai spītējos, bet tieši otrādi cenšos sevi pārliecināt, ka tā ir neatņemama žurnālista sastāvdaļa un tas vienkārāsi ir jādara.

Kāds ir moderna studenta pienākums?

Jādara, kas patīk. Varbūt viens no pienākumiem varētu būt tas, ka tev visu laiku ir jākomunicē. Ejot līdzi laikam nākas nepārtraukti ar kādu komunicēt, vai e-vidē kaut ko publicēt, sazināties un sačatot. Visur ir tā komunikācija. Pienākums ir komunicēt gan ar saviem kursa biedriem, gan pasniedzējiem, jo komunikācija ir visa atslēga. Citu pienākumu nav. Ā, nē, ir gan! Jāizguļas. Un jāatrod bišķīt brīvs laiks, lai "atslēgtos" no tās skriešanas.

Kā tu atslēdzies no skriešanas?

Atbraucu mājās. Pirmkārt, jau  vilcienā cenšos atslēgties, bet tad man vienmēr uzrodas kaut kādi darbi, kas jāizdara, un tos es parasti sakārtoju vilcienā. Es atnāku mājās, un tad arī tur no nezināmām vietām uzpeld kaut kādi darbi, ko darīt. Tad cenšos sev ieskaidrot, ka man ir pus stunda, lai es varētu pilnīgi "atslēgties", vienkārši paskatīties to pus stundu kādu seriālu, to vienu sēriju, vai palasīt grāmatu. Es cenšos atrast laiku, lai saprastu - Jā, esmu mājās, viss ir kārtībā, viss ir noticis - un tad atkal var kaut ko darīt.


Vai ir kas tāds, kas tev spēj galīgi sabojāt garastāvokli?

Es domāju, ka ikvienam ir tādas lietas. Man visvairāk garastāvokli sabojā lietus. Man nepatīk salīt, un gandrīz nekad nav lietussargs tajās dienās, kad līst. Es joprojām neesmu saņēmusies nopirkt lietussargu, tādu ērtu, kas man visu laiku būtu līdzi.

Kāda ir moderno tehnoloģiju loma moderna studenta ikdeinā?

Es domāju, ka ļoti liela, jo tev ir nepieciešams visu laiku būt kaut kur, visu laiku saprast, kur tu esi, ko tu dari un kas apkārt notiek. Es domāju, ka

 

" [..] ikdienā ikviens no mums mobilo telefonu tur rokā vairāk nekā otra cilvēka roku. Vairāk nekā samīļo otru cilvēku, vai pasmaida. "

Es domāju, ka telefons vispār ir tāda lieta – ja pazūd, gals klāt. Tam ir ļoti liela loma. Es varu pateikt, ka mēs, moderni studenti, vienas dienas laikā ar telefona palīdzību esam bijuši visā pasaulē.

Ar ko,  piemēram moderns students Latvijā, atšķiras no studenta Somijā?

Es domāju, ar pilnīgi citādāku valsts sistēmu. Tur cilvēki dzīvo pavisam citādāk. Sāksim ar ekonomisko stāvokli mūsu valstī. Students dzīvo no algas līdz algai, ja paveicas atrast labu darbu. Lielakajai daļai arī vecāki palīdz. Tie ir tie vecie labie stāsti par roltonu pakām, jo ikvienam gan jau dzīvē ir bijusi situācija, kad tu vari paēst tikai roltonu paku. Jā, ekonomiskais stāvoklis ir ļoti svarīgs. Tur studenti var atļauties dzīvot forši. Viņi var ballēties katru nedēļas nogali, viņi var ceļot. Tā ir tā galvenā atšķirība.


Tas viņus padara modernākus?

Tas viņus padara modernākus tādā veidā, ka tu vari vairāk atļauties, un jo tu vari vairāk atļauties darīt, tu vari vairāk sasniegt kaut kādas jaunas virsotnes. Kaut vai tā pati ceļošana - ja es varu atļauties labi ja vienreiz gadā aizceļot kaut kur, kur es nekad neesmu bijusi, tad viņi to var atļauties biežāk. Tas viņus padara modernākus. Arī izglītības sistēmas mums pagaidām atšķiras, bet arī mēs cenšamies un ejam uz šo modeli. Taču Latvijas universitātēs arī visu cenšas padarīt modernāku - gan attieksme pret studentiem, gan visas tehnoloģijas. Viņiem viss ir brīvāk. Es domāju, ka lielākā atšķirība, ir katram sava mentalitāte.

Kāpēc tu studē Latvijā?

Es vispār sākumā gribēju studēt Krievijā, jo tur ir liels tirgus. Es sapratu, ka ja nevaru studēt Amerikā, tad es varu atļauties studēt Krievijā, kas arī nav tālu prom no mājām. Tur ir līdzīgs tirgus kā Amerikā un ja tu izsities Krievijā, tev ir visas durvis vaļā un tu vari daudz tālāk.Un varbūt kļūt slavens, kas to lai zina? Bet tas nenotika, jo tas tomēr izrādījās pārāk dārgi.

Bet es nenožēloju savu izvēli, jo te, Latvijā, ir manas mājas. Es neizslēdzu iespēju, ka kādreiz es tomēr aizbraukšu studēt uz Krieviju vai uz kādu citu valsti.

 

Man šeit patīk, šeit ir mana ģimene, šeit es varu  savienot lietderīgo un to, ko man patīk darīt. "

Šeit arī varu iet pa tām karjeras kāpnēm. Latvijā es varu sasniegt to savu karjeras pašu, pašu augstāko punktu, un tad es sapratīšu -  Latvijā es esmu izdarījusi diezgan, tagad varu braukt kaut kur citur. Es domāju, ka jāsāk ir ar mazumiņu, tāpēc arī es studēju Latvijā, es sāku ar mazumiņu, nevis ķēros uzreiz pie kādiem milzīgiem medījumu laukiem.


Kas ir tavs lielākais atbalsts brīžos, kad rokas nolaidušās un viss slikti?

Es nebūšu laikam tas cilvēks, kas teiks, ka tā ir ģimene vai draugi. Es domāju, ka tu esi pats sev. Tad, kad man ir grūti, es saprotu, ka arī cilvēkiem, kas man ir apkārt arī ir grūti, viņiem ir savas problēmas, viņiem ir savas skriešanas, savas lietas. Es cenšos tās grūtības risināt pati ar sevi, ieskaidrot: “ Vai tad tiešām tas ir tik grūti? Vai šis ir tas, kur tu nolaidīsi rokas un neko nedarīsi?” Jo man ir bijis tā, viss, man nepatīk žurnālistika, es eju projām, es negribu to darīt. Jā, mans sapnis ir strādāt radio, bet vairs to negribu. Tādos brīžos saprotu, ka tas ir tikai lūzuma punkts, kaut kādas emocijas ir par daudz - vienkārši izmet kaut ko ārā! Vienmēr ir jāsāk strādāt tikai ar sevi.



Autors: Dārta Dindune

Tev varētu patikt

Komentāri

Neviens komentārs vēl nav pievienots.

Komentēt

Vārds:

E-pasts (netiks publicēts):

Komentārs: