Ceļā uz lielo skatuvi Skip to main content

Ceļā uz lielo skatuvi

Iedvesmas stāsti

Ieva Barkāne šobrīd studē 2. kursā, bet teātris un skatuve jau ir visa viņas dzīve un lielākā ikdienas daļa. Runājot ar jauno aktrisi, noskaidroju, kāpēc viņa izlēma nākotnē  stāties uz lielās skatuves.

1.jpg

Kas tavā izpratnē ir kultūra?

Retorisks jautājums, katram tā ir sava un tās ir tik plašs jēdziens. Kultūra sevī ietver tik daudz. Ir teātra kultūra un ir daudzas citas kultūras. Man kultūras saistās ar kaut ko radošu un, ja ēdot gardu ēdienu mēs paplašinām, uzlabojam vai apmierinām savas garšas kārpiņas, tad ar kultūru mēs to darām ar redzes un sajūtu karpiņām.

Kā nonāci pie domas, ka vēlies savu karjeru saistīt ar teātra skatuvi?

Šis nav gluži klasiskais stāsts “atnācu draudzenei līdz uz uzņemšanu”, tomēr ar aktiermākslu mani iepazīstināja draudzene, kuras mamma jau gadiem strādā par aktrisi, bieži ņēma mani līdz uz mēģinājumiem, kad bija nepieciešamas bērnu lomas. Taču tas nav vienīgais faktors, mana mamma ir māksliniece, tāpēc tālu no mākslas nekad neesmu bijusi. Beidzot 12.klasi viss kopā saslēdzās un mans ceļš mani aizveda aktieru uzņemšanu, kur veiksmīgi tiku iekšā.

Cik gadi ir jāmācās, lai tu varētu saukt sevi par īstu aktrisi?

Uzskatu, ka tikai iegūstot grādu aktiermākslā tu uzreiz nevari sevi saukt par “īstu aktrisi”, tas atnāk ar laiku un darbu, varbūt ar kādu konkrētu lomu. Tā ir prakse, kura jāpiedzīvo gadiem, lai tu varētu saukt sevi par īstu aktieri. Ir aktieri kuriem tas izdodas ļoti veiksmīgi un ļoti ātri spēj sevi pierādīt, bet ir citi, kuriem ir vajadzīgs lielāks laika periods.

Ir aktieri kuriem tas izdodas ļoti veiksmīgi un ļoti ātri spēj sevi pierādīt, bet ir citi, kuriem ir vajadzīgs lielāks laika periods.

Pastāsti kā notiek šis process – kā jūs apgūstat to visu ko mēs pēc tam redzam uz skatuves no skatītāju krēsliem ?

Tas sākās ar režisora ideju, iepazīstināšanu ar scenāriju un tad ir daudz, jo daudz mēģinājumu. Bet katrai izrādei gatavojas citādāk, tāpēc ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Katrai izrādei ir savas nianses un specefekti, tādēļ nav vienveidības un ir iespēja piedzīvot ko jaunu ar katru izrādi.

Tavuprāt, vairāk nepieciešams talants vai vēlme?

Kā jau katrā profesijā abas šīs lietas ir jāapvieno kopā, biežāk ar lielu darbu var panākt vairāk nekā “slinku” talantu.  Tāpēc nevar teikt, ka pietiek tikai ar talantu, lai kļūtu par aktieri vai pretēji, nepietiek ar lielu vēlmi, lai kāptu uz lielās skatuves un parādītu sevi publikai. Stiprās puses ir talanta sastāvdaļa. Bet vienas pašas stiprās puses ir kā pagales bez uguns. Ja stiprajai pusei komplektā nāk sirds un kaisle jeb entuziasms, tad darbs iet no rokas. Par šādiem cilvēkiem saka: „Viņiem ir talants tajā, ko dara!”

Biežāk ar lielu darbu var panākt vairāk nekā “slinku” talantu.  

Vai ģimenē esi vienīgā, kura ir izvēlējusies šādu profesiju, vai tomēr tas jau ir mantots saknēs?

Kā jau iepriekš minēju mana mamma ir māksliniece un visa ģimene ļoti mīl mākslu un kultūru. Tāpēc laikam nav liels pārsteigums par manas turpmākās karjeras izvēli un vēlmi to saistīt ar skatuvi.

2.jpg

Visi tevi atbalstīja par tavu izvēli - saistīt savu karjeru ar teātra skatuvi?

Vairāk nekā atbalstīja, mani vecāki ļoti mīl teātri, bieži to apmeklējām kā skatītāji, varbūt arī caur to radās mana mīlestība pret teātri. Turklāt mamma vienmēr ir mani atbalstījusi visā, ko es daru. Tāpēc uzskatu, ka liels faktors ir ģimenes atbalsts šādās bērnu izvēlēs.

Kas ir tās pašas lielākās problēmas, ar kurām nākas saskarties, tiecoties uz savu sapni?

Ticēt sevī un neapstāties pie pirmajiem klupšanas akmeņiem. Saprast to, ka mēs katrs esam dažādi, arī to, ka ne visām lomām būs vajadzīgs tavs tipāžs un tas ir normāli. Tāpēc ir jāmāk samierināties ar lietām, kuras ir tik pašsaprotamas, bet ne vienmēr mēs tās gribam saprast.

Vai tev ir kāda sapņu loma, kuru vēlētos spēlēt?

Ir vairākas un tajā pašā laikā neviena, man ļoti patīk izaicinājumi, tāpēc teiktu, ka sapnis būtu nospēlēt TĀDU lomu, kura man pat sapņos nerādās. Tamdēļ es gaidu kad pienāks tā diena kad spēlēšu TĀDU lomu, tad es varēšu arī konkrēti atbildēt.

Aktieru darba vai mēģinājuma grafiks ļoti atšķiras no biroja grafika. Tas nesākās vienā laikā un nebeidzas konkrētā darba laikā.

Kāda ir tava mīļākā izrāde?

Laikam nodalīt vienu būtu muļķīgi, tādas ir vairākas. Droši vien mīļākā būs tā – pirmā, lielā loma, uz lielās skatuves. Uz šo brīdi man ļoti patīk Jaunā teātra repertuārs.

Ko tu dari ikdienā bez teātra? Vai ir vēl kāda aizraušanās?

Teātris šobrīd aizņem lielu vietu manā dzīvē, nekam citam daudz neatliek laika. Man ļoti patīk dziedāt, esmu dziedājusi korī pirms iestāšanās teātrī, dziedāšana ļoti noder teātri. 

Tu esi cilvēks, kuram patīk rutīna vai tomēr nē? Jo ,manuprāt, šādiem cilvēkiem rutīna ir visu laiku un pie tā pierod. Tā ir?

Tieši otrādi – rutīnas nav nekad. Aktieru darba vai mēģinājuma grafiks ļoti atšķiras no biroja grafika. Tas nesākās vienā laikā un nebeidzas konkrētā darba laikā. Nav konkrētas stundas dienā, katru dienu ir jauni izaicinājumi, jauns grafiks. Bet tieši tas ir tas, kas ļoti piesaista un ir sirdij tuvs. Un es esmu ļoti apmierināta, ka man nav šādas rutīnas, jo šaubos vai es spētu piecas dienas nedēļā dzīvot pēc vienāda grafika.

Autore: Krista Andersone