Lācplēša dienas fotoreportāža Skip to main content

Lācplēša dienas fotoreportāža

Foto
Raksti

11. novembris - Lāčplēša diena

          Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji. Katru gadu 11. novembrī, Lāčplēša dienā, visā Latvijā tiek iedegtas daudzas svecītes, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā dēvēto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Šie valsts svētki saistīti ar 1919. gada 11. novembri – dienu, kad neatkarīgās un jaunās Latvijas armijas karavīri padzina no Pārdaugavas Bermonta – Avalova karaspēku.

Pēc Latvijas okupācijas Lāčplēša dienas svinēšana ilgu laiku netika pieļauta. Latvijas PSR pirmoreiz to atsāka atzīmēt 1988. gadā, Trešās atmodas laikā. 1989. gada 10. novembrī LPSR Augstākā padome to noteica par atceres dienu — Lāčplēša jeb Varoņu piemiņas dienu, togad godinot vēl dzīvos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, bet 1990. gada 3. oktobrī pieņēma likumu „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, 11. novembri nosakot par atceres dienu, kurā piemin Latvijas atbrīvošanas karā kritušos karavīrus.

Lāčplēša dienas nosaukumu šis datums ieguvis par godu latviešu tautas mitoloģiskajam varonim Lāčplēsim – ar lāča ausīm un lāča spēku apveltītais stiprinieks kļuvis par simbolu varonībai un valsts mīlestībai.

Muzeja krājums veidojies līdz ar muzeja nodibināšanu 1916.gadā, un tā komplektēšana turpinās līdz mūsdienām. Pēc muzeja likvidācijas 1940.gadā un vēlākā posmā muzeja krājumu daļēji iznīcināja vai nodeva citu muzeju, arhīvu un iestāžu rīcībā. Tagad muzejs pamazām atgūst savu īpašumu, kas vēl ir saglabājies citu resoru pārziņā.

Krājuma lielāko un nozīmīgāko daļu veido priekšmeti par Latvijas militāri politisko vēsturi 20.gadsimtā, lai gan muzeja krājumā atrodas arī priekšmeti no 15.gadsimta. Atjaunojot Kara muzeju 1990.gadā, tautas atsaucības rezultātā muzeja krājums papildinājās ar priekšmetiem, kas padomju okupācijas gados ilgstoši bija slēpti un rūpīgi glabāti. Muzeja pamatkrājumā pašlaik ir vairāk nekā 25 400 vienības, kas sistematizētas 22 kolekcijās. Lielu daļu no šīm vienībām sastāda Dokumentu un fotogrāfiju kolekcijas, kuras iedalās 5 hronoloģiski tematiskās kolekcijās, atbilstoši pētnieciskā darba nodaļu struktūrai: 1) jaunāko laiku periods (sākot ar 19.gs otro pusi līdz 1. pasaules karam, 2) I pasaules kara periods (1914.- 1918.g.) un Pilsoņa kara, kā arī latviešu bēgļu gaitu Krievijā materiāli (līdz 1926.g.), 3) neatkarīgās Latvijas izveidošanās un pastāvēšanas periods (1918.- 1940.g.), 4) II pasaules kara periods un pēckara nacionālās bruņotās pretošanās materiāli (1939.- līdz 1950.g.vidum), 5) pēckara periods okupētajā Latvijā un latviešu trimdas, kā arī atjaunotās neatkarīgās Latvijas materiāli. Atsevišķi izveidota Fotonegatīvu kolekcija. Pārējie muzeja priekšmeti attiecīgi iekļauti Vēsturisko priekšmetu kolekcijā (formas tērpi, ekipējums un uzkabe, sadzīves priekšmeti u.c.), Numismātikas un faleristikas kolekcijā (nauda, apbalvojumi, nozīmes u.c.), Mākslas darbu kolekcijā, Ieroču kolekcijā, Banistikas kolekcijā (karogi, vimpeļi u,c,), Kartogrāfijas kolekcijā, Plakātu kolekcijā, Vēsturisko grāmatu, Preses kolekcijā, Filatēlijas kolekcijā (markas, aploksnes), Filokartijas kolekcijā (atklātnes).

Pēc 99 gadiem šajā vakarā cilvēki nebaidījās un nekurnēja par aukstumu un spraigo vēju, bet kā upe tecējumā paralēli Daugavai, plūda 11. novembra krastmalā, lai aizdedzinātu svcīti un noliktu to pie prezidenta pils sienas. Liesmiņa ietrīsējās ik reizi, kad tai pieskārās vējš.

Pie sirds piesprausti mazi sarkanbaltsarkani karodziņi, mašīnas izrotātas lielākiem karogiem, šķiet visus vienoja saliedētības gars un kopības sajūta. Vēsturisks vakars, kurš mūsu sirdīs kvēlos ciešā piemiņā kā sveces liesmiņa.

Autore: Līga Laimiņa

Foto: Sandijs Brūders

 

_MG_5100.JPG
_MG_5141.JPG_MG_6869.JPG
_MG_6872.JPG
_MG_6874.JPG

_MG_5180.JPG_MG_6857.JPG


_MG_6858.JPG

 

_MG_5100.JPG
_MG_5141.JPG
_MG_5166.JPG

_MG_5153.JPG


_MG_5168.JPG
_MG_5180.JPG
_MG_6857.JPG