Fotostāsts Debesis krustos Skip to main content
Foto

Vairākas no dokumentētajām baznīcām ir vientuļas, jo apkārt nav cilvēku. Dzīves steigā cilvēki tās nepamana. Ar fotostāstu “Debesis krustos” gribu atgādināt par vietām, kur cilvēki var atrast mieru un cerību grūtos pārdomu laikos.

Krusts simbolizē zemes un debess savienību, garīgo vietu, kur savienojās laiks un telpa. Latvijā krustus visbiežāk var redzēt uz baznīcām, kur arī sākas šīs fotostāsts. Savu bērnību es pavadīju Rīgā un Jūrmalā, tāpēc dažas no baznīcām fotostāstā saistās ar manām atmiņām - Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca, Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca, Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca un Bulduru evaņģēliski luteriskā baznīca. Lai gan man ir citas cerības, šīs baznīcas man joprojām asociējās ar garīgu vietu, kur daudzi cilvēki iet pēc palīdzības un cerības un kuru daudzi cilvēki iepazīst dzīves sākumā.

Fotostāstā parādās baznīca pie Jaundubultu kapiem. Apkārt akmeņu krustiem atrodas mežs. Mierīgā un vientuļā vieta atgādina, ka nāve ir neizbēgama. Šīs jēdziens (“atceries nāvi”) parādās vairākās reizes un atgādina, ka katra rīcība dzīvē ir nozīmīga. 

26.jpg
1-.jpg
17.jpg
20.jpg
29.jpg
43.jpg
45.jpg
47.jpg
40.jpg

Pēdējā fotogrāfijā ir ceļš no kapsētas, caur kokiem spīd saule un vientuļš cilvēks iet tālumā. Šī fotogrāfija  atgādina stāsta sākumu -  jauna dzīve un jauns ceļš.

Autore: Lolita Dmitrijeva