Pieredzes stāsti: kā uzvarēt cīņu ar darāmo darbu sarakstiem Skip to main content

Pieredzes stāsti: kā uzvarēt cīņu ar darāmo darbu sarakstiem

sarunas
raksti

Cik bieži esat piedzīvojuši brīžus, kad, paskatoties uz darāmo darbu sarakstu vien, jūtaties fiziski un garīgi izsmelti? Apziņa, ka nespēsiet visu izdarīt kvalitatīvi un laikā, var būt nomācoša. Taču, pareizi plānojot un apzinot esošā dzīves posma prioritātes, darbu sarakstam ir jābūt izdarāmam, neziedojot hobijiem vai ģimenei atvēlēto laiku.

Sajūta, ka darbu saraksts nerūk, varētu būt īpaši aktuāla studentiem, kuriem tuvojas semestra beigas, jāizpilda visi mājasdarbi, jāgatavojas noslēguma eksāmeniem, jāiesniedz kursa darbs, bakalaura darbs vai maģistra darbs. Vēl lielāku spiedienu izjūt studenti, kas ne tikai mācās, bet arī strādā algotu darbu, audzina bērnus un ir iesaistīti citos sabiedriski nozīmīgos pienākumos.

Ne vien stress, bet arī sabojāta veselība

Pārlieku garš darāmo darbu saraksts var radīt ne vien stresu, bet arī pasliktināt garīgo un fizisko veselību, kas var būt par iemeslu apgrūtinātam mācību procesam. Studenti, kas velta vairāk laika mācībām, uzrāda labākas sekmes, taču kopumā viņi mēdz būt neapmierinātāki un biežāk sūdzas par veselību pasliktinošiem fiziskiem simptomiem, ko izraisa stress.

Studenti, kas velta vairāk laika mācībām, uzrāda labākas sekmes, taču kopumā viņi mēdz būt neapmierinātāki

Elīna beidza mācības pirms diviem gadiem, taču joprojām ar bažām atceras pēdējos studiju mēnešus: “Man bija labākās sekmes, biju apņēmības pilna beigt studijas ar augstāko novērtējumu kursā. Toreiz man tas izdevās, taču ne bez sekām. Jā, man bija diploms, bet bija arī kuņģa čūla - negulētas naktis, uztraukums un simtiem izdzertu kafiju bija sabojājuši manu veselību.”

Stress var būt nenovēršama studenta dzīves daļa. Katrs students, kura mērķis ir sasniegt augstāko vērtējumu vai tiekties uz vislabāko iespējamo novērtējumu, piedzīvos stresu pirms pārbaudījumiem un eksāmeniem. Bieži vien tas var būt traucēklis, kas pasliktina garīgo un fizisko veselību. Taču jāatceras, ka stress pastāv ne bez iemesla, un jūs varat izvēlēties, vai tas jūs vilks uz leju, vai arī izmantosiet to, lai virzītos uz priekšu un uzlabotu savu sniegumu mācībās vai jebkurā citā dzīves jomā. Stress ir dabiska un būtiska dzīves sastāvdaļa. Vēlāk sarunā Elīna atzīst, ka tieši “diploma dēļ ieguvu labi apmaksātu darbu uzreiz pēc studijām, kas bez negulētām naktīm nebūtu iespējams, un varbūt pat bija tā vērtas.”

Par neizsīkstošo darbu sarakstu

Savukārt otrā kursa maģistra studiju studente Baiba ir norūpējusies par neizsīkstošo darbu sarakstu: “Nekad nav laika atpūsties, vienmēr ir kaut kas vēl jādara. Reizēm šķiet, ka varētu noslīgt savā to-do listā. Visi skolas uzdevumi, lietas, kas jāpaspēj izdarīt darbā un ģimenē. Bieži vien esmu spiesta uzdevumus salikt pēc svarīguma pakāpes, vienmēr kaut kas paliek neizdarīts. Reizēm cieš tieši ģimene.”

Pētījumā par uzdoto mājasdarbu noslodzi atklājās, ka pārlieku liels darāmo darbu saraksts var ierobežot studentu spēju mācīties. Pētījumā secināts, ka studenti, kuri ir pārslogoti, izjūt augstāku stresa līmeni un var izjust tādas fiziska diskomforta pazīmes, kā svīšana, galvassāpes, nespēks, vēdera problēmas un miega traucējumi [1].

Pētījumā secināts, ka pārslogotie studenti ziņo par vispārēju līdzsvara zuduma dzīvē, izjūtot spiedienu izvēlēties starp skolas uzdevumu pildīšanu un vajadzību iesaistīties fiziskās un sociālās aktivitātēs, kas varētu uzlabot viņu pašsajūtu. Pētījumā minēts, ka pārāk daudz darbu veikšana vienlaikus var mazināt to efektivitāti un pat padarīt tos neproduktīvus.

