Inspektors glābējs Ilvars Pundurs: strādāju, lai citi dzīvotu! Skip to main content

Inspektors glābējs Ilvars Pundurs: strādāju, lai citi dzīvotu!

Iedvesmas stāsti
Raksti

Ilvars Pundurs ir inspektors glābējs Rīgas Pašvaldības policijā. Viņa moto: "Es strādāju, lai citi dzīvotu." Kā viņš izvēlējās šo ceļu, kādiem jābūt glābējiem, par to visu stāsta Ilvars.

“Dienēju armijā četrus gadus, pēc misijas Afganistānā vēlējos nomainīt darba jomā. Kolēģis Dombrovskis no armijas laikiem izteica darba piedāvājumu pašvaldības policijā Ventspilī, tur esot interesanti, neesot rutīnas. Izvērtējot piedāvājumu un painteresējoties, nolēmu, ka strādāšu Rīgas Pašvaldības policijā. Sākumā biju ceļu policijā kārtībnieks, pēc gada jau kļuvu par inspektoru. Ceļu policijas pārvaldi likvidēja un pēc tam nokļuvu pārvaldē Drošībai uz ūdens, kur strādāju jau ceturto gadu,” stāsta I.Pundurs.

Visiem darbiniekiem Rīgas pašvaldības policijā esot vienādi darba pienākumi: nodrošināt sabiedrisko kārtību Rīgas administratīvajā teritorijā, kontrolēt, lai cilvēki neveiktu pārkāpumus un ievērotu likumus. “Vasaras sezonas laikā mani tiešie darba pienākumi ir saistīti ar Lucavsalas glābšanas stacijas pludmales uzraudzību; uzmanīt pieaugušos, bet īpašu uzmanību pievēršot bērnu drošībai,” uzsvēra glābējs un turpināja, “piemēram, vecāmāte ar draudzeni un bērnu ieradās Lucavsalas pludmalē, bērns bez pieskatīšanas aizgāja peldēties, sāka slīkt, izglābu. Kad aizvedu bērnu pie vecmāmiņas, konstatēju, ka persona ir smagā alkohola reibumā un nav spējīga uzņemties bērna pieskatīšanas pienākumus.”

Par policistiem un kārtības sargiem sabiedrībai ir izveidojies stereotips, ka viņi ir slikti, briesmīgi, bet patiesībā tā neesot. Ilvara uzskats ir, ka katra persona, arī policijā strādājošie, ir jāizvērtē individuāli. “Aizturētie pārkāpēji lielākoties sākumā pret mani izturas bravurīgi, bet daļu konfliktus var atrisināt mierīgā ceļā, pārrunājot pārkāpumu, vienojoties, jo ne vienmēr pārkāpums ir smags, pietiktu, ka par to sastāda pārrunu protokolu un administratīvo sodu nepiemēro. Katram glābējam jābūt sportiskam, stresa noturīgam pret pārkāpējiem u.c. īpašībām.”

Bet īpaši Ilvars uzsvēra glābēju darbu ziemā. “Ziemas sezonā – makšķernieku uzraudzība uz ledus. Makšķerniekiem ielūstot ledū, braucam un konkrēto izsaukumu, veicam glābšanas darbus. Glābšanas darbiem ziemā ir piemērots darba apģērbs – hidrotērps, kas atvieglo glābšanas darba pienākumus aukstajā laikā. Piemēram, pirms diviem gadiem bija atgadījums: 300 metru no krasta Daugavas vidū pāris slēpoja, vīrs ielūza ledū, sieva izsauca papildspēkus. Ieradāmies pirmie notikuma vietā, kolēģis ar glābšanas dēli devās pie ielūzušā vīrieša pats riskējot ar savu dzīvību, jo ledus bija ļoti plāns. Kolēģis turēja viņu virs ūdens 15 minūtes, kamēr ieradās ugunsdzēsēji. Ja glābējs nebūtu turējis vīrieti virs ūdens, viņš nosaltu. Tādi mums katru dienu jauni piedzīvojumi!” aicinot domāt par savu drošību stāstīja I. Pundurs.

IMG_001.jpg
IMG_002.jpg
IMG_003.jpg
IMG_004.jpg
IMG_005.jpg
IMG_006.jpg
IMG_007.jpg
IMG_008.jpg
IMG_009.jpg
IMG_010.jpg
IMG_011.jpg
IMG_012.jpg
IMG_013.jpg
IMG_014.jpg
IMG_015.jpg

 

Autors: Edijs Braunfelds