Visticamāk, ka bez stresa studiju procesā neiztiek pat visrūdītākie studenti, taču, vai ir pieejamas metodes, lai to mazinātu. Studenti dalās ar savu pozitīvo pieredzi.

Vissvarīgāk saplānot laiku

Ieva ir izstrādājusi savu metodi veiksmīgai darbu sadalei: “Es labi strādāju zem spiediena, bet tas laikam no katra paša atkarīgs. Vissvarīgāk man ir saplānot laiku. Katru rītu izdomāju, kas ir svarīgākie darbi, ko varu tajā dienā izdarīt, un tad mēģinu.”

Darbus, kas šķiet paši grūtākie un laikietilpīgākie,
labāk veikt pirmos

Viens no ieteikumiem efektīvai darbu veikšanai ir to savlaicīga plānošana, kā arī prioritāšu noteikšana. Sākot rītu vai nedēļu ar darāmo darbu pārskatīšanu, palīdzēs veiksmīgāk un raitāk tikt galā ar visiem pienākumiem. Darbus, kas šķiet paši grūtākie un laikietilpīgākie, labāk veikt pirmos. Tos pat var saskaldīt sīkākos darbos, lai to veikšana nešķistu tik neiespējama.

“Un viens, ko esmu sapratusi, ka jāplāno tā, lai ir arī laiks sev un hobijiem, jo citādāk paliec nelaimīgs. Un vienu dienu vajag pilnīgi off no visa. Darba dienas man ir full on hard core mode,” turpina stāstīt Ieva.

Dzīves balansa atrašana ir katra paša rokās. Vispirms ir jāsaprot, kas ir svarīgākās dzīves jomas, kas ir tās lietas, kam šobrīd vēlaties veltīt vislielāko savas enerģijas devu. Jāuzdod jautājums - kas man šobrīd ir svarīgi? Ja šajā dzīves posmā veltāt sevi mācībām, tad jāapzinās, ka tas, visticamāk, paņems daudz laika. Tādēļ, plānojot laiku, jāpieņem fakts, ka citām nodarbēm ārpus studijām neatliks laika. Kā arī nevajag sev pārmest, ja lietām, kas pirms studiju uzsākšanas likās pašsaprotamas, iespējams, varēs atlicināt mazāk laika. Svarīgi izvērtēt katra dzīves posma prioritātes, tās, līdzīgi kā nedēļas vai dienas plānus, var noteikt reizi sezonā ilgākam laika posmam uz priekšu. Būt gatavam darbam un koncentrēties uz svarīgāko.

Palīdz arī pasniedzēji

Palīdzēt nepārdegt studentiem var arī pasniedzēji, nodrošinot, ka jebkurš studentam piešķirtais darbs ir ar skaidru mērķi. Uzdevumiem jābūt veidotam tā, lai attīstītu mācīšanos un saglabātu ieinteresētību.

Vienošanās par kopējo darba apjumu dod laiku katram saplānot dienas tā, lai visu uzdevumu veikšanai
pietiktu laiks un enerģija

“Lai atrastu pareizo līdzsvaru lekciju laikā pirms darba uzdevuma sniegšanas, pasniedzēji studentiem var izskaidrot uzdotā darba mērķi, dot izpratni, kā tas var palīdzēt studiju procesā katra studenta izaugsmei. Sajūta, ka darbs ir bezmērķīgs, mazina motivāciju tā veikšanai. Vienošanās par kopējo darba apjumu dod laiku katram saplānot dienas tā, lai visu uzdevumu veikšanai pietiktu laiks un enerģija,” stāsta Annija Sauka, kura pati nesen bija studente, bet nu jau kā gadu pasniedz komunikācijas lekcijas topošajiem muzeologiem.

Studentiem un pasniedzējiem jāsadarbojas lekciju un mācību uzdevumu veikšanās laikā. Sniedzot atsauksmes par paveikto darbu, norādot kļūdas vai sniedzot uzslavas, dot iespēju studentiem apzināt savas stiprās puses, izkopt radošumu, kā arī motivēt aktīvi iesaistīties mācību procesā.

Ja darbu saraksts tiek laikus plānots, apzinoties, ka būs lietas, kas jāizslēdz, tad veikt visus uzdevumus nevajadzētu būt problēmām. Ja tiešām ar visu neizdodas tikt galā, tad ir jāizvērtē prioritātes, jo, visticamāk, ir lietas, ko var atlikt. Jāatceras, ka svarīgākais ir garīgā un fiziskā veselība, aizņemtība un noslodze nebūt nav tas, kas padara gudrākus.

[1] Nonacademic Effects of Homework in Privileged, High-Performing High Schools, 2013

Autore: Anna Dzene